Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka, ņemot vērā valdības lēmumu nesniegt atbalstu Skultes LNG termināļa izveidei, kompānijai nākas piesaistīt investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem. Jaunā potenciālā investora nosaukumu «Skulte LNG Terminal» ģenerāldirektors gan neatklāja.
«Esam spiesti piesaistīt cita veida investoru, kas nav ar tik lētu kapitāla atdevi kā šajā brīdī ir iespējams, bet tādu, kurš ir gatavs šo termināli attīstīt uz komerciāliem pamatiem,» sacīja Miķelsons, piebilstot, ka ar valdības atbalstu termināļa projektu būtu bijis iespējams realizēt nesalīdzināmi vienkāršāk.
Tāpat viņš pauda cerību, ka ar jauno investoru vienošanos varētu panākt maijā.
«Šāda veida investoram, ar ko mēs ceram, ka panāksim vienošanos jau maijā, ir nepieciešama lielāka kapitāla atdeves likme nekā investoram pirms tam, jo ir lielāki riski no investora puses,» sacīja Miķelsons, vienlaikus arī piebilstot, ja projektam tiks piešķirts kāds valsts atbalsts, tas būs kā bonuss.
Jau ziņots, ka valdība aprīlī noraidīja finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem skaidroja, ka attiecīgais terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un to uzbūvēs uz komerciāliem pamatiem.
Tāpat Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.
Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts – 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.
Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, sākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.
Tāpat vēstīts, ka 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos «Skulte LNG Terminal» atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.
Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.
KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.
