Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mēģināsim noskaidrot, kādi tad varētu būt iespējamie cēloņi tik bēdīgam iznākumam.
1. Saindēšanās ar slāpekļa savienojumiem
Šis ir viens no izplatītākajiem iemesliem. Daudzi iesācēji uzskata, ka mainīt ūdeni nav nepieciešams. Iekārtojot akvāriju, viņi nepievērš uzmanību nedz barības kvalitātei, nedz ūdenim. Kādēļ gan? Nopirkuši zivis, viņi no priekiem tām piedāvā ļoti daudz barības, kuras tās vienkārši nespēj apēst. Neapēstā barība sagulst uz gultnes un bojā ūdeni. Tāpat ūdens kvalitāti bojā arī visi zivju izkārnījumi. Ihtiologi uzskata, ka zivis diennaktī izdala apmēram vienu trešdaļu no sava kopējā svara. Mēģiniet cilvēku ieslēgt hermētiski noslēgtā telpā, piegādājot viņam tikai sliktas kvalitātes ēdienu un netīru gaisu. Pavērojiet šī cilvēka labsajūtu pēc divām trim diennaktīm. Tātad zivju atkritumu sabrukšanas rezultātā rodas slāpekļa savienojumi, proti, krasi palielinās amonija nitrīti un nitrāti. Abas šīs vielas ir indīgas, bet mūsu pieminētie savienojumi ir īpaši toksiski akvārija iemītniekiem. Iespējams, tieši tas var būt zivju nāves cēlonis. To, ka ūdens ir sabojāts, noteikt ir ļoti viegli – tas vienkārši būs kļuvis duļķains, un tam būs nepatīkama puvuma smaka.
Jāpiebilst, ka šie savienojumi veidojās jebkurā akvārijā, bet līdzsvarotā sistēmā visas šīs vielas tiek uzreiz apstrādātas un baktērijas tās neitralizē, taču problēmas var būt:
- jaunā akvārijā, kur bioloģiskais līdzsvars vēl nav izveidojies. Pirmajās divās vai pat trijās nedēļās pēc palaišanas zivis var aiziet bojā;
- jau funkcionējošā akvārijā tiek pievienotas jaunas zivtiņas, var rasties pārapdzīvotība ar visai letālām sekām;
- apstājies filtrs. Dažādu iemeslu dēļ var apstāties filtrs. Ja tas ilgstoši nav darbojies, atsākot darbību aiziet bojā miljoniem labvēlīgo baktēriju, kas veicina nelabvēlīgo baktēriju rašanos, un jau pēc pavisam īsa brīža zivtiņu var masveidā izmirt.
Kā rīkoties, lai glābtu situāciju?
- Vairākas dienas pēc kārtas jāveic obligāta ūdens nomaiņa, apmēram 25% no kopējā tilpuma. Vēlams ūdenim ļaut nostāvēties.
- Samazināt barošanu līdz minimumam.
- Ja akvārijs ir pārapdzīvots, tad liekajām zivīm jāatrod jaunas mājas, un tas jāizdara pēc iespējas ātrāk.
- Jāpārbauda filtrs un tā darbība. Iespējams, vajag pastiprināt akvārija filtrāciju vai vismaz iztīrīt to.
2. Nepareiza zivju adaptācija
Ūdens, kurā zivis tika turētas pie iepriekšējā saimnieka, un ūdens tavā akvārijā var atšķirties pēc vairākiem parametriem. Nonākot jaunā akvārijā, zivis piedzīvo šoku. Kā vienu no piemēriem var minēt ūdens temperatūru vai pH.
Iespējams, zivis tika atvestas traukā, kura ūdens temperatūra ir 24 grādi, bet akvārijā temperatūra ir 27 grādi. Zivīm var rasties temperatūras šoks.
Piemēram, ja pH atšķirība būs kaut tikai viena vienība, tas jau var izraisīt nāvi.
Ja zivis tiek ielaistas akvārijā bez jebkāda adaptācijas procesa, letāls iznākums var būt pat diennakts laikā, labākajā gadījumā zivtiņas visu laiku būs nomāktā stāvoklī un to bojāeja iespējama pat pēc vairākām nedēļām. Iesācējiem akvāristiem adaptācijas process jāveic pilnīgi visām jaunām zivīm bez izņēmumiem. Maisiņa saturu ar jaunajām zivīm un tā ūdeni ielej piemērota tilpuma traukā. Šis trauks pamazām pa daļām tiek piepildīts ar ūdeni no galvenā akvārija, ar vismaz 10 minūšu pārtraukumiem. Zivju pārlikšana akvārijā iespējama tikai pēc tam, kad akvārija ūdens daudzums traukā pārsniedz vismaz 50% no kopējā tilpuma.
Ko darīt, tu esi ielaidis zivis akvārijā un pēc dažām stundām jau ir pirmie bojā gājušie, bet pārējās izskatās nomāktas?
Prognoze ir ļoti bēdīga. Šīs zivis var piemeklēt jebkura slimība, to imunitāte ir minimāla, bet iekšējo orgānu bojājumi nav zināmi. Šeit nepieciešams tīrs ūdens, laba ūdens aerācija, zivju novērošana un, ko tur slēpt, arī mazliet veiksmes.
3. Slimības
Viena daļa tirgotāju rīkojas negodīgi, pārdodot zivis, labi zinādami, ka tās ir slimas. Kāpēc viņi to dara? Tāpēc, lai ietirgotu līdzi arī zāles. Katrā ziņā, iegādājoties jaunas zivis, jābūt ļoti uzmanīgam.
4. Krāna ūdens
Ūdens apgādes kompānijas parasti ļoti maz uztraucas par jūsu akvāriju un tā iemītnieku labsajūtu, labākajā gadījumā viņus interesē tikai jūsu veselība. Viņi var pēkšņi strauji palielināt hlora koncentrāciju krāna ūdenī, izmainīt pH vai ūdens cietību. Katrā ziņā krāna ūdens kvalitāti iespaido, piemēram, sniega kušana, ziemā ūdens sastāvs var būt citāds nekā vasaras mēnešos.
Izvairies no lielām ūdens izmaiņām, nekad nemaini vairāk par 25–30% ūdens!
5. Citu zivju agresija
Nesaderīgu zivju pārdošana iesācējiem ir ļoti izplatīta tirgotāju prakse. Ļoti žēl, bet ne visi veikalu pārdevēji zina zivju rakstura īpatnības. Pārdod visas zivis apmēram šādi, ņemiet tās trīs sarkanās, tos svītrainos samiņus un vēl noteikti ņemiet šīs ar smukajām astītēm. Pircējs samaksā, un jau pēc diennakts nākas vilties, jo svītrainais samiņš vakariņās paņēmis vienu ar to smuko astīti. Diemžēl tā tas ir…
Nereti gadās pat tā, ka lielas zivis, kuras pat tiek uzskatītas par zālēdājiem, reti kad palaidīs garām iespēju norīt kaimiņu, kurš netīšām nokļuvis viņām mutē.
Lielākajai daļai zivju ir raksturīga specifiska un teritoriāla agresija. Dažas akvārija zivis dabiskos rezervuāros ir parasts citu zivju medību objekts. Citas sugas, apstākļos, kas stimulē nārstu, mērķtiecīgi iznīcina kaimiņus akvārijā. Ir tādas, kas piezīžas pie kādas virsmas un var sabojāt lēnos kaimiņus ar plakanajiem sāniem. Apstākļi var būt dažādi. Kā rīkoties? Pirms zivju iegādāšanās pašam jāsameklē informācija internetā.
6. Skābekļa trūkums akvārija ūdenī
Šis iemesls ir diezgan reti sastopams, jo pat iesācēji akvāristi parasti rūpējas par akvārija aprīkošanu ar gaisa kompresoriem un filtriem. Bieži vien kļūdaini tiek uzskatīts, ka akvārists iegādājies pārlieku jaudīgu filtru, bet patiesībā filtrācija nevar būt par lielu. Ja tomēr iegādāts jaudīgāks filtrs, tā izplūdi var noregulēt atbilstoši situācijai. Jāuzmana, lai filtrs neaizsērē un neapstājas, tas gan var sagādāt liekas problēmas.
Lielākā daļa zivju (izņemot atsevišķas sugas) elpo skābekli, kas atrodams ūdenī, un, ja skābekļa nav, tās vienkārši var nosmakt.
Risks ir īpaši liels, ja paaugstinās temperatūra, jo tad samazinās skābekļa izšķīdināšana ūdenī, kā arī naktī, kad akvārija augi neražo skābekli, bet patērē to. Lai izvairītos no šādas problēmas, akvāristam jāatceras, ka filtram jādarbojas vienmēr. Visi pārējie iemesli ir vai nu redzami (piemēram, zivju izlēkšana no akvārija), vai arī pārāk noslēpumaini un ļoti reti sastopami, piemēram, toksisku materiālu izdalīšanās, šeit var minēt akvārija silikonu.
Paturi prātā, ka ir gadījumi, kad zivis iet bojā arī pieredzējušiem akvāristiem, un iemeslu ne vienmēr ir var noteikt, taču tev jādara viss iespējamais, lai izvairītos no kļūdām un zivis dzīvotu tuvu dabiskajiem apstākļiem.
