Ja kaķis jau paguvis pierast pie citas barības, tas var būt ļoti grūti, jo kaķi ir konservatīvi dzīvnieki. Vislabākais būtu sākt piedāvāt jēlu gaļu tad, kad kaķēns vēl ir pie mammas. Vēl jo labāk, ja kaķu mamma pati tādu ēd. Ielas kaķēns, ja viņam jau bijusi kāda slikta pieredze, var arī ļoti baidīties pat pagaršot svaigo gaļu.
Ja kaķēns jau tiek ēdināts ar sauso barību un konserviem, var mēģināt viņu pamazām pieradināt, liekot mazu kriksīti klāt pie ierastās barības, un pakāpeniski svaigās gaļas daļu palielināt.
Ja kaķēnam dod konservus, ieteicams radināšanu sākt ar tāda dzīvnieka gaļu, kāda ir arī konservā. Piemēram, konservam ar tītaru pievienot sīkus gabaliņus no svaigas tītara gaļas. Vēlāk mazos kriksīšus aizstāj ar lielākiem gaļas gabaliņiem, līdz var jau dot kaķim vistas gabaliņu grauzt. Var arī saklapēt to gabaliņu, kurā ir kauls, piemēram, vistas kakliņu. Ļoti labi dot gaļotu kaulu. Ar mīkstas gaļas gabaliņiem dažkārt kaķis var pārēsties, ja viņam gaļa ļoti garšo, bet, kaulu apskrubinot, tas nenotiks. Līdz kādiem sešiem mēnešiem kaķi nevajadzētu ar jēlu gaļu pārbarot.
Ēst svaigu gaļu var iemācīt arī pieaugušam kaķim, kas jau ilgāku laiku barots ar sauso barību vai konserviem, tikai jāapbruņojas ar lielu pacietību.
Iekārdināšanai sākumā mēdz izmantot Parmas sieru – ar to viegli pārkaisa piedāvāto gaļu. Ļoti labi šim nolūkam noder dažādas mērces, saldais vai skābais krējums. Protams, ka tad, kad kaķis jau sapratis, ka svaiga gaļa ir lieliska barība, un ēd labprāt, iekārdināšanas piedevas vairs netiek izmantotas.