Politiķis uzsvēra, ka algotņu grupējuma Vagner un Baltkrievijas darbībām aizmugurē stāv Krievija ar savām interesēm, tāpēc Latvija rūpīgi vēro norises kaimiņvalstī un militāru spēku koncentrāciju tuvāk Latvijai novērtē kā jaunus drošības riskus.
Deputāts pauda, ka neredz nepieciešamību pašlaik Latvijas pusē veikt būtiskus jaunus soļus, neskatoties uz Vagner kādu jaunu kustību Baltkrievijā, lai arī pastāv zināmi provokāciju riski Suvalku koridorā. Viņš skaidroja, ka Latvijas militārpersonu vērtējumā bruņoto spēku gatavības pakāpe ir pietiekama, lai atbildētu uz esošajiem drošības riskiem.
Vienlaikus Dombrava atgādināja, ka kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma ir pieņemti stratēģiski būtiski lēmumi gan NATO, gan nacionālā līmenī, palielinot gatavību atbildēt dažādiem drošības riskiem.
Komisijas vadītājs lēsa, ka Krievijas sāktā kara rezultātā samazinās Latvijas nacionālajai drošībai bīstamo Krievijas «urrā-patriotu» skaits mūsu valstī.
Savukārt taujāts, kas Latvijā tiek darīts iedzīvotāju civilajai aizsardzībai būtiskā patvertņu jautājuma risināšanai, Dombrava atzina, ka civilā aizsardzība valstī bija atstāta novārtā, bet Iekšlietu ministrijas jaunā vadība solot uz rudeni nākt klajā ar piedāvājumu risinājumiem.