Ieguldīšanas treneris, uzņēmējs Toms Kreicbergs uzskata, ka domāt par ieguldīšanu nekad nav par vēlu. Tā kā cenas no gada uz gadu ceļas, mūsu uzkrājumi zaudē vērtību, un ieguldīšana var tos aizsargāt. Vienīgais jautājums ir par to, kas ir piemērotākais ieguldījumu veids.
«Akcijas ir samērā augsta riska ieguldījums, kas paredzēts ilgtermiņa ieguldīšanai. Konkrētu akciju izvēle ir diezgan sarežģīts uzdevums, kas prasa zināšanas finansēs. Tādēļ vairumam neprofesionālu ieguldītāju labāka izvēle varētu būt ieguldījumu fondi, kas izvēlas akcijas ieguldītāja vietā un sadala risku starp daudz dažādām akcijām. Visas lielās Latvijas bankas piedāvā savus ieguldījumu fondus, bet uzmanīgi jāseko, lai izvēlētajam fondam ir zemas pārvaldīšanas izmaksas – zem 1% gadā. Tomēr pensijas vecumā ir rūpīgi jāizvērtē risks, kuru investors ir gatavs uzņemties.
- Pirmkārt, vienmēr ir vēlams turēt zināmu naudas apjomu bankas kontā kā drošības spilvenu – pietiekami daudz, lai no šīs summas varētu iztikt vismaz trīs mēnešus. Ja rodas neparedzēti medicīniskie vai citi izdevumi, labāk, lai šī nauda nav ieguldīta un tai var viegli piekļūt.
- Otrkārt, var apsvērt tādus zema riska ieguldījumus kā Latvijas valsts krājobligācijas. Nopērkot tās, investors aizdod naudu Latvijas valstij. Šobrīd krājobligāciju likmes ir, sākot no aptuveni 4% gadā. Tās var iegādāties portālā krajobligacijas.lv.
- Treškārt, ja izvēle ir par labu ieguldījumu fondiem, jāizvērtē konkrētā fonda riska līmenis un jāizprot ne tikai potenciālā peļņa, bet arī potenciālie zaudējumi. Ilgtermiņā ieguldīšana akciju tirgū praktiski vienmēr ir bijusi ienesīga, tomēr īstermiņā ir iespējami būtiski zaudējumi – līdz pat 20–30% vai vairāk no ieguldītās summas. Tāpēc jāpārliecinās, vai šis risks ir pieņemams. Parasti finanšu eksperti pensijas vecuma cilvēkiem neiesaka ieguldīt 100% portfeļa akciju tirgū – tipiski pensijas vecumā akcijās iesaka ieguldīt līdz 40–60% naudas. Var jautāt savai bankai par fondiem ar zemāku risku līmeni, piemēram, fondiem, kas daļu iegulda portfeļa akcijās un daļu obligācijās.
Labā ziņa ir tā, ka visi šie ieguldījumu veidi ir likvīdi – tas nozīmē, ka ieguldītājai naudai ir iespējams ātri piekļūt un tie ir mantojami parastajā mantošanas kārtībā,» skaidro Toms Kreicbergs.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.