Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dekoratīvās žurciņas daudziem kļuvušas par mīļiem mājdzīvniekiem, lai gan žurkas dabā ir plēsīgas un izsalkušas mēdz pat uzbrukt cilvēkiem. Kā apgalvo pieredzējuši žurku īpašnieki, tas, ka mājās uzaudzis dzīvnieciņš iecērt zobus savējo pirkstos, lielākoties ir uzskatāms nevis par žurkas, bet gan par paša sakostā vainu. Žurka kož, ja tā jūtas izbiedēta un apdraudēta. Tāpēc, pirms pastiept roku, lai satvertu mazo grauzēju, jāpadomā, kā šāda rīcība varētu patikt vai nepatikt žurkai.
Migā labāk netraucēt!
Viena no biežāk pieļautajām kļūdām, it īpaši iesācējiem žurku audzēšanā, ir cenšanās iztīrīt žurkas būrīti un viņas migas vietu laikā, kad žurka atrodas savos apartamentos. Dzīvnieciņam viņa patvērums ir neaizskarama teritorija. Ja tajā iebāzīsim savu roku, viņš to neasociēs ar saimnieku, bet gan kā savas mājvietas apdraudējumu, tāpēc nav brīnums, ka pēkšņi sajutīsim asas sāpes – žurka būs paspējusi iecirst zobus. Tie ir viņas visspēcīgākie aizsardzības ieroči, kas briesmu brīdī jāizmanto. Atcerēsimies, ka mūsu roka žurkai izskatās pietiekami liela un bīstama.
Lai izvairītos no nepatīkamās traumas, pirms būrīša tīrīšanas tā iemītniece vai iemītnieki vienmēr jāizvilina laukā. To gan atkal nevajag darīt, iebāžot būrī roku un cenšoties žurku satvert no sāniem vai vēl ļaunāk – aiz astes. Aste žurkai ir īpaši vārīga vieta, raustīšanu aiz tās viņa nepiedos. Gadās, ka žurka pat ilgi glabā atmiņas par tiem, kas reiz mēģinājuši viņu paraut aiz astes. Stāsta, ka reiz kādās mājās tā gandrīz vienmēr centusies iekost kājā tam ciemiņam, kas kādreiz bija viņu šādi apdraudējis.
Gardie pirkstiņi
Tāpat žurka var uzbrukt, ja cenšas izbāzt pirkstus cauri būrīša režģiem. Šai ziņā grēko bērni, kuri šādi vēlas pievērst dzīvnieciņa uzmanību. Žurka šādus žestus var pārprast, it īpaši, ja mazie pirkstiņi smaržo pēc cepumiem vai kāda cita kāruma. Jāatceras, ka žurkai nav laba redze, tā pasauli vairāk iepazīst ar ožas palīdzību, tāpēc smaržīgi pirkstiņi tai var izlikties kā pasniegts kārums.
Ja mājās ir vairāki būrīši, kuros tiek turētas atšķirīga dzimuma žurkas, tad jāizvairās pieskarties otram būrim ar rokām, ja tikko aizskarts pirmais būris. Sajūtot pretējā dzimuma smaržu, žurka var izrādīt agresivitāti un censties iekost rokā, kura saglabājusi potenciālā partnera smaržu.
Ja sāp, pīksti
Tad, kad žurka jau paspējusi iecirst savus zobus saimnieka pirkstā, nav jēgas to censties kaut kādā veidā sodīt – skaļi kliegt, žestuikulēt, sist knipi pa degungalu u. tml., jo no šādas saimnieka rīcības tā nobīsies vēl vairāk un pie pirmās izdevības atkal centīsies sevi aizstāvēt. Ja patiesi mīli savu mazo draugu, tad vienīgā iespēja ir censties izprast tā rīcības motīvus un izvairīties no atkārtotas konfliktsituācijas.
Jaunām žurkām ir jāiemāca, ko darīt ir pieņemami un ko – ne. Šai apmācībai jānorit ar iecietību un pacietību. Tā kā parasti mājās tiek turēta tikai viena žurciņa, tai nav no kā mācīties labas manieres, kā vienīgi no sava saimnieka. Ja gadās, ka jaunule palaiž zobiņus, to nevajadzētu sodīt ar iedunkāšanu. Vispareizāk būtu atraut roku un skaļi sāpēs iepīkstēties, it kā arī saimnieks būtu liela žurka!
Atceries – ja mazais draugs uzbrūk, nebaro to ar kārumiem, taču, ja ilgāku laiku tā uzvedusies draudzīgi – tad gan vari iepriecināt ar ko garšīgu!
Baiļu faktors
Bailes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc žurka cenšas aizstāvēties ar asajiem zobiņiem. Savukārt bailes var būt žurkas pastāvīgs sabiedrotais, ja iepriekš tā piedzīvojusi nepatīkamus mirkļus – bijusi badā, atstāta novārtā, ja uzaugusi nelabvēlīgos apstākļos. Lai žurka iemācītos uzticēties jaunajam saimniekam, ir jāpaiet zināmam laika periodam, kurā viņa adaptēsies un sāks palēnām pierast pie jaunās, daudz labvēlīgākās dzīves. Tāpēc, dodot pajumti jau pieaugušam dzīvnieciņam, jārēķinās, ka draudzība neradīsies no pirmā acu skatiena, uz žurkas labvēlību nāksies kādu laiku pagaidīt.
Ja audzināšanā tiek ņemts mazulis, tad savukārt jārēķinās ar rotaļīguma periodu un pusaudža izlēcieniem, kuri arī var būt saistīti ar žurciņas vēlmi pa retam izrādīt savu zobu spēku. Arī tad, ja jaunulis tiek iztraucēts kādā interesantā nodarbē, tas var izrādīt nepatiku, demonstrējot savus zobiņus.
Nepatīkamie pārsteigumi
Žurka var izbīties, ja saimnieks tai tuvojas un to satver negaidīti. Pat ļoti draudzīgs un gudrs suns, negaidīti iztraucēts no miega, var uzbrukt savam saimniekam. Arī augumā daudz mazākā un neaizsargātākā žurka satrūksies no iepriekš neparedzētas situācijas. Lai novērstu šādas pēkšņas situācijas, kurās žurka var izbailēs aizstāvēties, iecērtot asos zobus, tai jātuvojas mierīgā gaitā, iepriekš pievēršot žurkas uzmanību, ar to sarunājoties un lēnām pastiepjot roku. Vislabāk būs, ja tā pati panāks pretī un ierausīsies tavā atvērtajā plaukstā, nevis negaidīti satversi to no augšas. Žurkas viegli padodas apmācībai, ar laiku tā sapratīs balsī izteiktu komandu, piemēram: nāc rokās!
Žurku var pievilināt arī ar kādu kārumu. No tukšas plastmasas zāļu kārbiņas var izveidot grabulīti, kurā ievieto žurkai paredzēto cienastu, piemēram, sakaltušus sīkus siera kubiņus. Pagrabini grabuli, skaļi minot, ka tajā ir kārums. Līdzko žurka būs pienākusi tuvāk, pacienā to. Šādi rīkojies vairākas dienas pēc kārtas, līdz žurka sapratīs, ka, atskanot grabulīša skaņai, viņai ir jānāk pie saimnieka.
Nepatika pret šaurību un vientulību
Žurkai nemieru un agresivitāti var izraisīt arī pārāk ilga uzturēšanās šaurajā būrītī un it sevišķi, ja šaurā teritorija jādala vēl ar kādu sugas māsu. Dzīvesvieta vairākām žurciņām jāieplāno pietiekami liela, lai radinieces spētu sadalīt savus apartamentus.
Tāpat ikdienā žurkai vairākas stundas jāļauj izskraidīties, izvingrināties, tad tā būs omulīgāka un draudzīgāka, nevis nervoza un nemīlīga. Žurka ir pietiekami sociāla radībiņa, tā vēlas arī komunicēt ar savu saimnieku un citiem mājiniekiem, tāpēc saimniekam jāatrod laiks, ko veltīt savai mīlulei. Pretējā gadījumā nesagaidīsi no žurkas draudzīgumu un uzticēšanos.
Novērtē žurkas pašsajūtu
Vēl viens no iemesliem, kāpēc žurka negaidīti var izrādīt agresivitāti, tostarp kost, ir viņas sliktā pašsajūta. Ja žurka jūt sāpes, ir nevesela, tā nelabprāt līdīs laukā no migas, nevēlēsies, lai to traucē, ņem rokās. Ja kļuvusi neierasti miegaina, jāpievērš uzmanība viņas actiņām un degungalam, jānovērtē, vai tie neizskatās apsārtuši, vai nav izspūris kažociņš. Ja ir aizdomas, ka žurka saslimusi, jāapmeklē veterinārārsts.
Tāpat arī grūsnas žurku mātītes nevēlas, ka tās cilā pa rokām. Ja sieviešu dzimuma žurka pēkšņi kļuvusi raksturā nejaukāka, cenšas uzbrukt saimnieka rokai, iespējams, tā gaida bērniņus. Tad jāatceras, ka arī māte ar mazuļiem parasti ir nīgrāka pret tiem, kas cenšas iztraucēt viņas idilli. Žurka var negaidīti uzbrukt pat savam saimniekam, ja viņai šķitīs, ka bērni tiek apdraudēti.
Populārākie raksti
