Nebrīvē dzīvo ilgāk
Šo eksotisko putnu dzīvildzi, pirmkārt, ietekmē suga. Ja runājam par viļņainajiem papagailīšiem – viņi pieskaitāmi pie neliela izmēra papagaiļiem un vidēji dzīvo 10–15 gadus. Daudz lielākas pasugas dzīvo ilgāk – aptuveni 20–30 gadi. Tiesa, labvēlīgos dzīves apstākļos papagaiļi var nodzīvot pat 60 gadus.
Viļņainie papagailīšu ir visizplatītākā papagaiļu suga Latvijā. Viena no viņu raksturojošām īpašībām – viņus var iemācīt runāt. Daži īpatņi pat spēj saprast savus saimniekus un atbildēt tiem. Speciālisti norāda, ka viļņainie papagailīši savvaļā dzīvo aptuveni 10 gadus. Mājas apstākļos dzīves ilgums sasniedz 10–15 gadus. Ir bijuši gadījumu, kad papagailītis nodzīvo pat līdz 20 gadiem. Šīs sugas rekordists ir papagailis, kurš nodzīvoja 21 gadu.
Nodrošinot lidojošo mīluli ar komfortabliem dzīves apstākļiem, pareizu barošanu un rūpēm, var paildzināt viņa dzīvi par daudziem gadiem. Savukārt viņš priecēs savus saimniekus un apkārtējos ar labu noskaņojumu un pļāpāšanu.
Savvaļā dzīvojošiem papagailīšiem nākas patstāvīgi meklēt sev barību un slēpties no plēsējiem, kuru tajos platuma grādos, kur viņi mīt, ir pārpārēm. Tāpēc arī viņu dzīves ilgums tik ļoti atšķiras no mājas papagailīšiem. Putni, kas dzīvo dzīvokļos, lai arī brīvības ziņā ir ierobežoti, atrodas pastāvīgā un drošā komfortā. Galvenais ir pareizi putnu kopt.
Pareizi jākopj
Ikviens pieredzējis putnu saimnieks zina, ka pareiza kopšana nozīmē – sabalansēta barība, putna pasargāšana no stresa situācijām un regulāra izlaišana no būrīša, lai putns var izkustināt spārnus un nostiprināt veselību. Un to ir visai grūti nodrošināt. Piemēram, cilvēka un papagaiļa bioritmi stipri atšķiras. Putniem jāgatavojas uz guļu, kad sāk satumst, bet jāpamostas līdz ar saullēktu.
Ja putns atrodas telpā, kurā pastāvīgi deg mākslīgais apgaismojums un viņu traucē dažādi trokšņi, viņš atrodas pastāvīgā stresa stāvoklī, kas negatīvi ietekmē mīluļa veselību.
Turklāt, ja mājās atrodas kaķis, putnam tikpat kā nebūs iespējas izlidot no būrīša. Gādīgiem saimniekiem jāseko līdzi papagailīša veselībai un emocionālajam komfortam. Putns var saslimt, ja viņam saimnieks nevelta pietiekami daudz uzmanības un rūpju.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka papagaiļiem jānodrošina apstākļi, kas ir ļoti tuvi savvaļai, un jābaro ar to pašu, no kā viņi pārtiek brīvībā. Tomēr daudzas papagaiļu sugas ir radītas nebrīvē, tāpēc ne vienmēr šādas rūpes viņiem būs labvēlīgas. Labāk noskaidrot pie speciālista, kā pareizi rūpēties par lidojošo draugu.
Kā nenopirkt pensijas vecuma papagaili
Pastāvīgs stress ārkārtīgi negatīvi ietekmē putnus. Viņi bieži slimo, zaudē spalvas, kļūst agresīvi un nervozi. Ja papagailis sāk zaudēt apspalvojumu ar gadiem, nepieredzējuši saimnieki domā, ka tas notiek vecuma dēļ, lai gan, visticamāk, putns ir vienkārši iebiedēts, jo viļņainie papagailīši tikpat kā nemainās arī vecumā.
Tāpēc, pērkot papagailīti, vajag pievērst uzmanību viņa acīm. Ja tās ir melnas – tātad tas ir jauns papagailītis. Pieaugušiem putniem melnas kļūst tikai zīlītes. Turklāt uz knābja putnam ir melns plankums, kas ar gadiem pazūd.
Tāpat negodīgi pārdevēji var piedāvāt nopirkt nelidojošu putnu, to skaidrojot ar to, ka putnēns ir jauns un vēl nav iemācījies lidot. Taču tie ir māņi, jo viļņainie papagailīši ļoti ātri iemācās lidot. Tiklīdz tiem parādās spalvas, papagaiļi paceļas gaisā, jo no tā taču atkarīgs, izdzīvos viņi brīvā dabā vai ne.
Īsa aste arī nav putna vecuma rādītājs, jo spalvu maiņas periodā gandrīz visas astes spalvas izkrīt un tās nomaina jaunas.
Slimu putnu nav grūti atšķirt no putna, kurš vienkārši piedzīvo spalvas maiņu. Viņu ķermenis ir pārklāts ar mazām adatiņām, kas ar laiku pārvērtīsies par spārniem. Turklāt spalvas maiņas periodā papagailīši ir aktīvi un nezaudē apetīti. Ja putns izskatās vārgs un neizrāda nekādu interesi par rotaļlietām, viņu nevajadzētu pirkt. Visticamāk, šāds putns ilgi nedzīvos, un būs jāpiedzīvo sāpīgs zaudējums.
Ar ko barot?
Svarīgi iegaumēt, ka putniem ir visaugstākā ķermeņa temperatūra no visiem dzīvniekiem (40–43 grādi). Tāpēc tiem ir ļoti ātra vielmaiņa.
Papagailīšiem visu laiku nepieciešams papildināt svarīgu mikroelementu un barības vielu krājumus. Galvenā šīs sugas barība ir graudu maisījums, kas sastāv no dažādām prosas šķirnēm un auzām. Taču ar graudiem vien nepietiks, lai nodrošinātu mīluli ar visiem mikroelementiem, tāpēc papildus jādod arī minerālbarība.
Tāpat viļņainajiem papagaiļiem nepieciešamas arī dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Šim nolūkam var dot vārītas olas. Ēdienkartē jābūt arī augļiem un dārzeņiem (āboliem, kivi, banāniem, ogām, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem u. c.).