Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Par abiem zaķiem vienlaicīgi muzejs izvēlējies runāt tāpēc, ka joprojām nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā – balts.
Šobrīd Latvijā sastopamas divas zaķu sugas. Senāk sastopams ir baltais zaķis (Lepus timidus), kas mūsu teritorijā dzīvo kopš ledus laikmeta beigām, bet patreiz biežāk sastopamais pelēkais zaķis (Lepus europaeus) Latvijā dzīvo tikai kopš 17. gadsimta, kad ar lauksaimniecības attīstību paplašinājās atklātas ainavas.
Zaķi ir aktīvi visu gadu, biežāk barojas krēslā un naktī. Parasti dzīvo pa vienam, vairāki zaķi kopā sastopami pārošanās laikā.
Izbiedēts zaķis var skriet ar ātrumu līdz pat 50 km/stundā.
Apmatojumu zaķi maina divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Abiem zaķiem vasarā kažoks ir rūsganpelēks, bet ziemā tikai baltais zaķis kļūst pilnīgi balts, vien ausu galiem paliekot melniem.
Abu zaķu dzīves veids – uzturs, vairošanās, metienu un mazuļu skaits gadā, dzīves ilgums, diennakts ritms – ir samērā līdzīgs, bet atšķirīgas ir to dzīves vietas. Pelēkie zaķi sastopami kultūrainavā, pļavās, laukos, mežmalās, birztalās. Baltie zaķi – plašos lapu koku un jauktos mežos, sūnu purvu malās, bet izcirtumos un citās atklātās vietās uzturas nelabprāt.
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
Baltais zaķis Lepus timidus
Dzimta: zaķu Leporidae
Kārta: zaķu Lagomorpha
Klase: zīdītāju Mammalia
Tips: hordaiņu Chordata
Ārējās pazīmes
Zaķi ir vidēja izmēra dzīvnieki ar ievērojami garākām pakaļkājām, garām ausīm un īsu asti (ļipu). Kažoks biezs un mīksts, tā krāsa vasarā un ziemā ir atšķirīga. Atšķirībā no citiem zīdītājiem zaķveidīgo kārtas pārstāvjiem ir savdabīgs augšējo priekšzobu izkārtojums. Līdzīgi kā grauzejiem tiem ir divi lieli, kaltveidīgi priekšzobi, aiz kurim atrodas divi mazāki papildpriekšzobi, kādi nav citiem dzīvniekiem. Apkārtnē galvenokārt orientējās ar dzirdi, redze un oža attīstīta vājāk. Matojumu maina divas reizes gadā – rudenī un pavasarī.
- Pelēkais zaķis: Lielākais dzimtas pārstāvis. Ķermeņa garums 55–68 cm, astes garums 10 cm, ausu garums 10–12 cm, svars 4–6,5 kg. Aste tikpat gara kā pakaļkājas pēda, ar melnu plankumu virspusē. Galvai pieglauzta auss sniedzas pāri purna galam. Ausu ārmalām raksturīgas melni brūnas apmales. Kažoks vasarā rūsganpelēks, ar baltu vēderu, ziemā arī sāni un pakaļkājas kļūst baltgani, muguras krāsa īpaši nemainās.
- Baltais zaķis: Ķermeņa garums 45–65 cm, astes garums 8 cm, ausu garums 80–10 cm, svars 2–5 kg. Aste daudz īsāka kā pakaļkājas pēda, vasarā ir pelēcīgi balta, ziemā – pilnīgi balta bez tumša plankuma. Galvai pieglauzta auss knapi sniedas līdz purna galam. Ausu apmalei balta svītra. Kažoks vasarā rūsganbrūns, ziemā pilnīgi balts, tikai ausu gali melni.
Abas zaķu sugas lielākoties dzīvo kā nometnieki, t.i. nemaina apdzīvoto vietu.
Zaķiem var būt divi vai pat trīs mazuļu metieni gadā. Atkarībā no laikapstākļiem pirmais riests var notikt jau februārī un pirmie zaķēni piedzimst martā. Riesta laikā vairāki tēviņi cīnās par mātīti. Šajā laikā zaķi ir aktīvi arī dienā. Vienā metienā var būt 1–9 mazuļi, parasti 3–5. Zaķēni piedzimstot ir labi attīstīti, apmatoti un redzīgi. Māte mazuļus atstāj vienus drīz pēc piedzimšanas, un ierodas vienu līdz divas reizes dienā, lai pazīdītu. Šāda uzvedība mazāk pievērš plēsēju uzmanību.
Savvaļā zaķis var nodzīvot līdz 13 gadiem.
Zaķi izmanto ļoti daudzveidīgu augu izcelsmes barību. Vasarā tie pārsvarā ir dažādi lakstaugi, galvenokārt graudzāles, āboliņš un kāpostu dzimtas augi. Ziemā, it īpaši ar dziļu sniegu, barojas ar koku smalkajiem zariņiem un mizu. Baltais zaķis kokaugu barību spēj izmantot labāk kā pelēkais zaķis.
