Justīnes Kļavas dramatizējums tapis, iedvesmojoties no pasaules literatūras klasiķa Fjodora Dostojevska 1872.gadā izdotā romāna «Velni».
Kļava norāda, ka lugā ir saglabāti visi grāmatas vadošie raksturi, taču 19.gadsimta Krievijas ikdienas dzīves reālijas aizstātas ar mūsdienu rietumu pasaules aktualitātēm un leksiku. Autori vēlas uzdot jautājumus, kādi izskatītos mūsdienu radikālie jaunieši, kas būtu viņu konspiratīvās grupas biedri, par ko un pret ko viņi iestātos un, visbeidzot, kāda būtu mūsdienu studentu organizēta revolūcija.
Izrāde stāsta par divdesmitgadniekiem Nikolaju, Darju, Pēteri, Ivanu, Elizabeti un Alekseju, kuri karstās vasaras dienas aizvada radošā nometnē, bet naktis – notriecot vecāku naudu vīnā, lai līdz rīta gaismai diskutētu par vienlīdzību, ideālo valsts iekārtu, mazāk aizsargāto sabiedrības grupu tiesībām un savas paaudzes pienākumu padarīt pasauli par labāku vietu, kur dzīvot. Viss mainās, kad jaunieši nolemj pāriet no vārdiem pie darbiem, bet spēcīgāki par viņu politiskajiem pretiniekiem izrādās katra paša iekšējie dēmoni.
Režisors Seņkovs atklāj, ka viņam pašlaik ir interesanti pētīt aizvainotu cilvēku darbības un motīvus, jo šodienas liberālajā pasaulē aizvainoto netrūkst. Jautājums ir, kurš ir tas brīdis, kad aizvainojums kļūst nevaldāms un personiskās vājības iznāk priekšgalā svētām vērtībām un tas sāk palikt bīstami, kas notiek, ja vara nonāk aizvainota cilvēka rokās, un no kura brīža sākas radikālisms.
Lugas dramatizējuma autore ir Kļava, telpa un gaisma ir Oskara Pauliņa pārziņā, izrādes kostīmu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, komponists – Edgars Mākens.
Lomās iejutīsies Aksels Aizkalns, Anna Nele Āboliņa, Ieva Estere Barkāne, Meinards Liepiņš, Klinta Reinholde, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Elīna Vāne un Kārlis Dzintars Zahovskis.