Mūzika ugunsgrēka laikā satraukusi Latvijas Radio klausītājus. Pikts arī prezidents

5. janvārī, pulksten 13.31 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Latvijas Radio ēku Doma laukumā Rīgā, kur bija izveidojies sadūmojums. Ugunsdzēsēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā dega siltinājums  8 kvadrātmetru platībā. No ēkas evakuējās nedaudz vairāk nekā 100 cilvēki. Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru. Pulksten 15.39 ugunsgrēks tika lokalizēts.

Daudzus radio klausītājus šis notikums ļoti satraucis, jo raidījumi aprāvušies pusvārdā. Turklāt – uzreiz pēc trauksmes signāla. Visos kanālos sākusi skanēt instrumentālā mūzika, un daudzi sajutušies ļoti neomulīgi. Pat nodomājuši, ka sācies kas nelāgs valstī. «Un kas notiktu, ja šo stundu laikā sāktos ārkārtas situācija, kad nepieciešama iedzīvotāju apziņošana? Ieslēdz radio, kā teikts visās instrukcijās, bet tur liegi skan «Ilgais ceļš kāpās»,» pukojās kāda dāma sociālajos tīklos.Tas, ka sadūmojuma dēļ vairāk nekā stundu radio ēterā neviens neteica ne vārda, daudziem radījis bažas, ka krīzes situācijā viņi arī varētu palikt bez informācijas. Mūziķis Kārlis Būmeisters paziņoja, ka šajā gadījumā gaida publiskus paskaidrojumus no Aizsardzības ministrijas.

Savu viedokli paudis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs:

«Nepieņemami, ka ārkārtas situācijā Latvijas Radio neskanēja kaut minimāla informācija.

Tā ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tieša atbildība nodrošināt, lai sabiedriskajiem medijiem būtu plāns rīcībai šādos gadījumos, par šo pirmdien tikšos ar padomi. Vienlaikus labi, ka incidents beidzies laimīgi.»

Arī bijušais ministrs Tālis Linkaits vietnē «X» pauda neapmierinātību ar šādu risinājumu: «Latvijas Radio ir daļa no kritiskās infrastruktūras un jābūt plānam, kā darboties ārkārtas situācijās. Atceramies vēsturi ar drosmīgiem radio darbiniekiem, kas spēja nodrošināt translāciju dramatiskos apstākļos.

Šobrīd, mierlaikā būtu jāatrod iespēja vismaz ziņu raidīšanai.»

Uz to gan Latvijas Radio viņam atbildēja: «Ārkārtas situācijās tiek nodrošināta alternatīva apraide. Tomēr ugunsgrēks Latvijas Radio ēkā nav valsts mēroga ārkārtas situācija.

Šajā gadījumā Latvijas Radio bija svarīgi rūpēties vispirms par savu darbinieku drošību, veicot evakuāciju.»

 No plkst. 16 Latvijas Radio kanāli pakāpeniski atgriezušies pie ierasto programmu raidīšanas. «Krīzes nevar paredzēt. Bet tām ir iespējams sagatavoties. Un, pateicoties regulārām Latvijas Radio darbinieku mācībām par rīcību ugunsgrēka gadījumā, visi kolēģi ar pilnu atbildību tiešām evakuējās,» radio paziņojumā norāda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Viņa atvainojas klausītājiem par sagādātajām neērtībām un sola, ka pēc notikušā tiks izstrādāts scenārijs, kā turpmāk par šādām situācijām informēt klausītājus un paskaidrot «kāpēc skan rezerves mūzika».

Šis notikums un neziņa daudziem ilgi likusi uzkavēties pie saviem radio aparātiem.

«Pēc visa spriežot, Latvijas Radio klausīšanās reitingi tagad varētu būt debesu augstumos,» vietnē «X» sprieda radio ētera personība Daira Zīle.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome gan lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ. No radio vadības tikšot sagaidīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās.