Piektā daļa vecāku šogad plāno iekļauties 51–100 eiro robežās, taču vien 13% paredz, ka varēs viena bērna skolas precēm iztērēt līdz 50 eiro. Teju katrs desmitais aptaujātais pauž, ka tēriņi varētu pārsniegt pat 200 eiro uz vienu bērnu.
Katrs piektais rīdzinieks paredz, ka viena bērna sagatavošanai skolai varētu nākties iztērēt vairāk par 200 eiro, taču vēl biežāk augstus tēriņus paredz Zemgalē dzīvojošie – 31% vecāku atzīst, ka viena bērna sagatavošanai skolai plāno veltīt vairāk par 200 eiro.
Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku apliecina, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam būtiski ietekmē ģimenes budžetu. Lielāko ietekmi izjūt Latgalē, taču par to mazāk satraucas Vidzemē un norāda, ka ģimenes budžetu skolas gaitu uzsākšana būtiski neietekmē. Neskatoties uz to, lielākā daļa jeb teju 70% vecāku neatkarīgi no dzīvesvietas jaunajam mācību gadam nepieciešamo cenšas iegādāties laicīgi, izmantojot vasaras vai citas izpārdošanas.
Vecāku pirkumu sarakstos no skolai nepieciešamajām precēm visbiežāk atrodas kancelejas preces, tām seko apģērbi un apavi. Nedaudz vairāk par trešdaļu vecāku norādījuši, ka savai atvasei jāiegādājas skolas soma. Šogad ir palielinājies to vecāku skaits, kuru pirkumu sarakstos ir elektroniskās ierīces, piemēram, telefoni, datori un planšetdatori. Tās atrodamas katrā piektajā pirkumu sarakstā, salīdzinot ar pagājušās vasaras izskaņu, kad elektroniskās ierīces plānoja iegādāties vien katrs desmitais.
Vaicājot, vai lielu daļu drēbju un citu nepieciešamo preču varētu aizgūt no vecākiem brāļiem, māsām vai radiniekiem, vien desmitā daļa vecāku apliecina, ka šāds ietaupījuma veids būs iespējams. Teju 70% pauž, ka no vecākiem bērniem nekas aizgūts netiks un preces skolai nāksies iegādāties no jauna.
Tiešsaistes aptauja veikta laika posmā no šā gada 3. līdz 10.augustam sadarbībā ar pētījumu aģentūru «Norstat». Aptaujā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.