- Darbaholiķis
Borderkollijs ir suņu šķirne, kas savulaik radīta lopu ganīšanai. Tieši tāpēc šie suņi ir ļoti aktīvi un kustīgi. Savas milzu enerģijas dēļ borderkollijs ir kā radīts dzīvei laukos – tur viņam būs pietiekami daudz vietas, kur izskrieties. Šim sunim jānodrošina regulāra fiziska un morāla slodze: ja tas netiks darīts, suns sāks sevi nodarbināt pats. Enerģiju, kas viņā tā vien kūsā, suns novirzīs nevēlamā gultnē, piemēram, pārraks visu skaisto piemājas mauriņu vai arī sāks ganīt saimnieku ģimenes locekļus vai mājdzīvniekus – neļaus pamest teritoriju, kurā, kā uzskata suns, jāatrodas visiem, kas ir viņa aizbildniecībā. Tāpēc privātmāju īpašniekiem jāierobežo teritorija, kur skraida suns, – īpaši jau naktīs, citādi arī kaimiņu mājdzīvnieki var kļūt par vajāšanas objektiem. Borderkolliju saimnieki pat smejas, ka šie suņi gatavi ganīt jebko, kas kustas: sākot ar bērniem un beidzot ar automašīnām. Ir zināmi gadījumi, kad saimnieki, kas nopirkuši borderkolliju, pēc tam iegādājušies arī aitu, lai suns varētu realizēt savu gana instinktu. Un tas nav nekāds joks! Šie suņi nespēj dzīvot bez strādāšanas. Atšķirībā no cilvēkiem viņi nekad nesūdzas, ka ir pārāk daudz darba. Tieši otrādi – viņi par to ir svētlaimē. Borderkolliji tik tiešām ir darbaholiķi, kas gatavi rauties no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņu saimnieki pat saka – borderkolliji dzīvo, lai strādātu. - Ganībās neaizstājams
Ja esi lauksaimnieks, kam pieder lopu bars, borderkollijs būs lielisks palīgs. Ganīšanā viņi ir nenogurdināmi. Mūsdienās borderkollijs ir viena no nedaudzajām ganusuņu šķirnēm, kas joprojām tiek izmantota savā specialitātē. Vai vari iedomāties, cik fiziski izturīgam jābūt sunim, kuram jāstrādā visu gadu – bez brīvdienām un svētkiem? Piemēram, Skotijas ganībās, kur aitas pavada gada lielāko daļu, ganu sunim cauru dienu bez apstājas jāskraida apkārt baram, pārdzenot tos no vienas vietas uz citu, un jāvāc vienkopus, lai tās varētu apcirpt. Ganot aitas, borderkollijs izmanto unikālu taktiku – suns ar skatienu it kā hipnotizē aitas, viņš pietupstas, sastingst un imitē gatavību lēcienam, kas kombinācijā ar skatienu piešķir īpaši draudīgu izskatu. Suns, nenolaižot acu skatienu no aitām, piespiež tās iet vajadzīgajā virzienā vai arī liek apstāties. Aitas nebaidās no suņa, taču bez ierunām pakļaujas savam ganam. Jāpiebilst, ka borderkollijs var ganīt ne tikai aitas, bet arī govis un pat mājputnus. - Lieliski meklēšanas un glābšanas suņi
Šie suņi izmanto ne tikai savu intelektu, veiklību un darbaspējas, lai ganītu citus dzīvniekus. Borderkolliji ir arī neticami efektīvi meklēšanas un glābšanas darbos. 2016. gadā borderkollijs, vārdā Blics, izglāba bez vēsts pazudušu sievieti, kura Anglijā vairāk nekā 24 stundas bija aprakta zem lapām. Viņa bija vietā, kur nebūtu bijusi redzama cilvēka acij, jo tur bija ļoti blīvs pamežs. Taču Blics sajuta viņas smaržu un uzstājīgi ar riešanu par to ziņoja meklētājiem. Pateicoties viņam, sieviete izdzīvoja, jo bija jau kritiskā stāvoklī. - Gudrākais pasaulē
Lai arī katrs suņa saimnieks ir pārliecināts, ka viņa mīlulis ir pats gudrākais un apdāvinātākais, pēc Britu Kolumbijas universitātes neatkarīgā pētījuma datiem, visaugstākais intelekts piemīt tieši ganu suņu šķirnei borderkollijiem. Un tas nav nekāds pārsteigums: kad jāuzmana ganāmpulks, gribi vai negribi, nākas domāt visa bara vietā. Intelekts ir borderkollija darba instruments, kas attīstīts un uzlabots vairāku gadsimtu garumā. Šiem suņiem bieži nācies dzīt vienkopus izklīdušos aitu barus, paļaujoties tikai uz sevi, darboties atbilstīgi situācijai – tas arī padarījis viņus tik saprātīgus un neatkarīgus. Borderkollijiem bijis jātiek galā ar neparastām situācijām bez gana palīdzības. Un to spēj izdarīt tikai suns, kurš apveltīts ar izcilām prāta spējām.
- Ne tikai melnbalti
Lai arī vairumam borderkollijs asociējas ar melnbaltu kažoka krāsojumu, viņi var būt visdažādākajās krāsās. Divkrāsu, trīskrāsu, marmora krāsojuma, lāsumaini. Tiesa, baltā krāsa kažokā nedrīkst dominēt. Tāpat tiem var būt gan īss, gan garš apmatojums. - Talantīgi sportisti
Ja nav ieplānots iegādāties aitu baru, ko sunim ganīt, var mēģināt viņu nodarbināt citā veidā. Piemēram – piedaloties sacensībās. Borderkollijs parāda labus panākumus teju visās suņu sporta disciplīnās. Ne velti šos suņus dēvē par suņu pasaules einšteiniem. Borderkollijiem labi der visdažādākie sporta veidi: adžiliti, frisbijs, flaidžiliti u. c. Veiklība, izturība, skriešanas ātrums, azarts – borderkollijā ir viss, lai kļūtu par uzvarētāju. Attīstītais prāts un vēlme saprast un precīzi izpildīt visas saimnieka dotās komandas ļauj borderkollijam ātri apgūt arī citus apmācības veidus. Piemēram, šie suņi sevi lieliski pierādījuši arī darbā – meklējot narkotikas un glābjot cilvēkus. Par mājas sargiem gan viņi neder, jo ilgā selekcija izslēgusi jebkādas agresijas izpausmes. Turklāt borderkollijs cenšas precīzi izpildīt visas komandas tikai tad, kad saimnieka autoritāte ir neapstrīdama. Tāpēc esi gatavs izrādīt stingrību šīs šķirnes suņa audzināšanā. - Karaliene Viktorija bija liela fane
Karaliene Viktorija (1819–1901) dievināja kollijus, kuri pakāpeniski ieguva dižciltīgu ārieni ar savu eleganto garo purnu, bagātīgo apmatojumu un greznajām, spilgtajām kažoka nokrāsām. Karaliene 1860. gadu sākumā tika uzskatīta par aktīvu borderkolliju šķirnes entuziasti. - Laba veselība
Šī ir ļoti izturīga šķirne, tāpēc veselība suņiem ir laba. Vasarā, ja ārā valda liela svelme, suns jāsargā no karstuma dūriena. Borderkolliji ir tik ļoti aktīvi un emocionāli, ka dažkārt nejūt, kad ir laiks apstāties, tādēļ pārkarst. Borderkollija pārlieku lielā aktivitāte var novest arī pie traumām – azartā suns ne vienmēr pamana šķērsli. Bet tas vairāk attiecas uz suņiem, kas dzīvo pilsētā, nevis skraida lauku plašumos.
- Kollijs nozīmē aitusuns
Ar ķeltu vārdu kollijs savulaik apzīmēja visus suņus, kurus izmantoja mājlopu ganīšanai. Šī suņa dzimtene ir Bordera – robežas reģions starp Skotiju un Angliju. No tā radies šķirnes nosaukums (border angļu valodā nozīmē robeža). - Noguris borderkollijs – kluss borderkollijs
Borderkollijs var kļūt relatīvi kluss, ja viņa fiziskā un garīgā slodze ir pietiekama. Daudzi šo suņu saimnieki ievēro, ka viņu suņi daudz mazāk rej dienās, kad izsmēluši visu savu enerģiju.