Ikdienā ierastā prakse ir tāda, ka izmeklētājs sadarbībā ar prokuroru izvērtē, vai konkrētais materiāls, piemēram, internetā izplatītie video vai foto, satur bērnu pornogrāfiju. Ja nepieciešams, šādā izvērtēšanā pieaicina konkrētās jomas speciālistus.
Gžibovska neprecizēja, kādas jomas speciālistu varētu pieaicināt Brektes gadījumā un vai tas varētu būt, piemēram, mākslas eksperts.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likumu pornogrāfiska rakstura materiāls ir sacerējums, iespieddarbs, attēls, datorprogramma, filma, video vai skaņu ieraksts, televīzijas raidījums vai radioraidījums, cits materiāls jebkurā formā vai veidā, kuram nav sabiedrību izglītojošas vai informējošas, zinātniskas vai mākslinieciskas vērtības.
Tāpat pornogrāfiska rakstura materiāls ir iepriekšminētais, kurā tieši, detalizēti un atklāti naturālistiski pilnīgi vai daļēji attēloti dzimumorgāni, attēlots vai aprakstīts dzimumakts vai dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā, kā arī attēlota vai aprakstīta dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā vai brutalitāte dzimumattiecībās.
Bērnu pornogrāfija ir pornogrāfisks priekšnesums, kurā iesaistīts bērns, vai pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns. Par bērnu pornogrāfiju uzskatāms arī jebkāds cits priekšnesums vai materiāls, kurā demonstrēts, attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā vai ir seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, vai seksuālos nolūkos attēlots vai aprakstīts bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba.
Policijas praksē šis nav pirmais gadījums, kad saistībā ar mākslu publiskajā vidē pretrunīgi vērtēts materiāls jāvērtē no kriminālprocesuālā viedokļa.
2008.gadā policija sāka kriminālprocesu par iespējamu pornogrāfiju toreizējās Latvijas Nacionālās operas izrādes Leļļu opera reklāmā. Pēc aptuveni četrus gadus ilgas izmeklēšanas kriminālprocess tika izbeigts. Likumsargu uzmanību šai reklāmai pievērsa ārzemnieki, kuri šīs operas izrādes reklāmu bija ievērojuši lidmašīnās piedāvātajos preses izdevumos.
Reklāmas plakātā uz zaļa fona bija redzams mazgadīgs kails puisēns ar pasaku varoņa Pinokio degunu. Zēns bija reklāmas attēlā nostājies pozā ar muguru pret kameru.
Jau ziņots, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar iespējamu bērnu pornogrāfiju mākslinieka Kristiana Brektes mākslas darbos, jo tie apskatāmi publiskā vidē.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas, prot,i par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju.
Kriminālprocess sākts, ņemot vērā to, ka šie darbi publicēti publiskā vidē, kur piekļuve ir visai sabiedrībai.
Iepriekš advokāte Viktorija Jarkina lūgusi policija izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu Brektes darbos.
Pēc tam, kad vasarā sabiedrībā raisījās diskusijas par Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas, advokāte Jarkina, kas ir arī bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova jaunās partijas «Stabilitātei!» valdes locekle, izpētot Brektes sociālo tīklu ierakstus un tajos attēlotos mākslas darbus, vērsās policijā.
Pats Kristians Brekte sociālajā tīklā Facebook raksta: «Nekad neesmu aicinājis uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos. Māksla ir barometrs tam, kas notiek, ekonomiski, politiski – it visā.»
Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) trešdien LTV raidījumā Šodienas jautājums, lūdzot komentēt VP sākto kriminālprocesu, pauda, ka neuzskata, ka tiesībsargājošām institūcijām ir uzdevums lemt, kurš mākslas darbs ir vai nav atbilstošs kāda cilvēka priekšstatam par pornogrāfiju.
Viņa gan atzina, ka nezina konkrētās lietas apstākļus, un pieļāva, ka ir situācijas, kad, saņemot šāda veida iesniegumu, kriminālprocess ir jāierosina jebkurā gadījumā. «Bet kopumā es domāju, ka šāda situācija drīzāk ir pārpratums,» sacīja Golubeva.
Ministre arī uzticoties VP, ka tā, visticamāk, kriminālprocesu izbeigs, un viņa būšot ļoti pārsteigta, ja tā nenotiks.
«Tad būtu jāskatās, kāpēc tieši un kas tajā konkrētajā darbā ir tāds. Es nezinu, par kuru konkrēti darbu ir runa, bet kopumā māksla, manuprāt, nav tas objekts, kurš jāanalizē ar kriminālprocesa rīkiem,» teica Golubeva.
Sociālās tīklošanās platformās izraisījās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas. Murāļa «Veltījums Džemmai Skulmei» tapšanu organizēja fonds «Mākslai vajag telpu».