Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Olas satur selēnu, B grupas vitamīnus, A vitamīnu, taukskābes, dzelzi un citas vērtīgas vielas. Savi plusi un savi mīnusi ir gan vārītām, gan svaigām olām.
Visbiežāk saimnieki saviem mīluļiem dod vārītas olas. Kā skaidro veterinārārste Ilze Pētersone, tās organismam ir daudz vieglāk sagremot, tādēļ vārītas parasti iesaka dot slimiem dzīvniekiem. Taču vārīšanai ir būtisks mīnuss – termiskās apstrādes laikā daļa uzturvielu iet zudumā. No šā viedokļa raugoties, veselam sunim lielāks labums būs no nevārītām olām.
Pāris jēlu olu nedēļā pieaugušam sunim var izbarot bez bažām.
Kāpēc nereti tomēr neiesaka sunim dot jēlas olas? Pareizāk būtu teikt, ka nevajadzētu mīlulim izbarot jēlas olas baltumu, jo tas satur vielu, kas var inhibēt jeb nomākt biotīnu (B grupas vitamīns). Bet, ja suns apēdīs veselu nevārītu olu, organisms šo vitamīnu nezaudēs, jo dzeltenumā tā ir ļoti daudz.Ja dzīvniekam ir kāda kaite, tad gan jāpakonsultējas ar dakteri. Jēlas olas baltums, piemēram, labi palīdz, ja ir palielināts kuņģa skābes saturs. Turpretī nevārītu olu ēšana par sliktu nāks pankreatīta slimniekam.
Lai, lietojot nevārītas olas, dzīvnieks nesaslimtu ar salmonelozi, jāpievērš uzmanība olu izcelsmei, tās atbilstoši jāuzglabā un pirms lietošanas jānomazgā.
Nevajadzētu atkritumos izmest olu čaumalas, kas ir ļoti vērtīgs kalcija un citu minerālvielu avots, arī tās jādod sunim apēst.
Ieteicams čaumalas vispirms izkarsēt cepeškrāsnī, tad samalt kafijas dzirnaviņās vai sasmalcināt piestā un pievienot barībai.
