Ir gadījumi, kad saimnieki pat atsakās no operācijas ar vārdiem: «Un ja nu mans kaķis pēc narkozes nepamostas?» Centīsimies atbildēt uz visbiežāk veterinārārstiem uzdotajiem jautājumiem par narkozi.
Cik kaitīga ir narkoze?
Agrāk narkozei tika izmantoti smagie preparāti, kas vēlāk tika pielīdzināti narkotiskām vielām. Tad sarežģījumi pēc narkozes kaķiem un suņiem radās vienā no desmit gadījumiem, un tas ir ļoti augsts rādītājs. Mūsdienu preparāti uz organismu iedarbojas daudz maigāk, nenomāc aknu funkcijas un pilnībā tiek izvadīti no organisma īsā laikā.
Lai izvairītos no problēmām, vērsies tikai pie kvalificētiem speciālistiem ar lielisku reputāciju!
Anestezioloģiskais risks. Kas tas tāds?
Lai arī cik pieredzējis būtu ķirurgs un anesteziologs, vienmēr eksistē sarežģījumu iespējamība līdz pat letālam iznākumam. Narkoze kaķiem ir nopietna slodze galvenokārt jau sirds asinsvadu un elpošanas sistēmai. Samazināt anestezioloģiskos riskus līdz minimumam ir veterinārārsta uzdevums, viņa pienākums ir individualizēt standarta shēmu, ņemot vērā katra konkrēta kaķa īpatnības.
Daudzos gadījumos kaķa smagais stāvoklis pēc narkozes ir sekas preparātu lietošanai uz labu laimi, neizpētot ūsainā pacienta veselības stāvokli. Lai izvairītos no problēmām, vērsies tikai pie kvalificētiem speciālistiem ar lielisku reputāciju.
Kā sagatavot mīluli vispārējai anestēzijai?
Cik ilgā laikā kaķis atiet no narkozes, cik ātri viņš atgriezīsies pilnvērtīgā dzīvē un cik liels ir komplikāciju risks, daudzējādā ziņā atkarīgs no rūpīgas dzīvnieka izmeklēšanas pirms operācijas. Pirmkārt, nepieciešams apmeklēt terapeitu, kurš izmērīs kaķa pulsu, spiedienu un temperatūru, pilnībā izmeklēs viņu, iztaustīs vēderiņu un izmeklēs mutes dobumu. Lai kaķis pēc narkozes atkal nenokļūtu uz ķirurga galda, tiek veikti arī USG izmeklējumi ar mērķi noteikt iekšējo orgānu slēptas patoloģijas, ja tādas ir.
Obligātā kārtā jānodod arī asinis un urīns (klīniskā analīze). Ja ir iespēja, labāk uzreiz nodot asinis arī bioķīmijai. Vēlams veikt arī sirds EHO vai vismaz apmeklēt kardiologu, jo parastam terapeitam ne vienmēr ir pietiekami liela kvalifikācija, lai precīzi noteiktu sirds asinsvadu sistēmas stāvokli.
Tipiska kaķa uzvedība pēc narkozes – dažādu negatīvu emociju kokteilis. Pakāpeniski nākot pie samaņas, kaķis izskatās dziļi nelaimīgs, ieskrien stenderē. Vērot to ir sāpīgi un bailīgi, taču vajag saņemt sevi rokās un saprast, ka tas viss ir normāla reakcija.
Ko kaķis jūt operācijas laikā?
Vispārējā anestēzija ir ne tikai dziļš miegs, bet arī pilnīga jutīguma zaudēšana. Veterinārārsti izmanto veselas shēmas ar dažādu preparātu lietošanu, jo dažkārt no narkozes kaķis iziet turpat uz operācijas galda. Tas notiek ļoti reti, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai šādā brīdī kaķis nejustu sāpes. Tāpēc nevajag pārdzīvot – operācijas laikā mīlulis absolūti neko nejutīs, pat ja uz brīdi atmodīsies no miega.
Stacionārs vai mājas apstākļi?
Veterinārārsti rekomendē atstāt dzīvnieku stacionārā vismaz uz 12 stundām. Galvenais pluss – profesionālis zina, kā kaķi pamodināt no narkozes, ja nu pēkšņi radīsies sarežģījumi no elpošanas vai sirds asinsvadu sistēmas puses. Atrodoties ārstu uzraudzībā, kaķis laikus saņems kvalificētu palīdzību, ja būs tāda vajadzība. Turklāt – emocionālākie kaķu saimnieki tādējādi pasargās savu nervu sistēmu. Bieži vien kaķa uzvedība pēc narkozes šķiet neadekvāta, nenormāla un prasa tūlītēju iejaukšanos. Daži saimnieki, paļaujoties uz intuīciju, sāk palīdzēt kaķim, nekonsultējoties pirms tam ar veterinārārstu, kas dažkārt noved pie bēdīgām sekām.
Cik ilgi mīlulis gulēs?
Cik ilgi ilgst narkoze kaķiem un cik ātri dzīvnieks pilnībā atgūsies, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, no izmantotā preparāta tipa. Īslaicīgas iedarbības preparāti ļauj ātri sasniegt stāvokli, kāds nepieciešams operācijas veikšanai, un ļoti ātri pārstāj iedarboties uz organismu. Tos lieto gadījumos, kad jāveic vienkārša manipulācija (kastrācija, sterilizācija, zobakmens noņemšana, zoba izraušana, nagu apgriešana agresīviem dzīvniekiem utt.).
Mūsdienu gāzes anestēzija kaķiem ļauj kontrolēt mājdzīvnieka veselības stāvokli operācijas laikā un iespējami ātrākā laikā ūsaino pacientu dabūt pie samaņas. Parasti mīlulis pamostas vēl ārsta kabinetā vai ceļā uz mājām.
Daudz dziļāka narkoze ilgst no divām līdz astoņām stundām (daudz kas atkarīgs no dozas un organisma individuālās reakcijas). Braucot prom no klīnikas, neaizmirsti painteresēties par to, cik ilgi kaķis atiet no narkozes, ja ievadīto preparātu panesis normāli. Jo šis laiks ievērojami variējas, un šis moments ir jāprecizē, lai laikus pamanītu iespējamos sarežģījumus.
Pirmās stundas
Par pēcoperācijas perioda kritiskākajām dienām tiek uzskatītas pirmās diennaktis, kuru laikā saimniekam rūpīgi jāvēro kaķa veselības stāvoklis. Pārbraucot mājās, mīlulis jānoliek uz grīdas kādā klusā vietiņā, nost no radiatoriem un caurvējiem. Likt guļošu kaķi uz gultas nedrīkst, viņš var nokrist un savainoties.
Tipiska kaķa uzvedība pēc narkozes – dažādu negatīvu emociju kokteilis. Pakāpeniski nākot pie samaņas, kaķis izskatās dziļi nelaimīgs, visu laiku cenšas kaut kur aiziet, streipuļo, gāzelējas, ar grūtībām tur galvu, ieskrien kādā stenderē. Vērot to ir sāpīgi un bailīgi, sirds sāp, raugoties uz nabaga kaķīti, taču vajag saņemt sevi rokās un saprast, ka tas viss ir normāla reakcija. Kamēr muskuļu tonuss neatjaunosies, vajag pieturēt mīluli, neļaujot blandīties pa dzīvokli vai lēkt uz mēbelēm: viegli glāsti, mīļums un klusas sarunas noteikti palīdzēs, ja vien mīlulis neizrāda agresiju.
Lai pazeminātu emocionālo spriedzi, vajadzētu aizvilkt aizkarus, palūgt mājiniekiem uzvesties klusāk un lieku reizi netuvoties kaķim, vērojot viņa darbības no malas.
Pēkšņas agresijas lēkmes kaķim pēc narkozes arī ir norma. Kaķis ir dezorientēts, ķepas neklausa, grūti koncentrēties, noteikt attālumu, grūti novērtēt situāciju kopumā. Kaķis ir sabijies, cenšas uzrāpties iespējami augstāk vai palīst dziļi zem gultas, bet saimnieks ne tikai neļauj viņam palikt vienam, bet pastāvīgi sniedzas pēc termometra, tausta degunu, ausis, visādi uzbāžas. Kā gan tādā situācijā nekļūt dusmīgam? Lai pazeminātu emocionālo spriedzi, vajadzētu aizvilkt aizkarus, palūgt mājiniekiem uzvesties klusāk un lieku reizi netuvoties kaķim, vērojot viņa darbības no malas.
Barība un ūdens
Barot kaķi drīkst tikai tad, ka pilnībā pazudušas visas minētās pēcnarkozes pazīmes (grīļošanās, nepārliecinātas kustības utt.). Dažkārt kaķis pēc narkozes nedzer un neēd ilgāk par diennakti, jūtot stresu un fizisku vājumu. Ar barošanu steigties nevajadzētu – diena bez ēšanas vēl nevienam nav kaitējusi. Sākt vajadzētu ar pusšķidru, vieglu barību, kas ir istabas temperatūrā.
Savukārt ūdens gan jādod – pēc pamošanās no pipetītes pāris pilītes, lai samitrinātu mutes gļotādu. Tā ik pēc pusstundas tik ilgi, līdz kaķis spēs pats noturēt galvu. Kamēr mani stīvas kustības, katru stundu pa tējkarotei, mazām porcijām aiz vaiga (vislabāk no šļirces bez adatas). Svarīgi neatstāt bļodiņas ar ūdeni, krūzītes ar tēju un citus šķidruma avotus blakus kaķim, jo traucētais rīšanas reflekss neļauj viņam normāli dzert: kaķis var aizrīties vai, vēl sliktāk, aizmigt, iekrītot ar purniņu ūdens traukā.
Tualete neparedzētā vietā
Ņemot vērā, ka no narkozes kaķis neiziet vienā mirklā, bet pakāpeniski, var rasties problēmas ar tualeti. Visprātīgākais būtu neļaut kaķim staigāt pa dzīvokli savas kastītes meklējumos. Labāk tualetes kasti nolikt netālu no vietas, kur kaķis atpūšas un pieņemas spēkos, cīnoties ar anestēzijas sekām.
Trauksmes simptomi
Pareiza kaķa kopšana pēc narkozes ir ne tikai komforta nodrošināšana, bet arī kaķa veselības stāvokļa rūpīga vērošana. Katru dienu nepieciešams:
- mērīt temperatūru;
- pārbaudīt sirdsdarbību (sirdij jāsitas vienmērīgi, bez pārsitieniem, ilgām pauzēm utt.);
- apskatīt plakstiņu un mutes gļotādu.
Ja nepieciešama speciāla kopšana (injekcijas, šuvju apstrāde utt.), ļoti svarīgi precīzi ievērot veterinārārsta rekomendācijas.
Nekavējoties zvani ārstam, ja:
- kaķis smagi elpo, dzirdama sēkšana;
- elpošana ir nevienmērīga, virspusēja;
- bāla, zilgana vai sarkana gļotāda;
- traucēta sirdsdarbība, dzirdami pārsitieni vai pulss ir gandrīz nesataustāms;
- ķermeņa temperatūra ir virs vai zem normas;
- laika sprīdis, ko minējis veterinārārsts, tuvojas beigām, bet kaķis nekādi nereaģē uz pieskārieniem ausīm, ūsām, ķepu spilventiņiem, degunam;
- kaķis rīkojas vai izskatās tā, ka šķiet – viņam ir slikti.
Nekautrējies patraucēt veterinārārstu, pat ja iemesls tev šķiet nenozīmīgs. Naktī, dienā, brīvdienās un svētku dienās. Ir daudz gadījumu, kad kaķu saimnieku kautrīguma dēļ ar viņu mīluļiem notikusi nelaime. Labāk, lai zvans ir bijis velts, nevis nopietnas situācijas gadījumā zaudēts vērtīgais laiks.