Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ksenija Polonska, veterinārārste PetCity Akropole klīnikā.
Vizīte pie veterinārārsta ir neatņemama mājdzīvnieka dzīves sastāvdaļa. Arī tad, ja kaķis ir vesels, pie ārsta jādodas, lai veiktu ikgadējo apskati, vakcināciju un citus preventīvus pasākumus.
Lai došanās pie ārsta būtu patīkamāka, ieteicams kaķi laicīgi pieradināt pie pārnēsāšanas būra. Būrīti var atstāt kaķim brīvi pieejamu arī ikdienā, lai tas nesaistītos tikai ar braucienu uz klīniku. Vedot kaķi pie ārsta, būrī var ielikt kaķa mīļāko segu, pazīstamā smarža mazinās stresu. Tāpat var paņemt līdzi kaķa iecienītākos gardumus. Noskaidrojam, kādas ir svarīgās lietas, kas jādara kaķa veselības labā gan mājās, gan pie ārsta!
Attārpošana
- Attārpošanu jāveic, lai kaķim nenāktos saskarties ar parazītu invāzijas ierosināto saslimšanu nopietnajām sekām. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šīs saslimšanas var apdraudēt arī cilvēkus.
- Attārpošanas kalendāru īpaši būtiski ievērot kaķēnu saimniekiem, kā arī mājās, kur mīt mazi bērni, seniori un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, jo tiem parazīti ir visbīstamākie.
- Par to, cik bieži veicama attārpošana katram konkrētajam kaķim, vēlams konsultēties ar veterinārārstu. Tas būs atkarīgs gan no kaķa vecuma, gan tā, vai viņš iet ārā, ēd svaigu gaļu un medī.
- Ir pieejami dažādi medikamenti, kas paredzēti attārpošanai – pilieni, pastas, tabletes un suspensijas. Veterinārārsts ieteiks katram kaķim piemērotāko attārpošanas veidu un medikamentu.
- Jāpiemin, ka attārpošana nepieciešama arī kaķiem, kas nekad neiet ārā, – parazītu oliņas mājās iespējams ienest arī ar apaviem.
Vakcinācija
- Profilaktiskā vakcinācija var pasargāt kaķi no slimībām vai no smagām klīniskām to izpausmēm.
- Kaķēnus vakcinē pret kaķu vīrusiem sākot no 8 nedēļu vecuma, bet pret trakumsērgu – no 12 nedēļu vecuma. Tālāko vakcinācijas plānu izstrādā veterinārārsts.
Ņem vērā! Pat ja kaķi dzīvo mājās un nekontaktējas ar citiem dzīvniekiem, vakcinācija ir nepieciešama, jo slimību ierosinātājus varam ienest mājās ar apaviem.
Mikročips
-
Kaķiem pēc likuma nav jāievada mikročips, taču tam ir vairākas priekšrocības. Ja vēlies ceļot kopā ar mīluli tuvākā gada laikā, ieteicams savlaicīgi ieplānot čipošanu, piemēram, vienlaikus ar vakcināciju.
- Čipu var piereģistrēt ldc.gov.lv, kas kaķa pazušanas gadījumā var palīdzēt mīluli ātrāk atrast. Sistēmā arī iespējams atzīmēt, ja kaķis ir nozagts.
Sterilizācija un kastrācija
Iesākumā noskaidrosim apjukumu jēdzienos. Kā tad ir pareizi teikt – kastrācija vai sterilizācija? Vai tas ir viens un tas pats vai tomēr divas dažādas lietas?
- Kastrācija ir ķirurģiska manipulācija, reproduktīvo orgānu (tajā skaitā dzimumdziedzeru) izņemšanai: tēviņiem izņem sēkliniekus, mātītēm – olnīcas un dzemdi. Pēc kastrācijas dzīvnieks kļūst sterils, jo zaudē spēju apaugļoties/apaugļot, kā arī vēlmi vairoties un aizsargāt savu teritoriju.
- Savukārt sterilizācija ir sēklvadu vai olvadu nosiešana (liģēšana). Tātad dzimumhormoni izdalās un dzimumtieksme paliek, bet vairoties nav iespējams. Šis variants nav ieteicams, jo saglabājas risks saslimt ar slimībām, kuru profilaksi nodrošina kastrācija. Arī pašiem dzīvniekiem labuma no sterilizācijas operācijas nav.
Kaķus var kastrēt jau no 6 mēnešu vecuma. Maldinošs ir uzskats, ka kaķenei vismaz vienu reizi ir jādzemdē. Pētījumos nav pierādīts, ka dzemdības kaķenei radītu jebkādas labvēlīgas izmaiņas. Skaidrojam, kādi ir kastrācijas plusi.
- Zinātniski pierādīts, ka kastrētu dzīvnieki dzīvo ilgāk.
- Kastrācija pilnīgi novērš piometras (strutains dzemdes iekaisums) attīstību. Nekastrētām kaķenēm pastāv ļoti liels piometras risks: pēc 9 gadu vecuma tas paaugstinās līdz 60 procentiem.
- Arī piena dziedzeru audzēja risks samazinās, ja tiek veikta agrīna kastrācija.
- Kastrācija novērš skaļos kaķenes kliedzienus meklēšanās laikā, kas ir mokoši gan viņai pašai, gan citiem mājiniekiem.
- Nenotiek teritorijas iezīmēšana ar nelabi smakojošu urīnu. Meklēšanās laikā arī kaķenes mēdz urinēt nepiemērotās vietās.
- Dzīvnieku agresija bieži ir saistīta ar dzimumhormonu daudzuma palielināšanos, tāpēc tēviņi biežāk kaujas par savu teritoriju un/vai mātīti. Pēc šiem kautiņiem runčiem nereti jāveic dziļu strutaino brūču ārstēšana.
Ņem vērā! Likumā ir noteikts, ka mājas kaķim, kas iet ārā, ir jābūt kastrētam un vakcinētam pret trakumsērgu.
Kad ar kaķi steidzami jāvēršas pie ārsta?
- Ja kaķim ir autotrauma vai viņš izkritis pa logu – pat ja šķiet, ka ārēji dzīvnieks izskatās normāli, viņam varētu būt šoks, slēpti lūzumi un iekšējā asiņošana. Šādos gadījumos jādodas uz kādu no lielajām klīnikām, kur ir nepieciešamā diagnostikas aparatūra – rentgena un ultraskaņas iekārta, asins analizators u.c. – lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot traumas pakāpi.
- Ja ir saindējies ar indīgiem augiem – ir ļoti daudz telpaugu, kas dzīvniekiem ir toksiski un var izraisīt saindēšanos un pat nāvi. Ja kaķis kādu no tiem apēdis, nekavējoties jāzvana uz klīniku. Lai ātrāk varētu sniegt palīdzību, jāzina auga nosaukums. Tāpēc, ja jums mājās ir istabas augi un arī kaķis, vērts noskaidrot visu augu nosaukumus un arī kaitīgumu kaķim. Tāpat, ja tiek iegādāti jauni telpaugi, jāizvēlas tādi, kas nav kaķim bīstami.
- Ja kaķis apēdis medikamentus, nekavējoties jāzvana uz klīniku un jāpastāsta, cik un kādus medikamentus kaķis apēdis. Dzīvniekiem kaitīgi medikamenti ir paracetamols, ibuprofēns, analgīns, aspirīns un dažādi hormonālie medikamenti, sirds un asinsrites medikamenti u.c.
- Kaķim ir akūta urīna aizture. Ja kaķis iet uz savu tualeti, bet pačurāt neizdodas vai iztek tikai daži pilieni (varbūt pat ar asins piejaukumu), viņš dīdās un ņaud, izrāda sāpes, intensīvi laizās, un tas ilgst vairāk par 8–10 stundām, jāzvana uz klīniku.
- Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums liecina par problēmām plaušās un/vai sirdī un par skābekļa trūkumu. Nekavējoties nepieciešama veterinārārsta palīdzība.
- Elpas trūkums un purna pietūkums parasti novērojams pie akūtas alerģiskas reakcijas.
- Elpas trūkums karstā laikā var liecināt par siltumdūrienu. - Bieža vemšana ir simptoms, kam var būt daudz iemeslu. Nav vēlams vilcināties, jāpierakstās uz vizīti.
- Ja kaķim ir caureja.
- Ja caureja ir ilgāk par 2 dienām, jādodas pie veterinārārsta. Pirmajā dienā veterinārajā aptiekā var iegādāties barību gremošanas trakta problēmām (gastro, digestive, gastrointestinal barību), bezrecepšu pretcaurejas līdzekļus, kā arī dot vārītus rīsus ar liesu gaļu (bez sāls un garšvielām).
- Ja caureja ir šķidra, nekontrolējama un/vai asiņaina, nedrīkst gaidīt, jāsazinās ar veterinārārstu.
- Ja dzīvnieks nav vakcinēts, fekālijas ir izteikti smirdīgas un spilgti dzeltenā krāsā, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta. - Ja kaķim ir aizcietējums ilgāk par 2 diennaktīm, jādodas pie ārsta, jo ilgstošs aizcietējums var izraisīt gremošanas trakta nekrozi u.c. izmaiņas.
- Ja kaķis atsakās no ēdiena ilgāk par diennakti, jādodas pie veterinārārsta. Kaķiem badošanās var izraisīt aknu bojājumus, tāpēc nedrīkst kavēties.
- Kaķim ir apātija – viņam ir bezspēks, viņš ilgstoši guļ, slēpjas, nevēlas iet pastaigā, nereaģē uz saimnieku.
- Ja ir koordinācijas un/vai uzvedības traucējumi – pie galvaskausa traumām, infekcijām vai muskuļu/nervu sistēmas traumām/slimībām.
- Ir acs trauma, izmaiņas zīlītēs, piemēram, viena lielāka par otru, neparasta acs ābola kustība. Tas var liecināt gan par redzes problēmām, gan iespējamām nervu sistēmas problēmām, tāpēc steidzami nepieciešama palīdzība.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar PetCity
