Lielais suņu aristokrāts — vācu dogs

Šķirnes suņi

6. marts, 2021

Spēcīgs. Majestātisks. Elegants. Ar īsteni aristokrātisku ārieni. Tāds ir vācu dogs – gigantiska izmēra suns, uz kuru vairums suņu spiesti skatīties no apakšas. Par šķirnes īpatnībām stāsta pieredzējusi vācu dogu saimniece GUNITA BLŪMANE.

Zane Piļka-Karaļeviča

Novērtē rakstu

0
0
0
2
0
0
0
0 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 2 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Ieteikt

Izcelsme

Jau antīkajā Grieķijā uz monētām bija redzami šo slaido suņu attēli, dogiem līdzīgu dzīvnieku kontūras greznojušas arī senās Ēģiptes tempļu un piramīdu sienu gleznojumus. Tie bijuši medību suņi, kas spējuši stāties pretim pat lāčiem, kā arī pavadījuši kārtējos karagājienos romiešu leģionārus, kareivīgās gallu un asīriešu ciltis.

Uzskata, ka Anglijā un Īrijā šos augumā lielos suņus savulaik ieveduši ķelti, kur tie krustojušies ar vietējām suņu šķirnēm. Veicot DNS pētījumus, pierādījies, ka mūsdienu vācu dogu senčos ir gan īru vilkusuņi, gan angļu mastifi, kas atstājuši ietekmi uz šīs šķirnes ārējo izskatu. Šī krustošanās varēja būt notikusi ap 15.–16. gadsimtu vai agrāk, jo vācu dogu priekšteči bija iecienīti arī Eiropas valstu karaļu galmos un aristokrātu ģimenēs viduslaikos, ko apliecina suņu attēlojums senās gravīrās, gleznās un citi tā laika kultūrvēstures avoti. Augstmaņu asistēšanai loka šaušanas medībās šiem visai iespaidīgā izmēra suņiem pienācās arī pavadīt sardzi, tā attīstot dogiem sargsuņu iemaņas.

Kaut arī angļu valodā šīs šķirnes nosaukums Great Dane vedina domāt, ka suņiem varētu būt sakars ar Dāniju, tomēr šai valstij šķirnes attīstībā nopelni nav bijuši, ja neskaita, ka vācu dogi savulaik izklaidējuši arī Dānijas karaļnama pārstāvjus. Vēlāk Francijā šos suņus sāka saukt arī par vācu mastifiem. Šī sasaiste ar Dāniju radusies, pateicoties franču dabas pētniekam Kontam de Bifonam, kurš neparasti lielos suņus pirmoreiz ievēroja Dānijā un aprakstīja kā le Grand Danois.

Traģēdija

Timmas pirmā sieva Sana: «Mēs visi tikām ierauti līdzi tajā bedrē.» 9 gadi mīlestības, 5 gadi smagu pārdzīvojumu

Traģēdija

Sedokovas producents stāsta, ka Timmam bijuši sānsoļi: Aņa pat algoja cilvēkus, kas Jāni izsekoja

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Mūsdienās latviešu valodā tos dēvē par vācu dogiem, jo Vācija 19. gadsimtā ir devusi daudz vairāk šīs šķirnes attīstībā nekā jebkura cita valsts. 1878. gadā Berlīnē sarīkotajā izstādē tiesneši atzina, ka Vācijā selekcionētie dogi tomēr vizuāli atšķiras no importētajiem angļu mastifiem, kas augumā bija smagnējāki un mazāki. Par vācu doga šķirnes oficiālo dzimšanas gadu uzskata 1879. gadu, kad apstiprināts šķirnes standarts.

Ap gadsimtu miju laiku vācu dogu atzina arī par Vācijas nacionālo suni.

1888. gadā Vācijā nodibināja klubu Deutsche Doggen, un jaunais nosaukums – vācu dogi – sāka izplatīties arī citviet Eiropā.

Šķirnes izveidošanā liels nopelns arī Vācijas kancleram Otto fon Bismarkam, kam piederējuši vairāki šādi suņi un kas rūpējies arī par to selekciju un pavairošanu. Bismarks vācu dogu sakarā iegājis vēsturē ar anekdotisku gadījumu, kura dēļ varējis izcelties pat starptautisks konflikts. Reiz Vācijas kanclers Bismarks ticies ar tā laika Krievijas premjerministru, un tikšanās reizē Bismarkam līdzās uz paklājiņa gulējis arī melnais vācu dogs. Tā kā Krievijas pārstāvis sarunu laikā enerģiski žestikulējis, sunim tas šķitis aizdomīgi, un viņš nogāzis Krievijas viesi uz grīdas. Bismarkam ilgi nācies attaisnoties par šo neveiklo situāciju, paglābis vien tas, ka Krievijas premjerministrs ticis sveikā ar izbīli, jo suns viņam nebija kodis.

Kļūst populārāki

Beidzamos gadus vācu dogi ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā sākuši atgūt popularitāti, atzīst Gunita Blūmane. «Ļoti daudzi dogi tagad iegūst pirmās vietas pasaules suņu izstādēs. Tas ir viens no faktoriem. Otrs – tagad ir pieejama profesionālā barība, kas domāta tieši liela izmēra suņiem un kucēniem. Nav vairs kā agrāk jācīnās ar kaulu slimībām. Tas liela suņa turēšanu ļoti atvieglo,» stāsta Gunita. Viņas vācu doga kucīte pērn pasaulē laida 12 kucēnus, no kuriem lielākā daļa paliks tepat Latvijā. «Interese par suņiem ir. Taču es rūpīgi skatos, kam kucēnu pārdodu. Cilvēkam jāapzinās, ko viņš pērk un kādas ir tik liela dzīvnieka vajadzības.

Jārēķinās arī ar to, ka vācu doga uzturēšanas izmaksas ir daudz lielākas nekā citām šķirnēm – gan barības iegādē, gan veterinārajā aprūpē.

Taču pats galvenais, lai cilvēks suni mīlētu un lolotu. Šis suns ļoti pieķeras ģimenei, viņam ir ļoti svarīga šī emocionālā saikne ar saimnieku,» teic dogu īpašniece. Kādi tad ir šie suņi? Ar ko jārēķinās potenciālajam saimniekam?

Trumpis – augums

Daudzi lielo vācu dogu dēvē par gigantu citu suņu šķirņu vidū. Un tik tiešām – iespaidīgie suņa izmēri neatstāj vienaldzīgu nevienu, taču, par spīti tam, dogs ir maigs un mīļš dzīvnieks, kurš dievina savu ģimeni un gatavs jebkurā mirklī to aizstāvēt.

Savulaik vācu dogus sāka audzēt mežacūku medībām. Ar šo uzdevumu suņi tika galā ne īpaši spīdoši, tāpēc selekcionāri pārstāja savus mēģinājumus šajā virzienā.

Mūsdienās vācu dogus lielākoties tur kā mājas mīluļus, jo viņi lieliski sadzīvo ar cilvēkiem, ar citiem dzīvniekiem un arī izskatās grezni. Lai arī dogi nav agresīvi, tomēr iespaidīgie suņa izmēri spējīgi aizbiedēt jebkuru zagli vai ļaundari. Tas ir liels pluss. Mājā mierīgi var iztikt bez signalizācijas.

Vācu dogs gan nav skaļš. Viņš nedemonstrē savu varenību ar riešanu. Viņa trumpis ir augums. Tiesa, suņa gigantiskais izmērs nereti viņa saimniekam un ģimenei sagādā raizes. Dzīvnieks nejauši, ejot pa māju, var nogrūst kādu interjera priekšmetu, aizķert vāzi vai datoru. Tāpēc vācu dogu vislabāk turēt plašā dzīvoklī vai mājā.

Gunita gan norāda, ka, ja vien dogam tiek nodrošināta pietiekama fiziskā slodze un kustības, viņu var turēt arī nelielā dzīvoklī, jo vācu dogam patīk gulšņāt un savā nodabā spēlēties ar kādu mantiņu.

Dogs neskraidīs nemitīgi pa dzīvokli un nebāzīsies virsū saimniekam, kā to nereti dara mazo šķirņu suņi. Mājā viņu nemana.

Ja saimnieks viņam gulēšanai var atvēlēt kādu dīvāniņu ar atzveltnīti, kur galvu nolikt, un vācu dogs būs laimīgs. Atnāks no pastaigas un aizies gulēt savā vietā.

Apmācība obligāta

Vācu dogs cēlies no mastifveidīgajiem suņiem, taču atšķirībā no citiem šo suņu pēctečiem vācu dogs ir daudz elegantāks. Sunim ir atlētiska, muskuļota ķermeņa uzbūve, masīva galva un nedaudz pagarināts rumpis. Dogiem ir pagarināts, izsmalcināts kakls, kas piešķir sunim īpašu šarmu. Citviet pasaulē dogam kupē ausis, bet pie mums šī procedūra ir aizliegta. Gunita norāda, ka vispopulārākie šobrīd ir zilie, zeltaini brūnie un strīpainie dogi. Mazāka interese esot par arlekīniem (balts ar melniem plankumiem), jo tīru arlekīna krāsojumu esot grūti atrast.

Lai arī vācu dogam ir maigs raksturs, šī suņa saimniekam nepieciešams pievērst nopietnu uzmanību suņa audzināšanas jautājumam un viņa socializācijai. Vislabāk vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Liela izmēra suns jāsāk apmācīt jau no kucēna vecuma. Vislabāk jau no 3 mēnešiem.

Doga kucēni aug ļoti ātri, tāpēc pat kucēna vecumā viņam būs iespaidīgs izmērs. Ņem vērā, ka vācu doga svars var sasniegt pat 90 kilogramus. Iedomājies, kas būs, ja nepaklausīgs dogs pastaigas laikā izdomās skriet pakaļ kaķim. Tu vienkārši nespēsi viņu noturēt un vilksies pavadā līdzi.

Mīlīgais milzis

Pareizi audzināts vācu dogs ir draudzīgs, maigs un mīlīgs. Viņš dievina ģimeni, labprāt pavada laiku ar bērniem. Viņam ir apbrīnojama vēlme izpatikt saimniekam, darīt visu, lai viņš būtu priecīgs, un tas padara suņa apmācību salīdzinoši vieglu.

Vācu dogs vienmēr grib atrasties tur, kur ir viņa ģimene. Kad redzi vācu dogu ar saimnieku pastaigājamies pa parku, nereti var novērot situāciju, ka māmiņas ar bērniem, ieraugot nākam pretī šo milzi, pastumj savu atvasi maliņā, baidoties, ka suns var nodarīt viņam pāri. Taču tikai ne vācu dogs! Viņš nemūžam neapbižos bērnu. Viņš ļoti mīl bērnus, tostarp arī pilnīgi nepazīstamus.

Vācu dogs priecāsies arī par taviem paziņām, taču tikai tad, ja būs pārliecināts, ka viņi nenodarīs tev neko sliktu. Pretējā gadījumā suns būs gatavs tevi aizstāvēt.

Kopšana – elementāra

Kaut arī vācu doga apmatojums ir īss, arī viņš maina spalvu. Lai izkritušie matiņi nesagādātu raizes, suns vismaz reizi nedēļā būtu kārtīgi jāizsukā. Vairāki dogu saimnieki izmanto profesionālu grūmeru pakalpojumus, kuri ne tikai izmazgā un sakopj suņa apmatojumu, bet arī apgriež dzīvniekam nagus. Mazgā dogus tikai tad, ja tas tiešām ir nepieciešams.

Atceries, ka iebāzt vannā šo milzīgo suni nav tas vieglākais uzdevums.

Regulāri jāpārbauda arī mīluļa ausis, apskatoties, vai tur nav ieperinājusies kāda infekcija, iekaisums vai sakrājies sērs. Arī zobi ik pa laikam būtu jāpatīra, lai uz tiem neveidotos aplikums.

Neēd tonnām

Nereti cilvēkiem šķiet, ka liela izmēra suņi ēd nenormāli daudz. Tā vis nav. Gunita norāda, ka nepieciešamais barības daudzums atkarīgs no tā, cik intensīvi suns kustas. Nereti augumā mazākais vācu aitusuns vai citas vidēja izmēra šķirnes suns, kas regulāri tiek fiziski nodarbināts, ēd tikpat, ja ne vairāk kā dogs, kurš daļu dienas pavada, mierīgi gulšņājot.

Saimniece uzsver, ka ēdiena daudzums atkarīgs no veselības stāvokļa un fiziskās slodzes. Dogus nedrīkst pārbarot pirms fiziskajām aktivitātēm, jo šai šķirnei raksturīga kuņģa samešanās. Lielo šķirņu suņiem ir tāda anatomiska īpašība, ka kuņģis viņiem ir kā iekārts maiss. Ja tas ir pilns, smags, uzpūties ar gāzēm, tad, aktīvi kustoties uzreiz pēc ēšanas, tas var samesties un nospiest barības vadu.

Ņem vērā, ka barojot suni ar sauso barību, tā kuņģī pārstrādājas daudz lēnāk, tāpēc arī jāpaiet ilgākam laikam, līdz suni pēc ēšanas vest uz pastaigu laukumu. Ja ir aizdomas, ka kuņģis sameties, nekavējoties dodies pie veterinārārsta. Pazīmes: vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, apgrūtināta elpošana, siekalošanās un rīstīšanās, stāvot ieņem neērtu pozu, uzpūst vēders un sāni.

Veselība

Vidējais dzīves ilgums šim sunim nav liels – tikai 7–8 gadi. Protams, gadās arī izņēmumi, kas nodzīvo ilgāk. Pēc statistikas datiem, vācu dogiem visbiežākais pāragras nāves iemels ir vēzis. Tā var būt kaulu sarkoma, aknu audzēji u. c. Gigantiskajām šķirnēm jāseko līdzi arī gūžu displāzijai, taču dogiem selekcionāri centušies izskaust šīs ģenētiskās slimības pārmantošanu.

Cik maksā kucēns?

Vidēji 1000–1200 eiro.

Šķirnes plusi