Nelaimīgs ir tas suņa saimnieks, kuram pastaigas ar mīluli asociējas tikai ar sāpēm kājās un rokās. Ne vienmēr tie ir veci cilvēki, kas locītavu sāpes noraksta uz nolietotiem skriemeļiem un tradicionālajām vecuma kaitēm – daudzi cietēji ir diezgan jauni un apgalvo, ka pirms suņa iegādes ar šādām problēmām nav saskārušies. Kā tas var būt – pastaigas ir regulārs fiziskais treniņš, bet kājas un rokas kļūst arvien sāpīgākas? Tikai retais zina, ka sāpes var izraisīt arī radījumi, kas dzīvo zarnās!
Parazīti, kas sit pa locītavām
Saistību starp locītavu sāpēm un parazitējošiem zarnu vienšūņiem, tārpiem un sliktajiem mikrobiem medicīnas pētnieki pamanīja jau pirms aptuveni simt gadiem, taču viņu atklājumi netika uztverti nopietni. Tikai 2013. gadā šī tēma atguva aktualitāti, jo ārsti un daudzi pētnieciskie institūti apstiprināja, ka vairākumam cilvēku, kas cieš no locītavu sāpēm, analīzes uzrādījušas sabojātu zarnu mikrofloru (daudz slikto baktēriju) vai zarnu tārpu klātbūtni. Tas nozīmē, ka locītavu iekaisumu rada zarnu iekaisums jeb netīrība, ko izraisa vairāki mikroorganismu un parazītu veidi.
Vārdu salikums zarnu tārpi ikvienam uzdzen šermuļus, un pirmajā brīdī šķiet, ka tos var iegūt, tikai neievērojot higiēnu vai arī dzīvojot laukos, kur jārušinās pa zemi un ar netīrām rokām gadās noslaucīt muti… Patiesībā pilsētnieki var inficēties vēl vieglāk, piemēram, lietojot sabiedrisko tualeti vai apēdot nemazgātu veikala augli vai dārzeni (īpaši – vestu no Ķīnas vai Dienvidamerikas).
Nesen Pasaules Veselības organizācija veica aprēķinus un secināja, ka, piemēram, ar apaļtārpiem jeb nematodēm varētu būt inficēta vismaz sestā daļa visu planētas iedzīvotāju.
Diemžēl diezgan bieži apaļtārpus saimniekam nodod viņa mājdzīvnieks – suns vai kaķis.
Dzīvnieki cilvēkus var aplipināt ar daudzu veidu parazītiem, piemēram, ar plaši izplatītu apaļtārpu Toxocara canis (parazitē suņu zarnu traktā), kas izraisa toksokarozi. Šī tārpa kāpuri, kas no oliņām attīstās cilvēka organismā, var iekļūt asinsritē, nonākt dažādos orgānos un radīt iekaisumus, kuru iemeslu ne vienmēr ārsti spēj noteikt. Turklāt – toksokarozes kāpuri cilvēka organismā spēj uzturēties pat deviņus gadus…
Kā notiek inficēšanās
Kā pirmo veidu, kā no suņa vai kaķa mutes vai dibena (arī ķepām un deguna, jo vairākums parazītu oliņu mīt zemē) parazīti var nonākt līdz saimnieka ķermenim, min gulēšanu vienā gultā. Parasti debatēs, kur apspriež šādu kopāgulēšanu, kā galvenos mīnusus min blusas, smiltis un netīru gultasveļu, aizmirstot par daudz bīstamāku mīnusu – zarnu infekciju.
Bīstamība slēpjas apstāklī, ka parazītu eksistenci zarnās (un citos orgānos) cilvēks var nejust pat gadiem ilgi.
Turklāt – ar dažiem parazītiem, piemēram, spalīšiem, cilvēks var aplipināt arī suni (inficēšanās notiek vispirms no cilvēka uz suni un atpakaļ uz cilvēku), un, ja dzīvnieks mēdz viesoties dažādās gultās, viņš var aplipināt visu ģimeni. Tiek lēsts, ka pasaulē no spalīšu invāzijas cieš ap 100 miljoniem cilvēku.
Taču gulēšana kopā nav vienīgais inficēšanās veids. Piemēram, parazītu, sauktu par graudaino ehinokoka kāpuru, var dabūt, suni vienkārši glaudot vai ļaujot tam laizīt rokas un seju.
Ko darīt?
Lai kā būtu, parazīti zarnās nav mirstamā kaite, un noteikums numur viens, kas jāievēro, lai nenotiktu inficēšanās, ir dzīvnieka attārpošana vismaz divas reizes gadā. Īpaši – pēc vasaras priekiem laukos vai vasarnīcā, kur suņi vairāk rokas pa zemi. Arī saimniekam nenāktu par ļaunu kāds profilakses ķiplociņš…
Nākamais ieteikums – atteikšanās no suņa bučošanas, bet mīlošs saimnieks uz to nez vai parakstīsies. Vienīgā alternatīva varētu būt suņa purniņa nomazgāšana pēc pastaigas ārā
Ja gribas suni gultā, tad – ne uz palaga.
Ja suns tiek nopirkts vai paņemts no ielas, attārpošana ir pirmā procedūra, kas jāveic. Un nevajadzētu pēc suņa (īpaši sveša), arī ielas kaķa glaudīšanas pirkstus likt mutē vai aizsmēķēt – vēlams vispirms nomazgāt rokas.
Arī kaķus vajadzētu attārpot. Pat tādus, kas nepamet dzīvokli, jo daudzu parazītu oliņas mīt augsnē un saimnieks tās var ienest mājā ar apaviem. Oliņas pielips pie kaķa ķepām, viņš tās nolaizīs un nogādās zarnu traktā turpmākai attīstībai.
Lieki piebilst, ka gadījumā, ja mājdzīvniekam atklāti zarnu parazīti, arī saimniekam (visai ģimenei) vajadzētu veikt analīzes. Visticamāk, līdz ar parazītu iznīdēšanu uzlabosies gan dzīvnieka, gan saimnieka vispārējais veselības stāvoklis.