Lūsis, kura liktenim pavasarī sekoja līdzi visa Latvija

Meža zvēri pilsētā nav sevišķi bieža parādība, taču ik pa laikam cilvēki mēdz sastapt gan lapsas, gan zaķus un pat aļņus. Tomēr lūsi redzējis vien retais, un arī tad tas visbiežāk noticis Rīgas zoodārzā. Jaunjelgavas iedzīvotājiem gan nekur tālu nebija jābrauc, jo lūsi sastapt varēja turpat mazpilsētas ielās. Sākumā vietējie filmēja skaisto meža dzīvnieku, video lika sociālajos tīklos, jo kaut kas tāds vēl nebija redzēts.

Tomēr, kad bija skaidrs, ka lūsis ir savainots, meklēja palīdzību. «Tika saņemts izsaukums no Jaunjelgavas novada par to, ka pilsētas teritorijā ir klaiņojošs un savainots lūsis. Tiesa gan, pirms tam jau sociālajos tīklos bija iepludināti videokadri ar šo dzīvnieku,» atklāj Danuta. Patversmes Mežavairogi darbinieki nekavējoties devušies lūsi notvert un diennakts laikā to arī paveikuši, nesagādājot lūsim ne ciešanas, ne lieku stresu. Viss izdevies veiksmīgi!

«Sociālajos tīklos izplatītajos videoierakstos nepārprotami bija redzams, ka lūsim ir lauzta kāja. Procesu apgrūtināja tas, ka lūsis bija ļoti novārdzis un lūzums vairs nebija svaigs. Tāpat dzīvnieks bija zaudējis pusi sava svara, kas ir ļoti, ļoti daudz,» stāsta patversmes vadītāja.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Skandāls

Eksprezidents Vējonis par Timmas nodevību: Ir žēl, bet…

Evija Kalnbērza

Stils

FOTO: Rajecka parāda, kādu skaistumu viņai uzdāvinājis mīļotais vīrs: Man ļoti patīk!

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Šī iemesla dēļ vajadzēja mazliet pagaidīt līdz brīdim, kad dzīvniekam varēja veikt operāciju. «Tā bija ļoti sarežģīta un līdz šim vēl nebijusi operācija, kas ilgusi divas stundas. Tās laikā salūzušie kaulu fragmenti salikti un sastiprināti kopā ar implantu,» skaidro Danuta.

Pavasarī lūsim notika rehabilitācijas process. «Lai arī atveseļošanās nenotiek tik ātri, kā bija plānots, rehabilitācijas ir ar pozitīvu virzību. Prognoze ir piesardzīga, bet ļoti ticam un ceram, ka viss būs labi.» Kad lūsis būs pilnībā atkopies un izveseļojies, viņš tiks atkal aizvests atpakaļ uz Jaunjelgavas mežiem.

Veikala vistas filejai – NĒ!

Lūsis atradās plašā voljērā patversmes attālākajā stūrī, kur ir salīdzinoši mierīgāk un dzīvnieku netraucē trokšņi. Uz patversmes darbiniekiem lūsis reaģē ar bailēm un dusmām, kas ir normāla un dabiska meža zvēra uzvedība. Mežavairogos lūsis nekādā ziņā netiek pieradināts vai noskaņots pret cilvēku pozitīvi, jo reiz tam atkal būs jādzīvo savvaļā.

Danuta atzīst, ka viņu uzdevums ir pēc iespējas mazāk rādīties lūsim acīs un to darīt tikai absolūtas nepieciešamības gadījumos. Viss tiek monitorēts (uzraudzīts) ar videokameras starpniecību. Brīžos, kad lūsim tiek dotas zāles vai ēdiens un jāieiet viņa voljērā, viņš, protams, uzbrūk. Nonākot speciālistu rokās, bija ļoti izbadējies un novārdzis, viņš atteicās ēst veikalā pirkto vistas fileju.

Cilvēki sociālajos tīklos jokoja, ka kaķi jau nav nekādi muļķi un sliktu gaļu neēdīs pat vislielākajā badā. «Saldēta pārtika ir nedabīgs ēdiens lūsim, tāpēc viņš no tās arī attiecās. Mežvairogos viņš tiek barots ar tikko kautiem trušiem un mājputniem, kuros tiek ievietoti medikamenti, kas lūsim ik dienas noteiktos laikos ir jāuzņem.

Antibiotikas, kas ir ārkārtīgi spēcīgas, paredzētas pret kaulu infekciju, sākumā izraisījušas dzīvniekam caureju un apetītes zudumu, tāpēc atlabšana ieilga, jo, ja lūsim negribas ēst, arī zāles paliek neuzņemtas. Taču šobrīd viss iet uz labo pusi un lūša svars lēnām pieaug.

Medikamentu uzņemšana ir regulāra, un arī apetīte ir nostabilizējusies, kas liecina par to, ka drīz lūsis varētu atgriezties savvaļā,» teic Danuta. Tomēr vēl priekšā narkoze, kuras laikā dzīvnieks tiks nosvērts, apskatīta brūce, lai pārliecinātos, vai lūzums dzīst pareizi un ar kauliem viss ir kārtībā.

Veiksmi, Lūsi!

11. maijā pienāca priecīga ziņa – Latvijas slavenākais lūsis devies atpakaļ savvaļā!

Latvijā tas ir nebijis gadījums, kad pēc tik smagas traumas un sarežģītas operācijas, lielais plēsējs tiek rehabilitēts un atgriezts dzimtajā mežā. Ņemot vērā to, ka Mežavairogi ir dzīvnieku patversme, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku rehabilitāciju, šis nav pirmais šāda veida gadījums.

Pastāvīgi patversmes teritorijā dzīvo divi lūši, kas tika konfiscēti. Pērnā gada nogalē patversmē nonācis vēl viens savvaļas lūsis no Mālpils novada, kas bija ļoti novārdzis, ienācis kādas mājas pagalmā un apgūlies šķūnīti.

Danuta vērš uzmanību, ka nepilna pusgada laikā jau divi lūši nonākuši cilvēku redzeslokā, kas nozīmē, ka Latvija lūši tiek izspiesti no savām ierastajām teritorijām, jo viņu ir gana daudz.

Ieraudzīt savvaļā lūsi – tā ir liela laime

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Ingmārs Līdaka saka, ka Latvijā lūšu ir pietiekami daudz, tomēr redzēt šo skaisto dzīvnieku savvaļā gadījies vien retajam.

 – Vai ir zināms, cik Latvijas teritorijā ir lūšu?

 – Nē! Šobrīd notiek ļoti plašs strīds par to, vai metodoloģija, pēc kuras lūši tiek skaitīti, vispār sniedz precīzu informāciju. Pamatā lūšus skaita pēc pēdu nospiedumiem. Tā kā pagājušā gada ziemā bija sniegs, tad kaut ko jau bija iespējams saskaitīt, bet pirms tam divas ziemas sniega tikpat kā nebija. Kā tādā gadījumā lūšus varam saskaitīt, ja neredzam viņu pēdas?

Pašu lūsi ieraudzīt – tā ir liela laime! Ne katram tas ir gadījies, kaut visu mūžu esi sēņojis un ogojis. Valsts meža dienests apkopo datus, un aptuvenais skaitlis ir 1400. Atkal ir oponenti, dzīvnieku pētnieki, kas min krietni mazāku lūšu skaitu. Katrā gadījumā īsti ticēt nevar nevienam, ne otram, bet skaidrs ir tas, ka lūšu Latvijā ir pietiekami daudz.

 – Kur visbiežāk lūši uzturas?

 – Lūši ir dziļo mežu iemītnieki, tāpēc mēs viņus sastopam tik reti. To pašu, protams, varam teikt arī par vilkiem, kuru arī Latvijā ir gana daudz, bet – kurš viņus ir kaut kur redzējis? Retais. Atšķirībā, piemēram, no stirnām vai briežiem, kurus, braucot ar automašīnu, agrās vai vēlās diennakts stundās uz ceļiem var redzēt visai bieži.

Redziet, tā atšķirība ir tāda, ka stirnas un brieži lielākoties barojas klajā līdzenumā, bet lūsim patīk skujkoki, vislabāk – meži ar krietnu egļu piejaukumu, kur ir kritalas, kur sagāzušies koki. Cilvēki nereti mēdz tādas vietas saukt par džungļiem, bet lūšiem tā ir iemīļotākā dzīves vieta, jo tur viņi var paslēpties.

Lūsis medī pilnīgi citādi nekā, piemēram, vilks.

Vilku saime var ilgi dzīties pakaļ dzīvniekam, kamēr viņu noķer, taču lūsis, kā jau kaķis, medī lielākoties no slēpņa un dzīvo pilnīgi viens.

Nekad neredzēsim, ka tēvs un māte ir kopā. Māte vienmēr viena pati audzina mazuļus. Lūsis ir dziļo mežu iemītnieks. Protams, vienam dzīvojot, ir lielākas izredzes palikt nepamanītam, lai varētu uzbrukt viņa iecienītākajam medījumam.

 – Kādos reģionos visbiežāk lūši manīti?

 – Tur, kur lielāki mežu masīvi, tur ir arī lūši. Ja runājam par Jaunjelgavu, šī vieta ir slavena ar saviem dziļajiem un lielajiem mežiem. No Jaunjelgavas līdz Vecumniekiem ir milzīgi mežu masīvi, turklāt skujkoku. Tur noteikti lūšu ir daudz. Liels skaits lūšu ir arī Vidzemē, arī Kurzemes masīvos. Savukārt Zemgalē, kur ir lielās lauksaimniecības zemes un nav tādu dziļo mežu, šo plēsēju var sastapt ļoti reti.

 – Vai lūši cilvēkam ir bīstami?

 – Es varu, protams, balstīties tikai uz to, ko pats zinu. Un es tiešām nezinu nevienu gadījumu (pārredzamā pagātnē), ka lūsis būtu uzbrucis cilvēkam. Pirmkārt, Latvijā mežu platības kļūst lielākas, tādēļ lūšu ir pat vairāk nekā Ulmaņa laikos, kad mežu bija krietni mazāk. Ne tad, ne arī tagad nav bijuši tādi gadījumi, kad kāds cilvēks būtu sūdzējies, ka lūsis uz viņu kāri skatījis. Tas, ka lūsi vispār izdodas ieraudzīt, jau ir ārkārtīgi rets gadījums, un arī tad dzīvnieks, visticamāk, centīsies iespējami ātrāk pazust no cilvēka redzesloka.

Tie ir mīti, ka lūsis sēž kaut kur kokā un uzglūn cilvēkam. Lūsis šādā veidā nemaz nemedī – viņš nekāpj kokā, lai uzbruktu medījumam.

Augstākais, ko no viņa var sagaidīt, – kāda kritala, pusnogāzies koks, tad gan viņš var dažus metrus virs zemes paslēpties. Bet priedē augšā viņš nekāps! Arī par mājlopiem runājot, ir gana reti tie gadījumi, kad lūsi varētu vainot kāda mājlopa pazušanā, jo viņš tiešām izvairās tuvoties cilvēkam.

Mēs, protams, nevaram apgalvot, ka viņš nepaņems kādu mājas kaķi, kas devies medībās. Tas tā varētu būt. Bet aitu baram ganībās lūši atšķirībā no vilkiem gan neuzbrūk. Kad vilcene māca vilcēniem medīt, tad ir šie lielie postījumi, kad daudzas aitas tiek nokostas. No lūša ko tādu nesagaidīsim.

 – Vai tas ir normāli, ka meža zvēri klīst pa pilsētu?

– Tas nav normāli, ja mēs runājam par lūsi. Ja mēs runājam par lapsām – ar tām ir pilna Rīga. Arī bebri pietuvojas cilvēkam. Gadījumu, kad pieaudzis lūsis būtu nonācis apdzīvotā vietā, es savā praksē neatceros. Taču atceros daudzus gadījumus, kad lūsēni noklīduši no mātes. Grūti pateikt iemeslu, bet mazuļi jau vienmēr ir bijuši ziņkārīgi. Tiklīdz māte aiziet medībās, mazuļi kļūst palaidnīgi – izlien no migas, sāk klīst riņķī un pēc tam neatrod ceļu atpakaļ. Šobrīd zoodārzā arī ir divi lūši, kas ir kā mazuļi atrasti. Bet pieaudzis lūsis – tas tiešām ir vēl nebijis gadījums.

Atceries!

Ja ieraugi pilsētas teritorijā apdraudošu, apmaldījušos vai savainotu meža zvēru, zvani uz Mežavairogiem, kas strādā visu diennakti, tālr. 24422440. Vai uz glābšanas dienestu 112. Esi atbildīgs!