Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Pundurpinčerus mēdz mīļi dēvēt par mazajiem dobermaņiem, un tiesa – šie nelielā izmēra suņi patiešām ir samazināta savu lielo brāļu kopija. Viņi ir līdzīgi ne tikai vizuāli, bet arī raksturā.
Divu pundurpinčeru saimniece un Latvijas Dobermaņu kluba (LKF) sekretāre Tatjana Mikitova stāsta, ka pundurpinčers nav dekoratīvā šķirne, kā cilvēkiem dažkārt šķiet, bet īsts darba suns ar spēcīgiem un asiem zobiem, tāpēc, pirms iegādājies šīs šķirnes pārstāvi, jābūt patiešām pārliecinātiem, ka pratīsi to audzināt pareizi.
Vēsture
Lai arī pundurpinčeriem ir nenoliedzama līdzība ar dobermaņiem, patiesībā viņi radās pirms saviem lielajiem brāļiem. Pundurpinčeru asinīs rit vācu terjera un greihaunda asinis, un to dzimtene ir Vācija. Pincher tulkojumā no vācu valodas nozīmē – terjers.
Šie suņi vēsturiski tika radīti, lai fermās un staļļos iznīcinātu nevēlamos grauzējus, ar ko viņi, jāatzīst, lieliski tika galā.
Mūsdienās, protams, pinčeru uzdevums vairs nav žurku medības, taču, ja jūsu pagalmā vai mājoklī dzīvos kāds grauzējs, tas noteikti nepaliks nepamanīts suņa asajai ožai un neizvairīsies no viņa zobiem.
Spēcīgs sakodiens
Latvijā pundurpinčeri ir salīdzinoši reta šķirne un tās popularitāte ir mainīga. Tatjana uzsver, ka, izvēloties kā ģimenes mīluli šīs šķirnes pārstāvi, jāņem vērā, ka tie nav dekoratīvie suņi – pundurpinčers ieskaitīts darba suņu grupā.: «Pundurpinčers ir vienā grupā ar dobermani – tas ir suns, kam ir lieliskas apsarga funkcijas, ass prāts un liela drosme.
Pundurpinčeriem, tieši tāpat kā dobermaņiem, ir 42 asi zobi un spēcīgs sakodiens.
Dažās valstīs šos suņus pat izmanto apsardzes darbā. Topošajiem īpašniekiem visi šie faktori būtu rūpīgi jāapsver un jāsaprot, ka šis dzīvnieks prasa pietiekami stingru un atbilstošu audzināšanu,» norāda Tatjana, uzsverot, ka īpaši uzmanīgiem jābūt, ja ģimenē ir mazi bērni. Mazuļiem nevajadzētu suni aiztikt, pārmērīgi viņam uzmākties, traucēt guļot vai ēdot, negaidīti pieskriet klāt.
«Pundurpinčeru saimniekiem jābūt vērīgiem tamdēļ, ka šiem suņiem ir spēcīgs sakodiens un asi zobi, turklāt pēc rakstura viņi ir individuālisti, tāpēc bērnu uzmanību, īpaši jau uzmācīgu, viņi var nepaciest. Tāpēc ģimenēs, kurās ir mazi bērni un tiek plānota pundurpinčera iegāde, jāapsver, vai spēsiet nodrošināt sava mājdzīvnieka un bērna mierīgu sadzīvošanu.»
Jāiemācās kontrolēt suni
Ar citiem mājdzīvniekiem mājās šīs šķirnes suņi sadzīvo labi. Atsevišķos gadījumos var izrādīt agresiju pret saviem sugas brāļiem, taču Tatjana atzīst, ka tas tomēr nav šķirnei raksturīgi. Attiecībās ar svešiem cilvēkiem suņi sākotnēji var izturēties rezervēti. «Tas, kā jūsu mīlulis sapratīsies ar citiem dzīvniekiem un svešiem cilvēkiem, ir atkarīgs no suņa audzināšanas un socializēšanas.
Pundurpinčerus vajadzētu sākt skolot jau agrīnā kucēna vecumā, jo tas palīdzēs labāk saprasties ar savu suni, izprast viņa raksturu, rīcības motivāciju, kā arī, protams, iemācīs vieglāk kontrolēt dzīvnieku dažādos apstākļos, ne tikai mājas teritorijā.
Ja jums ir suns, kuru jūs pastaigā nevarat atsaukt un kurš nereaģē uz jūsu komandu šurp!, patiesībā tas nozīmē, ka jums nav suņa, jo jūs neesat viņa darbību noteicējs. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties kontrolēt savu mīluli, lai tas neradītu nevajadzīgus pārpratumus ārpus mājas teritorijas, attiecībā pret citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. Ja jums pašiem nav lielas pieredzes suņu skološanā, jāmeklē pieredzējušu instruktoru palīdzība,» saka Tatjana. Pundurpinčeriem nepieciešami stingri un saprotami noteikumi no saimnieka puses.
Pundurpinčerus nedrīkst lutināt, jo tā saimnieks riskē panākt to, ka viņa mājās augs mazs tirāns ar asiem zobiem.
Šie sunīši ārkārtīgi mīl rotaļāties. Tieši šā iemesla dēļ viņus mēdz dēvēt par rotaļlietu karaļiem, jo par spēļmantiņu viņi ir gatavi atdot visu. «Pundurpinčeri ar apbrīnojamu azartu nododas rotaļām, un šī kaislība viņiem nepazūd arī sirmā vecumā. Uzmanīgiem jābūt vienīgi tāpēc, ka spēlējoties ar rotaļlietām, suns tās var arī grauzt un apēst kādas mazas, dažkārt arī asas detaļas. Īpaša uzmanība tam jāpievērš kucēna vecumā.»
Jārēķinās ar riešanu
Viens no lielākajiem mīnusiem, kas patiešām raksturīgs pundurpinčeriem, ir kaislība uz riešanu. «Ja suns kaut ko sadzird aiz durvīm, ārā, kādu troksnīti iekštelpās, kādu svešu balsi ierunājamies, viņš noteikti ieriesies. Tas, protams, ir traucējoši sadzīvē, tāpēc vēlams no šo nelāgo ieradumu izskaust. Lai arī tas prasa lielu darbu un daudz pacietības, tas ir iespējams,» atklāj Tatjana. Ja tomēr saimniekam nav izdevies šajā cīņā uzvarēt jau kucēna vecumā, pieaugušu dzīvnieku diez vai izdosies pārmācīt. Tādā gadījumā var mēģināt izmantot triku – piemēram, kad esi mājās, fonā ieslēgt radio vai televīziju, lai nelielie, apkārtējie trokšņi, uz kuriem katru reizi saspicē ausis suns, paliktu fonā.
Sava niecīgā izmēra dēļ suns ir labi piemērots dzīvošanai arī mazos dzīvokļos, tomēr saimniekiem jāatceras, ka suns jāved regulārās pastaigās. «Viņi ir ļoti enerģiski, tāpēc pundurpinčeriem regulāri jānodrošina aktīvas pastaigas – tām jāvelta laiks vismaz divas reizes dienā pa pusstundai.
«Suņi ir ļoti strauji un azartiski, tāpēc es personīgi uzskatu, ka pilsētas vidē ar pundurpinčeru pastaigā var doties tikai pie pavadas.»
Pirmkārt, lai neapdraudētu pašu suni, jo, pamanot ko interesantu, sava azartiskā rakstura dēļ viņš var negaidīti izdomāt šķērsot ielu. Tāpēc saimniekiem jārēķinās, ka brīvajās dienās sunim jānodrošina iespēja izskrieties brīvā dabā – mežā, parkā, kur nav automašīnu un citu bīstamu faktoru,» norāda šķirnes pazinēja.
Viņa stāsta, ka pundurpinčeru mīļākais gadalaiks ir vasara, jo viņiem ļoti patīk siltums. Savukārt ziema un sniegs sajūsmu viņos neraisa. «Gada aukstajos mēnešos suns, vedot pastaigā, ir jāapģērbj, citādi viņam ļoti sals. Arī sniegs pundurpinčeriem netīk, jo sava mazā auguma dēļ lielajās kupenās viņi gluži vienkārši iekrīt, tāpēc saimniekiem jārēķinās – lai suns varētu izskrieties un nokārtot dabiskās vajadzības arī ziemā, pagalmā vai vietā, kur suns staigā, ir jānošķūrē laukums, kur mīlulis varēs komfortabli justies.»
Aprūpe un veselība
Šīs šķirnes saimniekiem vērīgi jāizturas pret suņa nokārtošanos. Problēma galvenokārt rodas tāpēc, ka tad, kad suns vēl ir kucēns, aiz viņa atstātās peļķītes ir ļoti miniatūras un tās var palikt cilvēkam nepamanītas, kā rezultātā pats suns var izdomāt, ka nokārtoties iekštelpās ir pieņemami. Vēlāk, protams, tas sagādās nevajadzīgus pārpratumus starp saimnieku un suni, tāpēc, kamēr pundurpinčers ir mazs, saimniekiem ļoti jāuzmana, lai mazulis nenokārtotu dabiskās vajadzības iekštelpās un laikus iemācītos to darīt laukā.
Pundurpinčera kopšana nekādas raizes nesagādā – apmatojums ir piegulošs, īss, tāpēc to kopt ir ļoti vienkārši. «Protams, laikā, kad suns mainīs apmatojumu, matiņu esamību mājoklī varēs manīt vairāk, taču ikdienā tas nav traucējoši. Suni vajadzētu regulāri izsukāt ar speciālu gumijas ķemmīti vai cimdu, kādi ir nopērkami dzīvnieku preču veikalos.»
Nevajadzētu aizmirst arī par regulāru ausu kopšanu – ar kosmētikas noņemšanai paredzētu nedaudz samitrinātu vates tamponu jāizslauka auss iekšpuse, taču ne pārāk dziļi. Tas nav jādara pārāk bieži, pietiks, ja šo procedūru veiksi reizi divās nedēļās. Tāpat svarīgi jau kopš kucēna vecuma ieradināt pundurpinčeru griezt nagus – šis process suņiem parasti nepatīk, taču, ja dzīvnieks būs pieradis jau agrīnā vecumā, problēmas tas nesagādās. Svarīgi ir nagus griezt regulāri, ja to dara reti, dzīvnags sāk augt garāks, kas nozīmē, ka sunim vienmēr nagi šķitīs pārlieku gari.
Runājot par pundurpinčera barošanu, Tatjana uzsver, ka suņu barošana ir vienkārša un galvassāpes saimniekiem nesagādā, jo šķirne ir veselīga un alerģijas vai problēmas ar gremošanas sistēmu tai netiek novērotas.
«Jāņem vērā, ka dažiem indivīdiem var būt nosliece uz aptaukošanos, tāpēc vēlams suni barot ar vecumam un šķirnei atbilstošu barību, kā arī nodrošināt fizisko slodzi. Es pati esmu izvēlējusies jaukta tipa barošanu – mani suņi ēd gan biezpienu, gan paniņas, gan augstas kvalitātes sauso suņu barību. Arī apetīte pundurpinčeriem ir laba, tāpēc barošanas jautājums topošajiem šo suņu īpašniekiem galvassāpes, visticamāk, neradīs,» teic Tatjana.
- Cik ilgi dzīvo?
Pundurpinčeru dzīves ilgums ir iespaidīgs – vidēji 15 un vairāk gadu. - Cik maksā kucēns?
Latvijā sākot no 500 eiro, bet citās valstīs cena var sasniegt arī 1000 eiro.
Šķirnes plusi
- Kompakts izmērs, tādēļ ideāli piemērots dzīvei arī nelielos dzīvokļos
- Attapīgs, inteliģents, labi sadarbojas apmācībās
- Rotaļīgs
- Parasti labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem
- Lielisks sargsuns
- Veselīga šķirne
- Viegli kopjams
- Laba veselība
Šķirnes trūkumi
- Skaļš, mēdz daudz riet, reaģējot uz trokšņiem
- Nepatīk aukstums, tāpēc vēsākā laikā, dodoties pastaigās, jāģērbj
- Ļoti enerģisks, jānodrošina aktīvas pastaigas un fiziskā slodze
- Emocionāls, pilsētas vidē, dodoties pastaigās, suns stingri jātur pie pavadas
- Individuāls, nepatīk pārmērīga uzmanība
- Var būt stūrgalvīgs, tāpēc prasa stingru audzināšanu
Šķirnes eksterjers
Galva: Tipisks spēcīgs, pagarināts galvaskauss bez skaidri izteikta pakauša paugura daļas.
Piere: Plakana, bez krokām.
Deguns: Labi attīstīts, melnā krāsā.
Lūpas: Melnas, gludas, cieši piegulošas žoklim, mutes kaktiņi slēgti.
Kakls: Eleganti izliekts, nav pārāk īss. Plūstoša pāreja uz skausta daļu. Uz kakla nav kroku un liekās ādas.
Acis: Tumšas, ovālas formas, ar melni pigmentētiem, cieši piegulošiem plakstiņiem.
Ausus: Stāvošas vai nokarenas (kupētas vai nekupētas), augstu novietotas.
Mugura: Spēcīga, īsa un stingra
Krūškurvis: Mēreni plats, diametrāli ovāls, sniedzas līdz elkoņiem. Krūšu priekšdaļā skaidri izteikts krūšu kauls.
Aste: Suņiem, kam aste nav kupēta, vēlams, ka suns to tur kā zobenu vai sirpi.
Priekškājas: Spēcīgas, taisnas, nav pārāk cieši izvietotas viena pie otras.
Pakaļkājas: Spēcīgas, muskuļotas, pirksti cieši sakļauti un izliekti. Nagi – īsi, melni un stingri.
Apmatojums: Īss, biezs, gluds, labi piegulošs ķermenim, mirdzošs.
Krāsa: Vienkrāsainiem suņiem: brieža sarkana, sarkanīgi brūna līdz tumši sarkanbrūna. Melna ar lāsumiem – spoži melna ar sarkanām vai brūnām atzīmēm. Atzīmes var būt virs acīm, zem rīkles, uz pēdvidiem, uz ķepām, pakaļkāju iekšpusē un zem astes, kā arī divi vienādi, akurāti norobežoti trijstūri uz krūtīm.
Augums skaustā: Suņiem 25–30 cm, kucēm 25 28 cm
Svars: Suņiem aptuveni 4–5 kg, kucēm līdz 4 kg
