Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jaunā gada sākuma apņemšanās ir kļuvušas par tādu īpatnēju mūslaiku tradīciju. Tāpat kā šo pašu solījumu laušana kaut kad ap janvāra beigām. Statistika ar skumju nopūtu rāda – sasniegt noteiktos mērķus izdodas labi ja desmit procentiem apņēmīgo. Un tomēr – pienākot jaunam gadam, mēs atkal ceram un atkal apņemamies. Nu kā lai neapņemas!? Jaungads taču! Un… labi, ka tā! Jo Jaungada apņemšanās patiesībā tas pats Laimīgu jauno gadu! novēlējums vien ir, tikai drusku konkrētāks un vērsts tieši uz sevi pašu, savām vēlmēm un vajadzībām (un galu galā – vai tādam nav lielākas iespējas piepildīties nekā pavirši gaisā izpaukšķinātam abstraktas laimes vēlējumam?). Patiesībā jau katras Jaungada apņemšanās dziļākā būtība ir viena – jaunajā cēlienā kļūt drusku laimīgākai. Ja vēl tam nāk klāt vēlme un gudrība mācīties no savām iepriekšējā gada kļūdām – vispār lieliski! Jo visi (nu labi – gandrīz visi) mērķi tik tiešām ir sasniedzami. Ja neizdevās vienreiz, tas tikai nozīmē – ir nedaudz jāmaina stratēģija un jāmēģina atkal!
Nevis «būšu rīt», bet «esmu šodien»!
Viens no iemesliem, kāpēc ilgtermiņa mērķus ir tik grūti sasniegt, slēpjas cilvēka pirmatnējās, instinktīvās dabas dzīlēs. Tur, kur savaldība, pacietība un gribasspēks ir svešķermeņi, bet visu komandē dziņas. Kur pirmais, kas ticis pie mamuta, ir paēdis, bet pacietīgie mirst badu. Šī mūsu primitīvākā daļa nepārtraukti čukst pēc tūlītēja apmierinājuma un baudas: nu ko tu tur satraucies par veselīgi, pieklājīgi, drīkst – ja tev gribas, tātad tev pienākas! Un, lai cik mēs būtu labi audzinātas vai pacietības tikumā dīdītas, šī balss ir tik pazīstama un pārliecinoša!
Piemēram, kādā pētījumā pierādīts: ja cilvēkam piedāvā izvēlēties ābolu vai šokolādi pēc mēneša, viņi izvēlēsies ābolu (jo, protams, nākotnē mēs būsim veselīgas!). Ja šī izvēle tiek piedāvāta tagad – izvēle būs… jā, šokolādi (jo tik ļoti gribas šokolādi). Minētajā pētījumā šādi atbildēja 80% respondentu!
Līdzīgi arī prieks par ielīšanu seksīgā kleitā pēc trim mēnešiem var izrādīties visai abstrakts lielums, kas dažādu tūlītēju kārdinājumu priekšā tiek pabīdīts aizvien tālākā nākotnē, līdz kļūst aizvien grūtāk saredzams un sasniedzams.
Mēs vispār pret sevi laika izpratnē mēdzam izturēties kā pret trim dažādiem cilvēkiem, kas pelnījuši atšķirīgu attieksmi. Pagātnes tu ir kā mazs bērns, ko žēlot, kam just līdzi, ar ko lepoties un ko laiku pa laikam kaunināt vai sodīt. Šābrīža tu ir kā mīļotais cilvēks, ko gribas palutināt, kam gribas piedot dažādas vājības, dusmu izvirdumus. Savukārt nākotnes tu ir supervarone. Viņai viss izdosies, viņa notievēs un dzīvos veselīgi, viņa likvidēs visas abu pārējo kļūdu sekas, un viņai tas sanāks viegli un skaisti.
Taču ir svarīgi saprast, ka iespēja mainīt savu dzīvi uz labāku tās versiju pavērsies tad, kad pa īstam pieņemsim: visas šīs trīs tu ir viens un tas pats – tavas vakardienas kļūdas ir pareģojums tavai šodienai un rītdienai.
Tava šodiena ir ceļš uz rītdienu, un rītdienas tu grib lepoties ar savu nodzīvoto dzīvi tieši tāpat, kā tu ar viņas nākotnes sapņu sasniegumiem lepojies šodien.
Nevis piespiežot sevi, bet gan – ar baudu
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm – tu sev dves drūmā nolemtībā, svempjoties ārā no gultas uz rīta krosiņu (jo tāda taču bija apņemšanās, tagad klusē un to pildi to, neesi taču nekāda puskoka lēcēja!). Ir jāiztur! Ar piespiešanos un dzelzs disciplīnu, protams, var i Raini iemīlēt, i maratonu noskriet… kāda ar īpaši dzelžainu gribu apveltīta censone. Tikmēr pārējie kaut kur pusceļā sāk paši sev sacerēt visādus pekstiņus, vienreiz, otrreiz noslinkot, līdz plinte nemanot jau guļ krūmos.
Ja arī tevi dzelžainā nolēmi – dari taktika jau pāris reižu ir pievīlusi, varbūt laiks pamēģināt no citas puses, proti, pa labam?
Pat pētījumi apliecina – sasniegt lielus mērķus ir daudz grūtāk, ja nav prieka par katru pieveikto metru.
Ja tev riebjas sporta zāle, tad jāizvēlas citas aktivitātes – tādas, kas tev šķiet gana foršas, lai ar tām gribētos nodarboties. Noteikti būsi pamanījusi, cik viegli padodas tie darbiņi, kas patiešām patīk un aizrauj – kuros jūties zinoša un prasmīga. Tāpēc tā vietā, lai katru rītu dotos skriet, kā to katru Jaungadu apņemas neskaitāmi cilvēki, pamēģini ko aizraujošāku.
Apņemies gada laikā noiet visu Latvijas jūras piekrasti (tie ir apmēram pieci simti kilometru, nekas neiespējams). Izstaigāt visas Latvijas purvu takas vai apiet apkārt 24 ezeriem. Darbdienu vakariņās pagatavot visas receptes no tavas jaunās svaigēšanas pavārgrāmatas. Īsāk sakot – lai sasniegtu izaicinošu mērķi, ir jāuztur sevī azarts un prieks par katru noieto soli. Tad grūtības atkāpjas otrajā plānā. Dari tā, lai prieks par foršu pārgājienu, mundri pavadītu rītu ir tagad. Tātad, tiklīdz doma par kedu uzvilkšanu sāk asociēties ar gandarījumu, nevis mokām kaut kāda abstrakta mērķa vārdā – ir izveidojies jauns ieradums, kas ir kļuvis par tava dzīvesveida daļu, nevis mokošu akciju, kas jāiztur kaut kāda mērķa vārdā.
Nevis «lasīšu vairāk», bet «izlasīšu 50 grāmatu»
Nebaidies no ambicioziem mērķiem, turklāt, izvirzot tos, neesi bailīga vai pieticīga! Un centies būt pēc iespējas konkrētāka! Apņemoties «ēst veselīgāk» vai «biežāk iet uz teātri» tu savu ieceri uzreiz lem neveiksmei, jo šāds lēmums nepaģēr nekādas reālas izmaiņas tavos ikdienas ieradumos, un uz tiem taču visi nākotnes sasniegumi un izmaiņas balstās.
Svarīgi apņemšanos formulēt nevis kā vēlēšanos vai sapni, bet gan kā konkrētu mērķi, kam turklāt komplektā nāk arī realizēšanas plāna projekts.
Ja esi iecerējusi vairāk laika atvēlēt grāmatu lasīšanai, tad vajadzētu ieplānot kaut aptuvenu grāmatu skaitu, ko gribas izlasīt (un ja vēl klāt nāk iecerētās literatūras saraksts – vispār brīnišķīgi!).
Teiksim, tu esi nākamā gada laikā apņēmusies izlasīt piecdesmit grāmatas. Pirms sākt plānot, kā to īstenosi, jāapsver praktiski sīkumi, piemēram, kur ņemsi tik daudz grāmatu? Pirksi, aizņemsies vai dosies uz bibliotēku? Tad jāķeras pie stratēģijas: jāaprēķina katrai grāmatai atvēlamais laiks (piemēram, viena grāmata jāizlasa 6 dienās), tad jāaplēš lappušu skaits, kas katru dienu jāizlasa. Nākamais solis – ik dienas ieplānot un izbrīvēt laiku, kurā šīs lappuses izlasāmas. Kuri būs tie brīži, ko varēsi veltīt lasīšanai? No kādām ikdienas lietām atteiksies, lai šo laiku izbrīvētu? Un šajā brīdī skaidri izkristalizējas tas, vai šāds mērķis vispār ir realizējams
Nevis mērķis, bet motivācija
No otras puses – lai cik prātīgs, šis plāns tomēr var izrādīties diezgan riskants. Kāpēc? Jo savu dzīvi gadu uz priekšu ieplānot nav nemaz tik viegli. Nāk dažādi šķēršļi – gripas un ceļojumi, negaidīti piņķerīgi darba uzdevumi, kāzas un bēres, šķiršanās un iemīlēšanās un visādas citas kataklizmas –, kas šim rūpīgi uzbūvētajam plānam izsit ķieģeli no pamatiem. Viens ķieģelis, un siena jau ir sazvārojusies. Izlaidu šodien, nekas nenotiks, ja izlaidīšu arī rīt – un skaisti uzbūvētais plāns ir sabrucis.
Ko iesākt? Var jau būt, ka tava ikdiena turas uz gruntīgiem pamatiem un nekādi pārmaiņu vēji to neapdraud – ja esi ko ieplānojusi, tā ir tava prioritāte. Taču, ja jūti, ka tavā dzīvē ir pārāk daudz dažādu faktoru, kas var stāties tava smukā plāna īstenošanas ceļā, labāk izvēlies citu taktiku.
No sava mērķa vis neatsakies, taču noliec to otrajā plānā – nekoncentrējies uz tā sasniegšanu, jo kādā mirklī lieli mērķi mēdz kļūt biedējoši un laupa mums drosmi pēc tiem tiekties. Tā vietā pieķeries šim projektam, kā tu pieķertos lielas segas uztamborēšanai – no viena stūrīša!
Piemēram, ja tava apņemšanās saistīta ar grāmatu lasīšanu, sāc ar pirmo teikumu – un tu noteikti izlasīsi otru un trešo, un divdesmito. Un šie izlasītie teikumi pilnīgi noteikti būs vairāk nekā nekas. Un līdzīgi rīkojies nākamajā un aiznākamajā dienā – sāc ar vienu teikumu, ne vairāk. Tas, protams, ir atkarīgs no katra paša, taču šāda pieeja – pacietīga un saprotoša – var izrādīties krietni patīkamāka un līdz ar to arī auglīgāka nekā racionāli aprēķināta plāna pildīšana. Kāpēc? Jo par prioritāti uzskatām nevis mērķi, bet motivāciju. Un tā ir ne mazāk svarīga kā pats mērķis!
Motivācija, kā zināms, ir nevis iedvesma vai Dieva dota apskaidrība, bet gan spējas. Muskulis. Jo vairāk to trenējam, jo labāk tā strādā un kļūst izturīgāka. Ilgtermiņa mērķu sasniegšanā vislielākais spēks ir nevis lieliem soļiem un drakoniskām pārmaiņām, bet – tieši pretēji – maziem ikdienas lēmumiem: lēmumam šoreiz atteikties no smalkmaizītes vai glāzes vīna (jā, tieši šoreiz, nevis vairs nekad vai – neēdīšu veselu gadu), lēmumam nenospiest snaudas podziņu modinātājā, bet celties augšā un drusku pavingrot. Tieši šie mazie lēmumi norūda mūsu motivācijas muskuli un veselīgus, gudrus lēmumus padara par daļu no mūsu personības, nevis par kārtējo nepiepildīto apņemšanos.
8 jautājumi motivācijas uzturēšanai
Uzraksti un noliec redzamā vietā!
1. Ko es sasniegšu?
Mērķi jānodefinē skaidri, konkrēti un reālistiski. Nevis «Kļūšu veselīga un sportiska» vai «Katru dienu stundu skriešu», bet drīzāk: katru dienu 30 minūtes veltīšu aktīvām kustībām.
2. Kā es to sasniegšu?
Šis it kā nebūtiskais jautājums visbiežāk arī izrādās tas viltīgākais zemūdens akmens, jo, kaut ko apņemoties, mēs automātiski pieņemam, ka darīsim, un viss. Teiksim, neēdīsim pēc sešiem. Bet, ja šādi apņemies, uzreiz ir jāieplāno, ko darīsi, kad pārējie mājinieki mielosies ar gardām vakariņām. Iesi pastaigāties? Vakariņu vietā dzersi zāļu tēju?
3. Kāpēc man tas ir svarīgi?
Uzskaiti visus pozitīvos ieguvumus – kas ir svarīgi un iepriecina tieši tevi, nevis «tāpēc, ka tā vajag, un viss». Teiksim: neēdīšu pēc sešiem, jo tad ātrāk varēšu doties pie miera, labāk izgulēties un pamosties moža un enerģijas pilna.
4. Kā mainīsies mana dzīve, kad es būšu sasniegusi šo mērķi?
Es jutīšos lieliski savā ādā, ar prieku skatīšos uz savu spoguļattēlu, nekautrēšos no sava ķermeņa pirtīs un pludmalēs. Man būs vairāk prieka un enerģijas, ko dot tālāk saviem mīļajiem.
5. Kādas spējas un talanti man piemīt, kas noderēs šā mērķa sasniegšanai?
Pārdomā un uzskaiti visus apstākļus un savas īpašības, kas tev var palīdzēt. Man patīk agri celties – rīta stundas izmantošu kustībām un meditācijai. Man piemīt interese par kulināriju – to varu likt lietā, lai savā ikdienas ēdienkartē ieviestu vairāk veselīgu un arī garšīgu ēdienu. Man patīk un padodas dejošana – sasniegt mērķi man palīdzēs zumbas nodarbības. Es dzīvoju ārpus pilsētas – visa apkārtne ir mans skriešanas celiņš, to likšu lietā.
6. Kādi šķēršļi var gadīties manā ceļā?
Tāpat svarīgi apzināties visus iekšējos un ārējos faktorus, kas apņemšanās īstenošanu var padarīt izaicinošu. Darbā strādāju garas stundas un vakarā esmu pārgurusi, tāpēc kustībām un lēnām, veselīgām maltītēm grūti atrast laiku. Mani ir viegli pierunāt uz tikai vienu kūciņu vai tikai vienu vīna glāzi, kas mani var izsist no sliedēm. Mēdzu dot sev atlaides – atkāpties no sev dotajiem solījumiem un atlikt šodien darāmās lietas uz nākotni.
7. Kāda palīdzība un atbalsts man būs pieejami krīzes brīžos?
Nepakautrēšos pastāstīt tuviniekiem un kolēģiem par savu apņemšanos un lūgšu neievest mani kārdināšanā. Nesportošu vienatnē (kas man dotu iespēju ļautu pārslēgties uz pusgaitu), bet vingrošu kopā ar draudzeni vai pie personīgā trenera.
8. Kā es nosvinēšu, kad mērķis būs sasniegts?
Vislabāk, ja balva par padarīto un sasniegto ir tikpat kārdinoša kā pats mērķis – kad sasniegšu savu mērķi, apbalvošu sevi ar ceļojumu uz Franču Rivjēru (Bari, Kubu utt.) – viskošākajā kleitā un niecīgākajā peldkostīmā!
