Vienlaikus viņš norādīja, ka pārkāpumu skaits, salīdzinot ar Covid-19 ierobežojumu laiku, ir palielinājies tāpēc, ka pārbaudes notiek biežāk.
«Ja pārkāpumu skaitu vērtējam vairāku gadu griezumā, tad situācija ir ļoti līdzīga. Arī pārkāpumu struktūra pēdējos gados ir samērā līdzīga, galvenokārt tie saistīti ar paškontroles procedūru, neatbilstībām iekārtu, aprīkojuma un telpu higiēnā, personāla pārkāpumi higiēnas ievērošanā un pārtikas izsekojamībā,» skaidroja Balodis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pārkāpumi visbiežāk konstatēti tajos posmos, kur notiek visvairāk inspekciju – pārtikas mazumtirdzniecības objektos, veikalos, tirdzniecības vietās, tirgos un sabiedriskajā ēdināšanā.
«Mēs izvērtējam pārkāpuma smagumu un vienojamies ar uzņēmumu par pārkāpumu novēršanu. Gadījumos, ja pārkāpumi apdraud patērētāju veselību, dzīvību, tad uzreiz tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma vai konkrētās darbības apturēšanu, iespējams, arī produkta izņemšanu. Uzņēmums var atsākt darbu tikai, kad šis pārkāpums ir novērsts. Riska vērtēšana notiek nepārtraukti, vai pārkāpums rada tūlītējus draudus vai nē,» stāstīja Balodis.
Tāpat visbiežāk sūdzības tiek saņemtas par vietām, kur apgrozās visvairāk cilvēku. Sūdzības pārtikas jomā visbiežāk ir par veikaliem un ēdināšanas vietām. Pērn šajā jomā PVD saņēma 1300 sūdzības. Balodis uzsvēra, ka skaits ir liels, bet dienestā cenšas pārbaudīt visas sūdzības.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.