Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma skaidroja, ka patlaban Rīgas dome ir saskaņojusi divu fizisku personu, kas sabiedrībā nav ļoti pazīstamas, pieteikumu protestam šovakar.
Taču uz mītiņu cilvēkus aicinājuši citi, sabiedrībā zināmi cilvēki, skaidroja Ruks.
Pašreiz spēkā esošais regulējums ļauj protesta akcijās pulcēties vien 50 cilvēkiem, savukārt policijai ir bažas, ka cilvēku varētu sanākt vairāk, tādējādi pārkāpjot noteikumus.
Par lielo interesi liecina interneta vidē veiktā izpēte.
«Ņemot vērā, ka aicināšana bijusi jau diezgan ilgstoša, mēs gatavojamies diezgan rūpīgi, aptverot dažādus drošības dienestus. Valsts policija ir gatava dažādiem pasākuma attīstības scenārijiem,» skaidroja policijas priekšnieks, paužot cerību, ka latviešu tauta saprot, ka tikai miermīlīgs dialogs var risināt kādus jautājumus un ka nebūtu jāprovocē situācija.
Bažas rada nevis oficiālie protesta pieteikumi, bet gan cilvēki, kuri jau iepriekš «sevi pierādīja ne no labākās puses» – satraukums ir par viņu patiesajiem mērķiem, teica Ruks.
Likumsargi atgādina, ka gadījumā, ja nesankcionētais pikets notiks, un radīsies situācijas eskalācija, tiks vērtēta tā iniciatora atbildība. Tāpēc VP vēršas pie pasākuma iniciatora, brīdinot nepulcināt uz to iedzīvotājus.
Visi pasākuma organizētāji ir identificēti un tiek brīdināti, ka gadījumā, ja tiks pārkāpti epidemioloģiskie ierobežojumi un tiks konstatēti sabiedriskās kārtības pārkāpumi, viņiem par to nāksies atbildēt likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat iedzīvotāji ir aicināti nepakļauties provokācijām un neiesaistīties citu personu iniciētās prettiesiskās aktivitātēs, kuras var apdraudēt cilvēku veselību, drošību un sabiedrisko kārtību.
Gadījumos, ja tiks konstatēti epidemioloģisko drošības noteikumu pārkāpumi, nesankcionētā piketa dalībniekiem var tikt piemērots sods līdz 2000 eiro.
Tāpat tiek atgādināts, ka alkohola lietošana sabiedriskā vietā ir aizliegta, un pie atbildības tiks saukti arī iedzīvotāji, kas atrodas sabiedriskā vietā tādā reibumā stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu.
Tāpat VP atgādina, ka par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām iestājas administratīvā atbildība. Savukārt par pretošanos vai uzbrukumu varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai iestājas kriminālatbildība, un par šādiem noziegumiem var tikt piemērota arī brīvības atņemšana.
«Sabiedrībā ir dažādi uzskati par vakcināciju, taču piedalīšanās pūļa pasākumos, kur var tikt apdraudēta sava un līdzcilvēku drošība, nav piemērots veids, kā paust savu viedokli,» atgādina Gžibovska.