Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Mūsu mājas sesks bieži šļūc ar dibenu pa grīdas segumu. Kāpēc viņš tā dara? Vai tas var būt saistīts ar veselības problēmām?
Bieži vien tāda uzvedība var būt saistīta ar gremošanas traucējumiem, kas izpaužas ar diareju. Ieteicams aizvest dzīvnieku pie veterinārārsta un izmeklēt. Noteikti šādos gadījumos jāpārbauda arī anālie dziedzeri, kas var būt iekaisuši.
- Pēdējā laikā sesks bieži palaiž gāzītes, it īpaši bieži tas notiek guļot. Dzīvnieks ir kastrēts, možs, par dzīvi nesūdzas. Barība nav mainīta, bet kaut kas acīmredzot viņam ir izmainījies gremošanas sistēmā. Ko varu darīt?
Tāda uzvedība nav saistīta ar gremošanu. Problēma varētu būt pašos anālajos dziedzeros vai arī bez īpaša iemesla. Bieži seski miegā atslābinās, un diemžēl dažreiz atslābinās arī dziedzeru muskulatūra. Protams, drošāk pārliecināties, ka ar dziedzeriem viss ir kārtībā un ka arī seskam nav lieks stress.
- Manam mājas seskam radusies problēma – sācis pastiprināti izkrist apmatojums ap kaklu. Kāds tam varētu būt iemesls?
Pastiprināta apmatojuma izkrišana mājas seskiem nav labs simptoms. Labākā gadījumā tas var būt normāls fizioloģisks process – mājas seski maina apmatojumu divreiz gadā. Diemžēl biežāk tas ir saistīts ar veselības problēmām – par iemeslu var būt virsnieru slimība, šādos gadījumos noteikti nepieciešama veterinārārsta apskate un ārstēšana, tādēļ nevajadzētu kavēties ar klīnikas apmeklēšanu.
- Pirms mēneša nopirku divas kāmīšu meitenītes. Divas tāpēc, lai vienai nebūtu garlaicīgi, bet izskatās, ka viens no kāmīšiem ir puisis. Ko tagad darīt? Likt puisi citā būrī? Bet gribēju taču, lai dzīvnieciņi dzīvotu divatā. Vai kāmīšu puikas arī ir iespējams kastrēt?
Vairākas klīnikas kāmīšus tiešām kastrē. Taču pirmām kārtām abus kāmīšus vajag nošķirt, citādi pavisam drīz viņiem būs pēcnācēji.
- Kāpēc kaķim ir nokarājies vēders? Mūsu mīlulim ir pieci gadi, bet tāds vaļīgs, nokarājies vēders ir izveidojies nesen.
Iespējams, dzīvniekam izveidojies liekais svars, kaķiem raksturīgi, ka tauki krājas uz vēdera. Bet iemesls vaļīgam vēderam var būt arī cits. Tuvākās vizītes laikā pie veterinārārsta noteikti pievērsiet tam uzmanību.
- Nopirkām trusīti, kuru bieži laižam pastaigāt pa dzīvokli. Bet pērkot neiedomājāmies apjautāties, vai pundurtrusīšiem arī ir apspalvojuma maiņas periodi. Ja ir, tad aptuveni kad tie parasti mēdz būt.
Truši arī maina apmatojumu, parasti tas notiek divreiz gadā – pavasarī un rudenī –, bet dažreiz apmatojuma maiņas process var būt neizteikts un ilgt vairākus mēnešus.
- Pirms diviem mēnešiem iegādājos sarkanastes žako. Tagad viņam jau ir seši mēneši. Vienmēr pēc lidošanas pa istabu viņš skaļi elso, šņākuļo. Sākumā domāju, ka no noguruma, bet pēc aktīvām rotaļām, spēlēm ar mani un ar mantiņām nekas tāds nenotiek. Kas tas varētu būt, un ko var darīt?
Kā no saimnieka stāstītā noprotams, elsot un šņākuļot putns sāk lielas piepūles dēļ, un to viņam rada tieši lidošana, nevis citas aktivitātes. Tāpēc, pirmkārt, vajadzētu pārbaudīt, vai žako ir visas spalvas spārnos un astē. Ja kādas trūkst, tas putnam rada papildu slodzi.
Otrkārt, jāpievērš uzmanība tam, vai putns nav pārāk apvēlies, tādējādi lidošana kļuvusi grūtāka, prasa papildu piepūli. Vienkāršākais veids, kā par to spriest, – pēc krūšu kaula. Ja ķīļa kauls ir viegli sataustāms, tad lieka apaļuma putnam nav. Bet, ja šķiet, ka viņam ir izveidojies papildu svars, jāpārskata ēdienkarte – vai tajā nav pārāk daudz kaloriju.
- Viļņainie papagailīši pie manis mājās dzīvo samērā nesen. Skatos, ka lāgā negrib ēst. Vai tā varētu būt, ka dzīvesvietas maiņas dēļ viņiem zudusi apetīte?
Stress nebūs vis īstais iemesls, kāpēc putni negrib ēst. Drīzāk vaina būs barībā – vai papagailīši līdz ar dzīvesvietas maiņu nav tikuši arī pie barības maiņas. Ļoti iespējams, ka viņiem piedāvātā jaunā barība negaršo, nepatīk kāda piedeva tajā. Pundurpapagaiļi ir ļoti konservatīvi. Ieteikums – atgriezties pie tās barības, kas papagailīšiem dota iepriekšējā dzīvesvietā.
- Vai būtu jāsatraucas par to, ka mani kanārijputniņi negrib dzert? Cik ūdentiņa ieleju, tik viņi izlej, trauciņu apgāzuši, bet nekad neredzu, ka kāds no putniņiem dzertu!
Kanārijputniņi parasti dzer maz, bet, ja ēd zaļumus, tad dzer vēl mazāk. Trauciņu putni droši vien apgāž, jo mēģina tajā mazgāties. Taču par to, ka putni it kā negrib dzert, nebūtu jāuztraucas, nopietns iemesls uztraukumam varētu būt tad, ja novērojamas pastiprinātas slāpes, jo tas jau varētu liecināt par slimību.
- Man ļoti patīk skalārijas, gribētos kādu pārīti turēt. Cik lielu akvāriju viņām vajag? Ko tajā salikt, lai skalārijas labi justos? Kādus augus akvārijam sagādāt? Vai varat pastāstīt mazliet par skalāriju kopšanu?
Skalārijām nepieciešams liels akvārijs. Esmu redzējis skaistus akvārijus, kuros nav augu, bet ir saliktas zarainas siekstas, esmu redzējis akvārijus, kuros skalārijas labi jūtas, peldot starp platlapainiem augiem. Iespēju ir daudz.
Labvēlīgos apstākļos skalārijas var sasniegt pat 15 cm garumu, tāpēc ieteicams plašs akvārijs, lai zivtiņas tajā varētu brīvi peldēt. Minimālais akvārija tilpums ir 100 litru, bet, ja vēlies turēt grupu, tad jau vismaz 200 litru. Nebrīvē zivtiņas dzīvo 5–7 gadus. Skalārijas var turēt kopējā akvārijā, bet neaizmirsti, ka tās tomēr ir cihlidas, tāpēc turēt tās ar pārlieku mazām zivtiņām nav ieteicams.
- Kāpēc akvārijiem neder lietusūdens? Kas tam par vainu?
Kāpēc neder? Der, bet… lietus laikā ūdens, plūstot no jumtiem, savāc visādas baktērijas, kaitēkļus. Tad tas viss nonāk slēgtā traukā un var izraisīt akvārijā dažādas slimības un citas problēmas. Prātīgāk tomēr būtu zivis turēt akvārijā ar krāna ūdeni.
- Vai zivis veido pārus un skumst, ja draugs vai draudzene tiek aizvākta prom uz citu dzīvesvietu?
Atkarībā no sugas. Man ir bijis gurami pāris, kas bieži nārstoja. Kad viena no zivtiņām aizmiga, pēc trim dienām nobeidzās arī otra. Ir bijušas cihlidas, kam vienalga, kurš ir partneris.
- Pēc kādām pazīmēm var saprast, ka akvārijs ir pārapdzīvots? Man ir samērā liels akvārijs, esmu tajā ielaidis 22 zivis – gan sīkas, gan lielākas tajā skaitā. Bet vai nav par daudz? Droši vien ir kādi kritēriji, kas nosaka, vai var vēl kādu zivtiņu ielaist vai varbūt – tieši otrādi – kāda suga jāņem ārā.
Viss atkarīgs no zivju sugas, no tehnikas, kas tajā akvārijā ir iekšā, no ūdens maiņas biežuma, no barības kvalitātes un kvantitātes. Piemēram, Cyphotilapia frontosa vienai zivtiņai vajag vismaz 100 litrus ūdens, bet baram, kurā ir astoņi eksemplāri, vajadzēs 450–500 litrus un akvāriju, kurā ir spēcīga ūdens filtrācija un salīdzinoši biežas ūdens nomaiņas. Mazām zivtiņām, piemēram, danio, neoniem un kardināliem, vajag divus litrus ūdens uz vienu zivtiņu.
- 12 litru akvārijā man ir trīs gupijas un daudz dažādu augu. Vienai parādījās uz galvas tāda kā balta pūka, un zivtiņa nomira, drīz nomira arī otra (tai gan pūkas uz galvas nebija). Akvāriju tīru, ūdeni mainu, kā parasti tiek ieteikts. Kāpēc zivtiņas nomira?
Šī ir sēne – saprolegnia. Uz ķermeņa parādās pūkaini, vates piciņām līdzīgi veidojumi. Dzīvdzemdētājām zivīm vēl novērojama arī lūpu nobālēšana. Šī sēne sastopama jebkurā baseinā, bet saslimst tikai novājinātas zivis, kas ilgstoši turētas aukstā ūdenī. Augus var neiznīcināt un arī ūdens nav pilnībā jānolej – ar slimības ierosinātājiem cīnās, paaugstinot ūdens temperatūru līdz 35 grādiem.
