Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pamatoti iemesli, kāpēc grauzējs jāmazgā
- Viņš pamatīgi sasmērējies.
- Viņš sasmērējies ar indīgu vielu, kura nedrīkst nonākt mutē un gremošanas traktā.
- Viņš ir netīrs un nelāgi ož, jo gulējis slapjos vai piekakātos pakaišos.
- Viņš ir netīrīgs indivīds, kas sevi nekopj.
- Viņš ir vecs vai slims un nespēj sevi sakopt.
- Viņš jāsapoš izstādei (piemēram, šķirnes jūrascūciņa).
Padomi grauzēju mazgāšanai
- Nevienu mājdzīvnieku nedrīkst mazgāt bieži un bez iemesla. Īpaši – grauzējus.
- Vēl viens iemesls, lai bez vajadzības nemazgātu: visi grauzēji savu kažociņu tīra, to izlaizot, un pēc vannošanās tiek nolaizītas arī šampūna paliekas. Tas nenāk par labu tik mazam organismam. Visi «nebioloģiskie» mazgāšanas līdzekļi satur kaitīgas vielas – arī dzīvniekiem paredzētie. Jo mazāks dzīvnieciņš, jo graujošāk «ziepju ķīmija» iedarbojas uz viņa organismu. Īpaši piesardzīgiem jābūt žurku saimniekiem, jo žurkas slimīgāk par citiem grauzējiem reaģē uz piesārņoto vidi un viņām no tās biežāk rodas ļaundabīgie audzēji.
- Ja dzīvnieks (īpaši – žurka vai degu) sasmērējies vai nelāgi ož, vispirms jāmēģina viņu nomazgāt ar tīru ūdeni, nelietojot nekādus mazgāšanas līdzekļus. Žurku saimnieki apgalvo, ka tad, kad lielākais netīrumu slānis ir noskalots, dzīvnieciņš tālāk sevi sakopj pats.
- Mazgāšanai kategoriski aizliegts izmantot ziepes, jo maigajai grauzēju ādai tās ir pārāk sārmainas. Nav pieļaujama arī grauzēju mazgāšana ar suņu šampūniem, jo to formula ir pārāk agresīva grauzēju ādas pH līmenim. Grauzējus drīkst mazgāt ar grauzējiem un trušiem paredzētiem šampūniem, cilvēkbērnu šampūniem un profesionālajiem šampūniem, kas paredzēti maziem izstāžu kaķēniem.
- Grauzēju mazgājot, šampūns jālieto pēc iespējas mazākās devās. Dzīvniekam nav jābūt uzputotam kā saldējuma kokteilim – pietiek ar dažiem pilieniem. Šampūnu iemasējot apmatojumā, nedrīkst izmantot nekādus sūkļus vai birstes – tas jādara ar pirkstiem. Vienīgais izņēmums – īpaši netīru žurkas asti var viegli paberzt ar mīkstu zobu birstīti.
- Ja sasmērēta kāda konkrēta ķermeņa daļa, grauzēju var tīrīt lokāli – netīrās vietas nomazgāt ar mitru vates tamponu.
- Ņem vērā, ka grauzēji (īpaši tādi teritoriālie dzīvnieki kā žurkas un peles) nav sajūsmā par parfimēriski smaržojošu kažociņu, jo katram grauzējam ir sava dabiskā smaka, kas apliecina viņa piederību sugai, dzimtei un konkrētai ģimenei. Piemēram, ja vienā būrī (voljērā) dzīvo vairākas žurkas, viņas pret svaigi izmazgāto draudzeni var pat izrādīt agresiju kā pret svešinieci.
- Grauzēju mazgājot (īpaši – pirmajā reizē), vannasistabā vēlams klusums – nevajag atstāt tekošu ūdens krānu, kas rīb pret vannas pamatni, vai ieslēgtu dušu (pirmajā reizē labāk vispār iztikt bez krāna un dušas). Mums šīs skaņas ir ierastas, bet grauzējam tas ir kaut kas jauns, nezināms un biedējošs. Jāizvairās no jebkādiem trokšņiem un straujām kustībām. Jo ātrāk dzīvnieks akceptēs vannasistabas atmosfēru, jo vieglāka būs viņa mazgāšanas procedūra. Stress nav draugs ne dzīvniekam, ne viņa saimniekam.
- Slapji (mitri) grauzēji ir ārkārtīgi jutīgi pret caurvēju. Saaukstēšanās var beigties ar plaušu karsoni un nāvi. Ja esi nolēmis vannot savu mīlulīti, neraugoties uz neciešamo vasaras svelmi vai radiatoru piesildītām telpām, visiem logiem, durvīm vai citiem caurvēja avotiem jābūt aizvērtiem līdz brīdim, kad grauzēja kažociņš būs pilnīgi sauss.
- Apmatojuma nosusināšanai var izmantot biezu frotē dvieli vai speciālo salveti vai audumu, kas ātri uzsūc mitrumu. Zooveikalos var iegādāties šāda auduma suņu dvieļus vai auduma drāniņas.
