Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Cik bieži tavs kaķis ir nostādījis tevi strupceļā, kategoriski atsakoties no garšīgas un veselīgas, bet nepazīstamas barības? Varbūt tiksim skaidrībā: kāpēc dzīvnieks sēž badā, kad bļodiņa pilna, un kā tomēr kaprīzo minci pierunāt paēst. Uzreiz jāatgādina: nav vērts kaķus cilvēciskot, piedēvējot viņiem savus paradumus un aizraušanās. Atšķirībā no cilvēkiem kaķi ievēro jau vienreiz apgūtus ēšanas paradumus. Dzīvojot visu dzīvi blakus cilvēkam, kaķi, protams, daudzējādā ziņā maina savu uzvedību, taču nevajag domāt, ka tāpēc mainās arī viņu fizioloģija. Un mūsu mīluļu izvēlīguma iemesls slēpjas tieši šajā lauciņā.
Garšas ziņā kaķiem galvenais noteicējs ir deguns un mēle. Mēle – garšas orgāns – ir apgādāts ar dažādiem receptoriem, kas ļauj sajust siltumu, konsistenci un barības garšas īpašības. Garšas kārpiņas, kas novietotas plēsēja mēles saknē, sānos un uz mīkstajām aukslējām, palīdz uztver sāļu, rūgtu un, iespējams, arī skābu garšu.
Parādījusies versija par to, ka garšas centrā atrodas pat vairāki cukura jutīgi neironi, kaut gan to daudzums nav spējīgs pārvērst kaķus par saldummīļiem.
Savvaļā kaķi ēd tikai gaļas barību, bagātu ar olbaltumvielām un taukvielām. Olbaltumvielas – tas ir neaizvietojams aminoskābju avots, kas kaķa organismā nesintezējas, bet tajā nonāk tikai ar barību. Piemēram, peles smadzenēs ir aminoskābe, kas nepieciešama kaķim, tāpēc dažkārt paēduši dzīvnieki nograuž pelei tikai galvu.
Taukiem ir liela nozīme ne tikai kā neaizvietojamam taukskābju un enerģijas avotam, bet arī kā apetītes iedarbināšanas mehānismam, kas atbild par barības garšu un smaržu. Kaķa mēles garšas kārpiņas ir īpaši jutīgas pret šīm vielām – tāpēc arī veidojas pieradums pie noteikta barības veida vai barības markas.
Taču, pirms barība nonāk uz mēles, tā jāatpazīst kaķa degunam: smaržai dzīvnieka barošanas procesā ir milzīga nozīme. Deguna galvenā funkcija – sajust smaržu, novērtēt to (vai tā nenes briesmas vai neaptīkamas sajūtas, vai, gluži otrādi, atsauc atmiņā patīkamus notikumus), noteikt barības temperatūru un dot signālu nekavējoties reaģēt. Smaržu kaķi uztver ar tā saukto Jakobsona orgānu. Tas novietots mutes dobumā, aukslējās, un ir gareniskas formas.
Peles smadzenēs ir aminoskābe, kas nepieciešama kaķim, tāpēc dažkārt paēduši dzīvnieki nograuž pelei tikai galvu.
Pievērs uzmanību: kad kaķi ieinteresējusi kāda smarža, viņš ošņājoties izstiepj kaklu, paver muti, paceļ augšlūpu un mazliet sarauc purnu. Kaķis to dara tādēļ, lai novirzītu gaisa straumē uztvertās smaržojošo vielu molekulas Jakobsona orgānam, kur tās nokļūst uz deguna gļotādas un nosēžas uz tās.
Pēc smaržas atpazīšanas smadzenēs nonāks signāls – var to ēst vai ne. Ja ožas traucējumu rezultātā signālu nevar izanalizēt, komanda «Ēd nekavējoties! Tas ir ļoti garšīgi!» atpakaļ nepienāk. Pētījumi pierādījuši, ka kaķēni, kas zaudējuši ožu, zaudē zīšanas refleksu un atsakās no ēdiena. Tāpēc mazuļiem ir bīstamas saslimšanas, kuras pavada iesnas. Aromātiskās molekulas pārnēsā uz sevis galvenokārt taukvielas.
Naturāli produkti savukārt smaržo pilnīgi citādi. Pamēģini piedāvāt savam kaķim, kurš tikko mielojies ar aromātisku sauso barību vai konserviem, piemēram, jēlu gaļu. Tā taču salīdzinoši ne pēc kā nesmaržo.
Galvenais padoms: pārējai no vienas barības uz citu jābūt pakāpeniskai – minimums nedēļu.
Pirmajā dienā aizstāj 1/7 daļu ierastās barības ar jauno, nākamajā dienā jau 2/7 un tā tālāk. Galvenais neieņem principiālu un ļoti nepareizu pozīciju: «Vai nu ēdīsi šo barību, vai arī vispār nedabūsi ēst!» Tiek uzskatīts, ka kaķis nav spējīgs apzināti nomērdēt sevi badā. Tā tas, visticamāk, arī ir. Taču jau pēc pāris piespiedu badošanās dienām kaķa organismā var sākties neatgriezeniski procesi, rezultātā pirmām kārtām cietīs aknas. Tāpēc necenties spītībā pārspēt savu dzīvnieku – tas nav prātīgi!
Protams, vislielāko interesi par to, kādām smaržām kaķis dod priekšroku, izrāda kaķu barības ražotāji. Piemēram, ar šķidrumu, kas gatavots pēc zivju atlieku fermentācijas, mājputnu iekšējo orgāniem, liellopa nierēm un plaušām, bieži apsmidzina sauso kaķu barību, lai palielinātu tās pievilcību.
- Izvēlies barību, kas regulāri pieejama tavā veikalā, jo strauja barības maiņa dzīvniekam var izraisīt vemšanu un caureju.
- Kaķim ir jāpierod pie jaunas barības, to nedrīkst strauji mainīt, tas jādara pakāpeniski nedēļas laikā.
- Dzīvnieks pierod pie viena veida barības, un viņam nav nepieciešama variēšana katru dienu, jo dzīvnieka organisms un gremošanas trakts nav tam piemērots.
Kaķi vienmēr var pierunāt. Kā?
- Pirmais likums. Ja tu maini vienu gatavo barību pret citu, parūpējies, lai to smarža būtu pēc iespējas līdzīga.
- Otrais likums. Panāc, lai kaķis to kaut vai tikai pagaršotu. Audzētāju pieredze liecina, ka jauno barību var iemānīt, uz tās uzpilinot nedaudz olīveļļas. Daudzi kaķi tās garšu un smaržu uzskata par visai pievilcīgu un uzmanības vērtu.
- Ja jaunā barība ir šķidras konsistences, ar to var apsmērēt kaķim ķepu. Kaķis steidzīgi sāks to apmazgāt un tādā veidā iepazīsies ar jauno garšu.
- Daudzi kaķi negrib grauzt sausās granulas, bet priekšroku dod izmērcētām. Pamēģini pieliet klāt vāju vistas buljonu. Pat paši kaprīzākie kaķi nespēj pretoties šim aromātam.
- Solīdi kaķu barības ražotāji piedāvā mērcītes ar dažādu pievilcīgu garšu sortimentu. Atliek to uzpilināt uz jebkuras barības, un kaķim apetīte nekavējoties pamodīsies!
