“Labākā situācijā šinī gadījumā ir Ukraina,” saka I. Rajevs. Ņemot vērā, ka Ukrainas spēkiem ir iekšējā valsts aizsardzības līnija, bet krievu spēkiem ārējā, tas varot dot ukraiņiem priekšrocības.
“Tas, kurš ir iekšējā aizsardzības līnijā, viņiem vienmēr ir priekšrocības – vieglāk pārsviest savus spēkus no viena flanga uz otru un uz priekšu – jāveic mazākas distances un to iespējams izdarīt ātrāk,” skaidro I. Rajevs, kurš izskatāmi kartē parādā, ka krievu armijai pārsviest savus spēkus prasa daudz lielāku laiku un attālumu, “vienīgais mīnuss – mums jāatceras, ka krieviem ir pārākums gaisā un viņi var iznīcināt kolonnas, kas pārvietojas no Kijivas un Rietumukrainas.”
Kā norāda militārais analītiķis, ukraiņu spēki, kuri dodas pastiprināt savu austrumu grupējumu, nonākot atklātā teritorijā un bez pretgaisa aizsardzības vairoga, kļūst par vieglu okupantu mērķi.
“Patiesībā, lai cik tas nebūtu paradoksāli, karš notiek pēc ukraiņu noteikumiem. Neskatoties uz to, ka krieviem pieder iniciatīva un viņi visu laiku ir uzbrūkošā daļa.
Pirmais “urrā” plāns izgāzās, otrais plāns “mēs ātri pārgrupēsim un nospiedīsim” arī nav izdevies un tagad ir viņu trešais plāns – spēku koncentrācija un uzbrukums Doņetskai.
Ukraina visu laiku pieturējās pie sava plāna. Viņi izveidoja aizsardzības pozīcijas pa visu perimetru ar atbalsta punktiem lielajās pilsētās un tur krievu armija arī iestrēga,” skaidro NBS rezerves pulkvedis.