Govju izstādes citās valstīs notiek jau gadu gadiem – tur tās tiek rīkotas, lai audzētāji savā starpā satiktos, apmainītos ar pieredzi, atrādītu sava darba augļus un svinētu svētkus. Protams, šādi pasākumi tiek rīkoti arī mārketinga nolūkos, liellopu saimnieki šajā izstādē demonstrē savu spēju izaudzēt labus dzīvniekus, kas no tiesas palīdz notirgot dzīvniekus, vaislas materiālu vai embrijus.
Latvijā pirmo reizi izstāde Nākotnes zvaigzne notika 2018. gada vasarā Burtnieku zirgaudzētavā, taču patiesībā pirmais pamudinošais solis tika sperts jau 2016. gadā, kad pirmo reizi uz jauno piensaimnieku skolu Beļģijā aizceļoja pirmā jauniešu grupa no Latvijas. Piensaimnieku skolas ideja – sapulcināt jauniešus no visas Eiropas un apmācīt tos govju sagatavošanai izstādēm. «Lielākajai daļai dalībnieku bija īsts kultūršoks, jo piensaimnieku bērni, kas uzauguši fermās, nevarēja pat iedomāties, ka govs jāmazgā, ka viņas apmatojumam nepieciešama cirpšana un galu galā govs arī speciāli jāapmāca,» stāsta Sandra.
Apmācībās uz Beļģiju jaunieši devās arī 2017. gadā, taču 2018. gadā tika pieņemts lēmums šādu pasākumu veidot arī Latvijā. Pašā sākumā gan nebija plāna organizēt izstādi, bet gan apmācības jauniešiem, kuri vēlāk atkal dosies uz Beļģiju. «Beļģijā ir ļoti liela konkurence. Attīstītākajās valstīs jaunieši visu gadu piedalās dažādos konkursos, lai vispār tur tiktu. Mēs tur aizbraucām neko nezinoši un centāmies tikt līdzi pārējiem.»
Izstādē piedalās gan govis, gan telītes, sākot no 6 mēnešu vecuma. «Jauno piensaimnieku skolās apmācības parasti notiek ar telītēm, jo tās ir mazāka auguma, ar viņām ir vieglāk sadarboties. Ar govīm ir nedaudz sarežģītāk lielā auguma dēļ, tomēr, izvēloties atbilstoša temperamenta dzīvniekus, ieguldot laiku un enerģiju, kā arī apbruņojoties ar pacietību un zināšanām, ir iespējams sastrādāties teju ar ikvienu dzīvnieku.»
Iespēja jaunajiem
Tiesneši un mentori, kuri apmāca jauniešus un palīdz tiem pēc iespējas kvalitatīvāk apgūt zināšanas, kas nepieciešamas jebkuram nopietnam govju audzētājam, ir piesaistīti no ārvalstīm – līdz šim tie bijuši no Itālijas, Lielbritānijas un Ungārijas. Pagaidām Latvijā neviena sertificēta tiesneša nav, taču Sandra visas cerības liek uz jaunajiem piensaimniekiem.
«Nākotnē plānojam veidot arī apmācības tiesnešiem, un es redzu, ka jauniešiem, kas pašlaik ir jaunie piensaimnieki, ir potenciāls reiz tādiem būt. Braucot uz izstādēm citās valstīs, sapratu, ka nereti 17 gadu veci jaunieši daudz labāk zina, kādiem jāizskatās kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem un spēcīgiem šķirnes pārstāvjiem nekā liela daļa govju saimnieku Latvijā. Domāju, ka jaunie piensaimnieki attīstoties un pilnveidojoties pavisam noteikti būs nākamie eksperti šajā jomā.»
SPA nedēļas garumā
Uz Burtnieku zirgaudzētavu govis un telītes ierodas gandrīz nedēļu pirms izstādes dienas. Šī nedēļa viņām ir gluži kā atpūta luksusa viesnīcā – apkārt nepārtraukti mudž apkalpojošais personāls, dzīvnieki tiek bužināti, apmīļoti, un viņiem tiek rīkotas regulāras SPA procedūras.
Protams, visām šīm darbībām ir pamatots un loģisks iemesls. Ar telītēm regulāri darbojas to izstādītāji, lai starp dzīvnieku un cilvēku izveidotos pēc iespējas labāks kontakts, kas dos rezultātus arī izstādes dienā, jo telīte vairāk uzticēsies cilvēkam un tādējādi to izdosies labāk izstādīt.
Toties mazgāšana un cirpšana ļauj dzīvniekam izskatīties labāk un izcelt tā stiprās puses. Visas nedēļas garumā govis tiek regulāri mazgātas, turklāt tas tiek darīts smalki – ar speciāliem šampūniem. Ikdienā gan govis fermās neviens nemazgā, tomēr atkarībā no katra saimnieka ambīcijām un iespējām, atlasot dzīvniekus izstādei, pieradināšanas un sagatavošanas darbs saimniecībā var sākties jau nedēļu, mēnesi vai pat vēl ilgāku laika periodu pirms izstādes.
Beigu beigās dažas no govīm un telītēm šo procesu uztver kā īstu baudu. «Pirmajā mazgāšanas dienā dzīvniekiem bija šoks par to, ko ar viņiem dara. Otrajā dienā telīte jau bija daudz mierīgāka un sāka procesu akceptēt, bet trešajā dienā viņa pat gribēja spēlēties ar ūdeni.
Ja mazgāšanas laikā telīte sāka atgremot – tā ir viena no pazīmēm, kas norāda, ka dzīvnieks ir atslābis un labsajūtā.
Viņas šo procesu pat izbauda, it īpaši karstā laikā,» pirmajā izstādē piedzīvoto atminas Sandra.
Mazgāšana dzīvnieku padara tīru un sakoptu, savukārt cirpšana tiek izmantota kā triks, lai gotiņas padarītu pēc iespējas tuvākas ideālajam eksterjera tipam. Piemēram, viens no būtiskiem uzdevumiem ir nocirpt tesmeni – dabiski tas ir apaudzis ar apmatojumu tāpat kā pārējās ķermeņa daļas, taču viena no vērtējamām pazīmēm ir asinsvadi, kas caurvij tesmeni.
«Jo asinsvadiem bagātāks tesmenis, jo vairāk tajā notiek piena aprite. Tesmeņa cirpšana ļauj labāk saskatīt gan asinsvadus, gan arī tesmeņa formu,» skaidro speciāliste. Ķermeņa apmatojuma cirpšana padara dzīvnieku slaidāku, savukārt visgrūtākā daļa cirpšanā ir muguras līnija – tai jābūt taisnai, taču dzīvē bieži vien dzīvnieka mugura nav kā ar lineālu novilkta. «Veidojam kaut ko līdzīgu grebenei – ar speciālām lakām un citiem līdzekļiem sapūšam visus muguras matiņus augšā un tad ar cirpšanas palīdzību cenšamies šo līniju uztaisīt pēc iespējas taisnāku.»
Vai govis viegli pakļaujas apmācībai?
Katra govs ir individuāla. Tāpat kā suņi, ir govis, kas ir dominantas, un ir tādas, kas ir pakļāvīgas. Izšķirīgi ir arī tas, kādā fermā viņas iepriekš dzīvojušas. «Esmu strādājusi ar govīm, kas nāk no ļoti lielām fermām, – cilvēkus tās redz, bet ciešā kontaktā nonāk reti. Tādos gadījumos ļoti svarīgs ir pieradināšanas darbs. Tas man ir vislielākais izaicinājums – panākt, ka govs tev uzticas. Esmu strādājusi arī ar ļoti bailīgām govīm, taču, ja viņas saprot, ka tev kā līderim šajā tandēmā var uzticēties, viņas sekos un darīs to, ko vēlies, par spīti skaļai fona mūzikai un mirgojošām gaismām,» stāsta Sandra.
Kas tiek vērtēts?
- Ķermeņa uzbūve (15%) – dzīvniekam jābūt ar labi attīstītu skeleta sistēmu un proporcionālam, mugurai jābūt spēcīgai un taisnai, kauliem pareizi novietotiem.
- Piena tips (25%) – govij jābūt sievišķīgai, bet tilpumainai, ar atvērtām ribām, plašu krūškurvi, slaidu un garu kaklu. Dzīvniekam jābūt ar atbilstošu ķermeņa kondīciju (bez liekā svara, bet arī ne novājinātam).
- Kājas un nagi (20%) – kustībai jābūt dabiskai un plūstošai, kājām jābūt atbilstošā leņķī, paralēli novietotām un ar plakaniem, slaidiem kauliem, nagiem – atbilstošā leņķī.
- Tesmenis (40%) – galvenā uzmanība tiek pievērsta īpašībām, kas sekmē augstu ražību, tesmeņa veselību un garu produktīvo dzīvi. Piemēram, tesmenim jābūt vidēja dziļuma, tilpumainam, simetriskam un cieši piestiprinātam pie vēdera sienas.
- Telēm vērtē kopējo izskatu (35%), piena tipu (25%), kājas un nagus (20%) un izmēru (20%). Tām jābūt proporcionālām, dzīvīgām, atbilstoši savam vecumam pietiekami lielām un labi attīstītām.
Kāpēc tieši Holšteinas šķirnes gotiņas?
Holšteinas šķirne ir produktīvākā piena šķirne visā pasaulē. Govis ir liela auguma, ar labu eksterjeru un tesmeņa formu. Krāsa melnraiba vai sarkanraiba. Šķirne jau tās pirmsākumos apzināti tika veidota piena iegūšanai. Šī iemesla dēļ Holšteinas šķirnes govīm ir lielāka vērtība, salīdzinot ar citu šķirņu pārstāvēm.
Kā vienu no slavenākajām šķirnes pārstāvēm noteikti var minēt Paulīnu Veinu – ASV 27. prezidenta Viljama Tafta gotiņu, kas ganījās Baltā nama zālienā un prezidenta ģimeni apgādāja ar pienu. Tomēr nākotnē plānots atrādīt arī mūsu pašu iemīļotās brūnaļas – Latvijas brūno govju šķirni.
Interesanti!
2019. gadā tika noorganizēta mazo teliņu grupa, kurus izstādīja bērni no 5 līdz 10 gadu vecumam. Mazie, drosmīgie ķipari katru dienu piedalījās nodarbībās un mācījās pareizi kopt savu mazo teliņu. Un izstādes dienā, gluži tāpat kā pārējie dalībnieki, arī mazie brašuļi savus teliņus atrādīja publikai.