Viņa skaidroja, ka zemu emisiju zonu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā plānots noteikt, lai motivētu cilvēku pārsēšanos uz sabiedrisko transportu un pārvietošanos ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tādā veidā mazinot gaisa piesārņojumu un padarot vidi veselīgāku un patīkamāku dzīvošanai un strādāšanai.
Līdzīgas zemu emisiju zonas jau esot noteiktas vairākās citās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Londonā, Parīzē, Berlīnē.
Rīgas vēsturiskajā centrā patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz Latvijā un Eiropā noteiktās normas, un lielākais gaisa piesārņotājs ir automašīnas, kuru skaits galvaspilsētā katru gadu pieaug, uzsvēra Andersone.
Aktivitātes gaisa piesārņojuma mazināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā pakāpeniski plānots ieviest no 2023. līdz 2027.gadam, bet kādi tieši būs šie pasākumi, vēl nav zināms.
To iecerēts izlemt, izvērtējot datus no pētījuma, kas ilgs turpmākos sešus mēnešus, stāstīja Andersone.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šodien rīkos atklāšanas sanāksmi, lai sniegtu plašāku informāciju par projektu zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.
Zemo emisiju zona ir pilsētas teritorija, kurā tiek īstenots noteiktu pasākumu kopums, lai samazinātu autotransporta radītās emisijas, kas ietekmē ne tikai gaisa kvalitāti, bet arī atstāj negatīvas sekas uz sabiedrības veselību, aģentūru LETA informēja departamentā.
Starp Pilsētas attīstības departamentu un auditorkompāniju PricewaterhouseCoopers 22.novembrī tika noslēgts līgums par priekšizpēti un rīcības plāna izstrādi zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.
Situācijas izpēti un funkcionālo scenāriju izstrādi paredzēts pabeigt līdz šī gada jūlijam, savukārt līdz 2023.gada jūlijam notiks satiksmes pārkārtošanas plāna un zemo emisiju zonas ieviešanas rīcības plāna izstrāde un gala publiskā apspriešana.