Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka Nacionālās drošības padomes sēdē pārrunāta pašreizējā militārā un politiskā situācija Ukrainā. Tāpat runāts par Rietumu sadarbību ar Ukrainu. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka sabiedrotie sniegs visu iespējamo palīdzību Ukrainai.
«Ukrainas armija un ukraiņu tauta cīnās ļoti varonīgi. Mēs, protams, esam kopā ar Ukrainu. Tāda ir visu Rietumu kopējā nostāja,» sacīja prezidents.
Levits norādīja, ka Latvijai ir jāpalielina izdevumi drošībai. Ja patlaban aizsardzībai tiek atvēlēti 2,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad, prezidenta ieskatā, tas ir tuvākajā laikā jāpalielina. Viņš norādīja, ka par šo jautājumu tuvākajā laikā lems valdība.
«Vienlaikus mēs uzskatām, ka iekšējo drošību nevar nodalīt no ārējās drošības. Tas veido kopējo drošības sistēmu. Iekšējā drošība jāstiprina kopā ar ārējo drošību. Arī šajā jautājumā tiks pieņemti konkrēti lēmumi,» norādīja Valsts prezidents.
Jautāts, vai Latvija patlaban ir drošībā un, vai nav fiksētas kādas provokācijas no Krievijas specdienestu puses, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latviju sargā NATO 5.pants. Levits norādīja, ka Latvija atrodas hibrīduzbrukuma fokusā, un pie tā pieder arī Krievijas naratīvu izplatīšana Latvijas informācijas telpā. Šādi mēģinājumi un tendences ir pastiprinājušās.
«Piemēram, sociālajos tīklos notiek Krievijas agresīvā kara atbalstīšana. Es gribētu norādīt uz mūsu Krimināllikuma 77.pantu, kas paredz sodu par publisku aicinājumu īstenot agresīvu karu. Šis ir agresīvs karš, un mūsu tiesībsargājošās iestādes raugās, lai šādi aicinājumi netiktu izteikti. Mēs redzam arī to, ka izgaismojas tie spēki un cilvēki, kuri stāv nedemokrātisko spēku pusē. Tas ir labi, ka viņi izgaismojas, jo mēs šādus gadījumus piefiksējam,» sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka nacionālā drošība tiešā nozīmē ir Nacionālie bruņotie spēki, kas ir savu uzdevumu augstumos, bet attiecībā uz informatīvo telpu visai sabiedrībai, ieskaitot arī žurnālistus, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība Krievijas centieniem izplatīt savus naratīvus, savu stāstu par Ukrainu. Prezidents aicināja sabiedrību pievērst uzmanību šādiem naratīviem un neticēt šāda veida ziņām.
Jautāts, kāds varētu būt aptuvenais finansējums, kas Latvijai būtu jāiegulda savā aizsardzībā un iekšlietu sistēmas atbalstīšanā, Levits atsaucās uz aizsardzības ministru, kurš ir norādījis, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina līdz 2,5% no IKP. Patlaban aizsardzībai tiek atvēlēti 2,35% no IKP. Prezidents atzina, ka tā ir pamatīga summa, tomēr tā nāks par labu tieši aizsardzības sistēmai.
Pēc prezidenta paustā, nepieciešami līdzekļu arī iekšējās drošības sistēmas stiprināšanai. Tas attiecas gan uz policiju, gan uz robežsardzi, gan uz citām tiesībsargājošajām iestādēm. Levits norādīja, ka aizvadīto 20 gadu laikā zināmā mērā novārtā ir atstāta iekšējās drošības sistēma, tādēļ ir pieaugusi vajadzība to modernizēt un padarīt vēl spēcīgāku.
«Nepieciešams palielināt finansējumu iekšējai drošībai. Mēs esam neatkarīga un demokrātiska valsts. Mums ir jāskatās, kāda ir realitāte. Mums ir nepieciešams palielināt mūsu drošību, dot savu pienesumu kā iekšējai, tā ārējai drošība. Tādā veidā mēs solidarizējamies ar NATO. Mēs dodam savu pienesum, un citas NATO dalībvalstis solidarizējas ar mums,» sacīja valsts pirmā persona.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.
