Mīkstmiešu lieta
Tā nu Noviki palēnām atkal tikuši uz zaļa zara. Ainis daudz urķējies pa internetu un tieši tur arī atradis aizķeri jaunam biznesam. Par vīngliemežiem tolaik runājuši daudz, tos vākuši un sūtījuši uz ārzemēm, bet Ainis šo, kā pats saka, mīkstmiešu lietu sācis pētīt dziļāk un pamatīgāk. Padzirdējis, ka Latvijā rīko semināru par vīngliemežu audzēšanu, aizbraucis uz to, bet piedzīvojis vilšanos – seminārā stāstītais bijusi tīrākā ūdens liešana. Daudz noderīgāka izrādījusies internetā iegūtā informācija.
Un tagad jau Ainim ir arī paša pieredze, kas sakrāta desmit gados, kopš viņš darbojas ar vīngliemežiem.
Tagad viņš arī ar pārliecību apgalvo, ka tīrās muļķības ir tolaik seminārā stāstītais, ka vīngliemežu audzēšana Latvijā būšot ļoti rentabla nodarbošanās.
«Protams, man var jautāt: bet kā tad pats – audzē un, izskatās, ka par dzīvi nesūdzies? Lieta tāda, ka es jau sākumā to ainu tvēru plašāk. Sapratu, ka mērķis nevar būt tikai intensīva vīngliemežu audzēšana – jālūkojas pēc iespējām to sapīt ar lauku tūrismu. Kad savus nākotnes plānus darīju zināmus sievai, neko labu nedzirdēju, tikai to, kāds es esot muļķis un stulbenis. Bet vai tad tas latgalieti no sava nodoma atturēs!
Pirmie vīngliemeži mūsu īpašumā bija iezemieši – kad nopirkto zemes pleķi attīrījām no drazas, gliemežu visriņķī bija tik daudz, ka strādāt traucēja, tāpēc lasījām un vedām mammām – lai izbaro pīlēm,» atceras Ainis.
Nav gan bijis īstas pārliecības, vai šie vīngliemeži, kas ganās Latvijas pļavās un parkos, ir līdzvērtīgi tiem, kurus jau izsenis gardu muti ēd Francijā, Itālijā un citās valstīs. Tāpēc aizveduši savus gliemežus uz pārbaudēm. Tur speciālisti šaubas izgaisinājuši – tie paši vien esot.
Mājās Ainis braucis kā uzvarētājs un jau redzējis skaidru nākotnes vīziju – abi ar Valentīnu saimnieko vīngliemežu audzētavā Ošu mājas, un viņš vada ekskursijas tūristiem. Tad jau vairs atlicis vien tāds nieks kā šo vīziju īstenot dzīvē. Un tā arī noticis. Sadarbojoties ar vietējo pašvaldību un tūrisma aģentūrām, Ošu mājas ātri izdevies padarīt par atraktīvu tūrisma objektu.
Viesi no Aiņa mutes var dzirdēt humora un zinātnisku faktu pilnu stāstu par mīkstmiešu dzīvi no zemē iedētās oliņas līdz nonākšanai katlā (humoru no zinātniskiem faktiem gan nākas izšķirot pašiem viesiem – to Ainis priekšā nesaka), kam seko likumsakarīgs uzaicinājums uz degustāciju. Jautāju, vai arī citas viņa vīzijas īstenojušās tikpat veiksmīgi. Ainis smejoties atsaka, ka diezgan bieži no augšas viņam atnākot labas idejas, galvenais – neminstināties ar to realizēšanu.
Intervijas turpinājums: