Krievijas mediju uzraugs «Rozkomnadzor» pieprasīja licences anulēšanu, jo izdevums neesot iesniedzis atbilstošu dokumentus par tā īpašnieku maiņu 2006.gadā.
Pie tiesas nama «Novaja Gazeta» galvenais redaktors un Nobela Miera prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs paziņoja, ka spriedums ir zemisks un politisks, kam nav ne mazākā tiesiskā pamatojuma. Viņš piebilda, ka laikraksts spriedumu pārsūdzēšot.
Laikraksts «Novaja Gazeta» kopš tā dibināšanas 1993.gadā bija tapis par vadošo pētnieciskās žurnālistikas izdevumu Krievijā un spēja saglabāt savas pozīcijas par spīti arvien agresīvākajai preses brīvības ierobežošanai, ko izvērsa Vladimira Putina diktatoriskais režīms.
Taču pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad totalitārais režīms ieviesa faktisku karalaika cenzūru, laikraksts martā paziņoja, ka aptur savu darbību Krievijā.
Trimdā esošie laikraksta žurnālisti kopš tā laika izveidojuši alternatīvu izdevumu «Novaja Gazeta Europe», kas formāli ir neatkarīgs no «Novaja Gazeta». Taču jaunā izdevuma tīmekļa vietni Krievijas varasiestādes jau ir bloķējušas.
Muratovs pats ir palicis Krievijā un sestdien vadīja bijušās PSRS līdera Mihaila Gorbačova bēru ceremoniju.
Gorbačovs bija sākotnējais «Novaja Gazeta» finansētājs, izmantojot viņam piešķirtās Nobela Miera prēmijas līdzekļus.