LTRK norāda, ka ekonomikas ministra pārziņā ir daudz svarīgu jautājumu risināšana, piemēram, enerģētikas krīze un alternatīvās enerģijas attīstīšana, un no tiem lielā mērā būs atkarīgs, kā Latvijas iedzīvotāji dzīvos ziemas sezonā un kā tiks pārvarētas Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas uz ekonomiku. Šobrīd ministra nomaiņa ir politiska bezatbildība, jo tādā veidā tiktu iekavēts darbs ar prioritārām lietām.
Pēc LTRK prezidenta Aigara Rostovska paustā, kara Ukrainā un pieaugušās ekonomiskās krīzes laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par tik svarīgām lietām kā enerģētika un piegādes, kas tiešā veidā ietekmē, kā valsts dzīvos šajā rudenī un ziemā – vai cilvēkiem būs siltums, vai uzņēmējiem tiks nodrošināta energoresursu piegāde un kā izdzīvosim kara izraisīto krīzi – ir politiski bezatbildīgi.
«Lai arī sākotnēji sadarbība ar ministru nebija īsti veiksmīga, jo viņam trūka pieredzes un izpratnes par svarīgo, tad šobrīd viņš ir iestrādājies un gan LTRK, gan Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ar Vitenbergu ir izveidojusies cieša sadarbība,» komentē Rostovskis.
Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka neatbalsta Vitenberga demisiju.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības (NA) veiktā «šantāžas mēģinājuma» dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt Vitenberga demisiju. NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā «jaunākais» NA ministrs.
No Kariņa paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.
Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra – gan amatā, gan gados – Vitenberga demisiju.
Kariņš pauda, ka ar šādu «šantāžās elementu» valdība tālāk nevarētu strādāt, jo tas pavērtu iespējas jebkuram partnerim turpmāk iet «ultimatīvu ceļu», kas nozīmētu, ka valdība īsā laikā kļūtu rīcībnespējīga.
«Bez šādas ministra nomaiņas nav iespējas panākt politisku līdzsvaru koalīcijā, jo valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, ka tai ir pilns sastāvs un vairākums Saeimā. Šajā gadījumā līdzsvars tika izsists, un šis ir mans piedāvājums, kā var īsā laikā atgriezties pie līdzsvara,» skaidroja politiķis.
Tāpat ziņots, ka Golubeva nolēma pati demisionēt. Politiķe pirmdien, 16.maijā, esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10.maijā, premjers ir pakļāvies NA spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā.
NA Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.