Ēd pat latvāņus
Kā gliemeži pārziemo? «Rudenī ielien zemē apmēram 40 cm dziļumā, kur spēj izturēt pat lielu aukstumu. Tā ka par izdzīvošanu rūpju nekādu,» stāsta Ainis. «Pavasarī, pamostoties no ziemas guļas, to pirmā delikatese ir nātres, tad pienenes. Pēc pirmajiem zaļumiem gliemju ēdienkartē iekļaujam kāpostus, burkānus, ķirbjus, kabačus, arbūzus un pat latvāņu lapas – gliemežiem to kodīgā sula neskādē.
Kā jau zālēdāji, gliemeži gremo vai visu laiku, tāpēc barojam tos bagātīgi, īpaši vakaros, jo vīngliemeži ir nakts dzīvnieki, tad sukā iekšā visvairāk. Vīngliemeži jāsargā no vārnveidīgajiem putniem, kuri iemācījušies cieto čaumalu sašķaidīt pret akmeni un tā tikt pie garda kumosa. No pelēm un kurmjiem, kuri kāro gliemežu oliņas, kā arī no melnajām skrejvabolēm, kuras ar sašaurinātu ķermeņa priekšgalu ielien čaumalā un izēd gliemežu dzimumorgānus.»
Vai Ainis zina vismaz aptuvenu audzētavas iemītnieku skaitu? Gliemežus skaitot kilogramos, un vienā kilogramā ir 40–45 gliemeži. Aplokā ideālais to blīvums ir 1,5 kg uz kvadrātmetru, tad nu var sarēķināt, cik iemītnieku tur ir. Pieaugumu no katra aploka gan esot grūti noteikt, jo nemitīgi notiek rotācija – izņemtie aiziet gatavošanai, to vietā nāk citi. Sezonas laikā aiziet ap 6 tonnām gliemežu. Tā kā tūristu braucot daudz, vīngliemežus iepērkot arī no vietējiem vācējiem.
Intervijas turpinājums: