Šoruden Austrālijas nacionālajā parkā Aussie Ark, kas atrodas uz ziemeļiem no Sidnejas, brīvdabā izlaisti pārdesmit šo nelielie plēsēju, vēsra CNN.
«Pēc 100 gadiem uz šo dienu atskatīsimies kā uz brīdi, kad tika atsākta visas mūsu zemes ekoloģiskā atjaunošana,» Aussie Ark izplatītajā paziņojumā saka organizācijas prezidents Tims Folkners. «Atgriezies ir ne tikai viens no Austrālijas iemīļotākajiem dzīvniekiem, bet tas ir dzīvnieks, kas veidos savu apkārtni, atjaunos un sabalansēs mūsu dabas ekoloģiju, ko gadsimtiem ilgi postījušas tādas ievestās sugas kā lapsas, kaķi un citi plēsēji.»
Tasmānijas velni Austrālijā izzuda apmēram pirms 3000 gadiem, kad kontinentā parādījās dingo suņi. Augumā nelielie plēsēji patvērās Tasmānijā, taču to skaits katastrofāli samazinājās pagājušā gadsimta beigās, kad infekciozs vēža paveids, saukts Devil Facial Tumor Disease (DFTC), nogalināja 90% velnu populācijas.
Šobrīd Tasmānijā dzīvo ap 25 tūkstošiem velnu, un Aussie Ark nacionālais parks pēdējos 10 gadus strādā pie sugas saglabāšanas. No 44 indivīdiem, ar ko tika uzsākts darbs 2011. gadā, tagad velnu kolonija pieaugusi līdz 200 dzīvniekiem, kas tiek turēti savvaļai pietuvināto apstākļos, lai varētu pielāgoties dzīvei brīvā dabā.
10. septembrī Aussie Ark brīvā dabā izlaida 11 Tasmānijas velnus, kas pievienojās 15 iepriekš izlaistajiem sugas brāļiem. Līdz ar to Austrālijā savvaļā tagad dzīvo 26 Tasmānijas velni.
Tasmānijas velns ir pasaulē lielākais somainais plēsējs. Viņa ieviešana Austrālijas dabā nozīmētu kaķu un lapsu populācijas kontroli, kas savukārt saglabātu citas apdraudētās sugas, ko šie ievestie plēsēji medī. Tasmānijas velni ir arī maitēdāji, kas nozīmē, ka viņu teritorijā neizplatās slimības.
Aussie Ark iecerējuši vēl divus Tasmānijas velnu brīvlaišanas piegājienus, pa 20 dzīvniekiem katrā sērijā.