Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Marina Vāverīte, paužot pārliecību, ka emocionālai un psiholoģiskai varmācībai un ietekmēšanai jeb mobingam darbā nav vietas. Iniciatīvā akcentēts, ka mobings ir kaitīgs un bīstams tam pakļautajiem darbiniekiem, kā šādas darbības ir pretproduktīvas attiecībā pret objektīvi veicamajiem darba uzdevumiem. Vienlaikus mobings rada nelabvēlīgas sekas arī pašam emocionālajam varmākam.
Tāpēc Vāverīte aicina likumos noteikt mobinga aizliegumu darba vietās un profesionālo pienākumu pildīšanā. Viņasprāt, ir nepieciešams noteikt arī sūdzību par mobingu mehānismus pašās darbavietās un tālākās instancēs, kā arī sodus par mobingu darbavietās un profesionālo pienākumu pildīšanā.
Eiropas Savienības (ES) valstīs šie sodi ir ievērojami – no desmitiem tūkstošiem eiro līdz pat cietumsodam, apgalvo idejas autore, uzsverot, ka šāda likumdošana un prakse ir daudzās valstīs pasaulē, turklāt topot arī aptveroša ES līmeņa likumdošana. Tomēr viņa aicina negaidīt, kamēr «no augšas mums kāds dos mūsu, darbinieku, tiesības uz cieņpilnu un gandarījošu darba vidi».
Gan Satversmē, gan Darba likumā ir vispārīgi atrunātas tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tomēr mobings kā parādība ir jānosauc vārdā un pret to ir jāvēršas konkrēti, mudina iniciatīvas autore.