• Kā mans suns var kļūt par kanisterapeitu?

    Kanisterapija
    Veronika Stāvause
    7. oktobris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Pasaulē arvien lielāku popularitāti iegūst kanisterapija jeb suņa asistēta terapija, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka labsajūtu, spējas un veselību. Latvija nebūt nav izņēmums.

    Par kanisterapijas norisi un priekšrocībām informācijas kļūst aizvien vairāk, bet process, kurā suns no mājas mīluļa kļūst par atbilstoši apmācītu profesionāļa asistentu, ir lielais nezināmais. Priekškaru uz to, kā notiek šo suņu apmācība, paver Latvijas Kanisterapijas asociācija.

    Suns nav terapeits!

    Kanisterapijas pamatuzdevums ir uzlabot cilvēka fiziskās, sociālās, emocionālās un kognitīvās funkcijas. Terapijas process tiek rūpīgi dokumentēts un novērtēts, kā arī terapijas rezultāti ir objektīvi novērojami un izmērāmi.

    Svarīgi ir atcerēties, ka pats suns NAV terapeits, kā nereti maldīgi tiek pieņemts, bet gan instruments, ar kura palīdzību atbilstoši apmācīti profesionāļi, piemēram, fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds, virzās uz izvirzīto terapijas mērķu sasniegšanu.

    Dzīvnieku asistēto terapiju iedala trijos līmeņos:

    1. Suņa asistētas aktivitātes. To mērķis ir iepriecināt klientus, dot jaunu pieredzi, motivāciju un uzlabot dzīves kvalitāti. Visbiežāk tas izpaužas kā viesošanās pansionātos vai dažādās izglītības iestādēs. Šajā gadījumā rezultāti ir izteikti priekā, gandarījumā un laimē, jo aktivitātēm nav jābūt strikti dokumentētām, kā arī nav noteikts, ka šajās aktivitātēs obligāti būtu jāiesaista speciālists, taču sunim un viņa saimniekam (asistentam) jābūt atbilstoši apmācītiem un pārbaudītiem.
    2. Suņa asistēta pedagoģija. Tās ir uz mērķi orientētas, strukturētas, plānotas darbības pedagoģijas procesā, kas notiek, iesaistot suni. To vada pedagogs vai speciālais pedagogs ar atbilstošu izglītību šajā jomā. Rezultāti fokusējas uz skolēna vai studenta akadēmisko mērķu sasniegšanu.
    3. Suņa asistēta terapija. Tā ir uz mērķi orientēta, strukturēta, plānota terapeitiska darbība, kura notiek, iesaistot suni, ar mērķi uzlabot veselību. To visbiežāk vada ergoterapeiti vai fizioterapeiti.

    Jāatceras, ka ne visi suņi, kas ir sertificēti darbam kanisterapijā, var darboties visos līmeņos. Tas, kurā līmenī suns varēs strādāt, būs atkarīgs no konkrētā dzīvnieka dotībām un sagatavotības pakāpes.

    Ar ko sākt?

    Lai suni sagatavotu dzīvnieka asistētai terapijai, primāri ir nepieciešamas divas lietas: suns un vēlme mācīties. Tomēr ir jāatceras, ka iepriekšminētais ir tikai absolūtais minimums, lai izietu uz starta līnijas procesam, kura rezultātā suns, iespējams, varētu iegūt tiesības piedalīties kanisterapijā.

    Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, domājot par kanisterapiju, ir par to, kuras suņu šķirnes tais ir visvairāk piemērotas. Tomēr uzreiz jāsaka, ka atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga, jo suņa šķirne ir tikai viens no aspektiem, kas var ietekmēt suņa spēju un piemērotību kļūt par palīgu kanisterapijā.

    Pat vienas šķirnes ietvaros var atšķirties katra individuālā suņa temperaments, attieksme pret cilvēkiem, īpaši sev nezināmiem.

    Latvijā, apmācot dzīvniekus kanisterapijai, tiek izmantoti Polijā izstrādāti kritēriji suņa piemērotībai. Reglaments nosaka, ka dzīvniekam, ko vēlas apmācīt kanisterapijai, jābūt tīršķirnes, ar gadsimtos mērāmu selekcijas procesu, īpaši domājot par to, lai tā gēnos nebūtu agresivitātes, kā arī suns būtu iespējami paredzams. Jāatceras, ka katra suņu šķirne tika selekcionēta kāda konkrēta uzdevuma veikšanai.

    Atgriežoties pie jautājuma, kuras suņu šķirnes potenciāli ir vispiemērotākās kanisterapijai, Latvijas Kanisterapijas asociācija izceļ, ka vislabāk tam atbilst suņi kompanjoni: retrīveri, putnu suņi, dzinēji, kā arī dekoratīvās šķirnes. Tomēr lieliski šajā jomā sevi pierādījušas arī tādas šķirnes kā ņūfaundlendieši un samojedi. Izvēloties suni, tiek rekomendēts to darīt pārbaudītā un uzticamā audzētavā. Tas sniegs drošības sajūtu, ka iegādātais kucēns būs šķirnes standartiem atbilstošs, bez iedzimtām patoloģijām, kā arī pieredzējis audzētājs spēs palīdzēt izvēlēties no metiena kucēnu, kas visdrīzāk būs piemērots kanisterapijai.

    Otrs pīlārs ceļā uz to, lai suns varētu piedalīties kanisterapijā, ir dzīvnieka īpašnieka vēlme pastāvīgi mācīties un pilnveidoties.

    Vēl pirms dzīvnieka iegādes ieteicams atrast kinologu, kas ir atbilstoši apmācīts, lai palīdzētu sagatavot suni šajā procesā. Jāatceras, ka, ja ir radusies vēlme savu mīluli gatavot kanisterapijai, tad jau no pirmajām dienām, kad suns ir ieradies pie jums mājās, tas ir atbilstoši jāaudzina. Turklāt sunim ir jādzīvo kopā ar cilvēkiem, to nedrīkst turēt voljērā vai pie ķēdes (kas nav ieteicams nevienam sunim).

    Latvijā kanisterapijas suņu apmācību un sertificēšanu veic Latvijas Kinoloģiskā federācija, kā arī servisa suņu biedrība Teodors, izmantojot Polijā izstrādātas metodes suņu sagatavošanai un sertificēšanai. Latvijā nepastāv vienots normatīvais regulējums attiecībā uz kanisterapijas suņu apmācības procesu, savukārt Polijā šī nozare ir ļoti attīstīta un detalizēti reglamentēta, jo kanisterapeits tiek izdalīta kā atsevišķa profesija. Tādēļ arī Latvijā mācību procesā ir aprobēta Polijas pieredze, arī vairums tālākizglītības kursu norisinās tieši tur.

    Kā notiek suņa apmācība?

    Pirms uzsāk suņa apmācību, kinologs, sadarbojoties ar dzīvnieka īpašnieku, veic rūpīgu dzīvnieka piemērotības izvērtēšanu. Tiek vētīts, cik ļoti suns ir tendēts uz cilvēku, cik empātisks, pacietīgs un līdzsvarots tas ir.

    Sunim, kuru vēlas sagatavot kanisterapijai, jāspēj pieņemt visi cilvēki, ar kuriem tas nonāk saskarē, kā arī adekvāti jāreaģē dažādās situācijās.

    Lielākoties šīs visas īpašības dzīvniekam jau ir dabas dotas, kinologam apmācību procesā palīdzot tās izkopt.

    Apmācību Latvijas Kanisterapijas asociācijā iesaka sākt, kad kucēnam ir aptuveni 7–8 mēneši, taču tas nebūt nenozīmē, ka arī pieaugušu suni nebūtu iespējams apmācīt. Asociācijā gan atgādina, ka dzīvnieka īpašniekam, kas vēlas savu nu jau pieaugušo mīluli apmācīt kansiterapijai, ir ļoti kritiski jāizvērtē suņa piemērotība – cik stabila psihe tam ir, cik ļoti tas ir tendēts uz cilvēku un vai tam piemīt talanti un dabas dotas spējas, kas nepieciešamas suņa asistētā terapijā. Ar vēlmi un apņēmību vien šoreiz būs par maz.

    Kad ir atrasts atbilstoši sagatavots kinologs, kurš ir izvērtējis suņa atbilstību kanisterapijas prasībām, var sākt praktiskās apmācības. Ilgums un intensitāte lielākoties būs atkarīga no saimnieka vēlmes un iespējām nodarboties. Tā var būt gan viena reize nedēļā, pēc kuras kinologs uzdod mājasdarbus, kas jāapgūst individuāli, gan arī trīs līdz četras reizes nedēļā. Apmācības tiek organizētas gan individuāli, gan arī grupās. Asociācijā gan uzsver, ka apmācībai grupā ir būtiska priekšrocība, proti, dzīvnieks apgūst sadarbību un mijiedarbību ar citiem suņiem, kas šajā gadījumā ir ļoti būtiska.

    Nodarbībās suns līdztekus vispārējai paklausībai apgūst arī speciālas iemaņas, kas nepieciešamas darbā kanisterapijā. Piemēram, suns tiek mācīts sēdēt uz krēsla, atnest dažādu materiālu un faktūru lietas (plastmasas, metāla, pūkainas, slapjas u. tml.), staigāt pa dažādām virsmām.

    Tāpat kinologs palīdz sunim pilnveidot vairākas dabas dotas īpašības, bez kurām kanisterapijā neiztikt, it sevišķi, trenējot dzīvnieka pacietību un spēju noturēt acu kontaktu.

    Svarīgi ir atcerēties, ka paklausība nekādā gadījumā sunim nedrīkst tikt iemācīta ar bailēm un sodīšanu – neatkarīgi no tā, vai paredzēts suni izmantot kanisterapijai vai ne!

    Apmācību noslēgumā sunim kopā ar saimnieku jākārto eksāmens, kurā tiek pārbaudīta suņa reakcija dažādās iepriekš nepieredzētās situācijās. Latvijas Kanisterapijas asociācijā skaidro, ka tas tiek darīts, lai noskaidrotu, vai sunim, nonākot sev nezināmā situācijā, neparādās bailes vai pat agresija, kas ir kategoriski nepieļaujami kanisterapijā. Eksaminācijā piedalās kinologs, mediķis, kā arī veterinārārsts, kuru uzdevums ir ne tikai novērtēt suni un tā saimnieku, bet arī noteikt suņa atbilstības līmeni. Atbilstības līmenis savukārt ietekmē to, kurā no kanisterapijas līmeņiem dzīvnieks varēs strādāt.

    Pēc veiksmīgi nokārtota eksāmena, dzīvnieks tiek reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā, kā arī tiek izsniegta apliecība, ka konkrētais suns ir sertificēts darbam kanisterapijā. Jānorāda, ka Lauksaimniecības datu centrā ir uzskaitīti visi suņi, kas ieguvuši šādu sertifikātu, sniedzot papildu garantiju arī pakalpojuma saņēmējam, ka suns, kas piedalās terapijas procesā, ir atbilstoši sagatavots un piemērots konkrētajam līmenim.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē