Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
2023.gada konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.
Izdevumu palielinājums 1,383 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 181,1 miljona eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.
Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību valdība apņēmusies īstenot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vairākus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
Prioritārajam virzienam «Drošība» vidējā termiņā ir paredzēts papildus finansējums vairāk kā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023.gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no IKP), 2024.gadam – 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam- 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).
Galvenās papildus izdevumu pozīcijas 2023.-2025. gadiem ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei paredzētie 600 miljoni eiro, līdzekļi speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 166,3 miljonu eiro apmērā, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvaldības centru izbūvei – paredzētie 103,2 miljoni eiro, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei – 77,6 miljoni eiro.
Tāpat Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai plānoti 77 miljoni eiro, kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā – 40,1 miljons eiro, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām, kā arī piemaksām par darbu svētku dienās amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – 19,3 miljoni eiro.
Prioritārajiem pasākumiem ārpolitikas jomā 2023.-2025.gadam iezīmēts papildus finansējums 62,3 miljonu eiro apmērā.
Prioritārajam virzienam «Izglītība» vidējā termiņā tiek novirzīts finansējums vairāk kā 170 miljonu eiro apmērā (45,1 miljoni eiro 2023.gadam, 60,3 miljoni eiro 2024.gadam un 67 miljoni eiro 2025.gadam). Finansējums paredzēts galvenokārt augstākajai izglītībai, zinātnei un pētījumiem, sadārdzinājuma kompensēšanai un dabaszinātņu mācību procesa attīstīšanai.
Prioritārais virziens «Enerģētika» pamatā tiek finansēts no ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzības. Līdz ar to valsts budžeta papildus ieguldījumi pašreizējā posmā ir relatīvi nelieli. Būtiska daļa no šīm vajadzībām nepieciešamā valsts budžeta finansējuma tiek segtas no AS «Latvenergo» dividendēm. Tāpēc, lai arī enerģētika ir viena no valdības deklarācijas prioritātēm un līdz ar to arī vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens, šajā likumā papildus piešķirtais finansējums no fiskālās telpas ir relatīvi neliels un paredzēts pētījumiem šajā nozarē – viens miljons eiro 2023.gadā un pieci miljoni eiro 2024. un 2025.gadā.
Prioritārais virziens «Konkurētspēja» ir saistīts ar uzlabojumiem daudzās jomās – finanšu sektora politika, fiskālā politika, valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma, nodokļu politikas un nodokļu administrēšana, publiskā pārvaldes un investīcijas, uzņēmējdarbība un investīciju vide, mājokļi, cilvēkkapitāls un nodarbinātība, satiksme, zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, reģionālā attīstība, vide un digitalizācija, reģionālās attīstības politika, uz reģiona atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, datu drošība un datu ekonomikas attīstība.
Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā tiek novirzīts papildus finansējums 367 miljonu eiro apmērā (2023.gadam – 71,2 miljoni eiro, 2024.gadam – 148,5 miljoni eiro, 2025.gadam – 147,5 miljoni eiro).
Lai sāktu reindustralizācijas procesu un nodrošinātu finanšu pieejamību uzņēmumiem, kas plāno veikt lielus investīciju projektus, ir izveidots Investīciju fonds, kura darbība un sniegtās iespējas pievienotās vērtības ķēdes radīšanai tautsaimniecībā ir pierādījušas nepieciešamību paplašināt fonda darbības apmēru. Lai kāpinātu atbalsta programmas darbību un spēcinātu tautsaimniecības konkurētspēju, Ministru kabinets fondam ir piešķīris papildu finansējumu 10 miljonus eiro 2023.gadam un 30 miljonus eiro gan 2024.gadam, gan 2025.gadam.
Prioritārajam virzienam «Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība» tiek novirzīts otrais lielākais finansējuma palielinājums pēc prioritārā virziena «Drošība». Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā tiek novirzīts papildus finansējums vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā (2023.gadam – 161,5 miljoni eiro, 2024.gadam – 223,2 miljoni eiro, 2025.gadam – 224,9 miljoni eiro). Absolūti lielākā daļa no tā tiek piešķirta veselības nozarei, tam seko valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai.
Likumprojekts «Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam» paredz, ka tiek pilnveidota ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija, tas ir, minimālo ienākumu sliekšņi nav zemāki par 20% no ienākumu mediānas, un tiek regulāri pārskatīti.
Šī gada jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024.gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Likumprojektā «Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam» minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai ir paredzēti 10,3 miljoni eiro 2023.gadā un 20 miljoni eiro turpmākajos gados.
Būtiskākais papildus finansējums veselības nozarē ir piešķirts šādiem pasākumiem – 166,2 miljoni eiro ārstniecības personu atalgojumam, personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā māsu nodarbinātības profesijā veicināšanai, 110 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai, bet 45 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
