Valsts valodas centrā uzsver, ka visi tautību, nāciju, etnisko grupu u.tml. nosaukumi jeb etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti. Attiecīgi vārdu nokrāsu katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas.
Gadījumā, ja kādam valodas lietotājam ir citu kultūru pieredzē balstīti iebildumi pret kādu vārdu, tā vietā var izvēlēties citu etnonīma formu, piemēram, teorētiski vārda «nēģeris» vietā iespējams lietot senāko apzīmējumu «moris», bet pret to arī iespējami līdzīgi iebildumi, norādīja centrā.
Vienlaikus Valsts valodas centrā uzsvēra, ka, nosaucot citu tautību cilvēkus, būtiska nozīme ir savstarpējai cieņai un kontekstuālo faktoru apsvēršanai.
Jau ziņots, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izskatīja ierosinājumu apkopot iekļaujošās komunikācijas principam atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām. Šo valodnieku skatījumā, latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, tāpēc tādi vārdi kā, piemēram, nēģeris, krievs, aziāts uzskatāmi par tikpat neitrāliem kā, piemēram, latvietis un rīdzinieks.
Pirmkārt, latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, savu pozīciju skaidroja valodnieki. Otrkārt, no valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus, piemēram, «cilvēki ar gaišu ādas krāsu», «cilvēki ar tumšu ādas krāsu», «krievu cilvēki», «krievu izcelsmes latvieši», «kurdu tautības pārstāvji». Tā vietā priekšroka dodama īsākiem apzīmējumiem, piemēram, baltais, melnais, gaišādainis, tumšādainis, Latvijas krievi, kurdi.