Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Komposts pilsētā? Ko tas prasa? Kā to labāk izdarīt?
Pārkāpjot Arnicānu namdurvju slieksni, sākumā šķiet, ka šis ir parasts, moderns jaunas pilsētnieku ģimenes miteklis. Plašas telpas, gaumīgi askētiskas mēbeles, visapkārt gaiši toņi. Taču, sākot pētīt tuvāk, var pamanīt, ka šai mājā nav pilsētas dzīvesveidam raksturīgās steigas un te ir var atrast daudz kā neierasta. Virtuvē nav klasiskā atkritumu spaiņa un arī latviešiem tik ierastā plastmasas maisiņa, kurā ieņurcīts vesels mākonis ar citiem plastmasas maisiņiem. Tā vietā Arnicāniem ir trauks kompostam, kartona kaste papīram un turza olu čaumalām. Lai gan jaunā ģimene ir atteikusies no dabai nedraudzīgās plastmasas, zem izlietnes stāv kaste arī šī veida atkritumiem – dažādiem iepakojumiem un maisiņiem, kas palikuši pāri no vecās dzīves.
Plastmasa nepazūd- tā atrodama katra cilvēka ķermenī
To visu redzot, daudziem pirmajā mirklī rodas jautājumi: kas tā par jauno dzīvi, un kāpēc sevi jāapgrūtina ar tādu ņemšanos ap atkritumiem? Un ko viņi pilsētas centrā iesāk ar kompostu? Par visu pēc kārtas. Jaunā dzīve Arnicāniem sākās pēc tam, kad viņi noskatījās draudzenes ieteiktu filmu par atkritumu ietekmi uz apkārtējo pasauli. Tas lika aizdomāties, vai tiešām gandrīz katrs veikalā nopirktais produkts ir jāliek atsevišķā plastmasas maisiņā, kas tiek izmantots labi ja stundu un pēc tam nemūžam neizgaist. «Plastmasa nonāk ūdens sistēmā un zemē. Mēs esam vislielākie zaudētāji šai situācijā, jo paši dzeram ūdeni un paši ēdam dārzeņus, kas izauguši šajā zemē. Ir pierādīts, ka katra cilvēka ķermenī ir atrodama plastmasa. Mēs to uzņemam arī ar zivīm un dzīvniekiem. Plastmasa ir viens no retajiem produktiem, kas nepazūd. Cik plastmasas saražo, tik daudz pasaulē tās arī ir – šī doma ir visai biedējoša ,» stāsta Laura.
Blogs par atbildīgu saimniekošanu
Savā ikdienā ieviešot arvien vairāk dabai draudzīgu un atbildīgu saimniekošanas paradumu un redzot ieguvumus, jaunā ģimene nolēma to izvērst par kustību, izveidojot blogu ar trāpīgu nosaukumu Seek the simple jeb Meklē vienkāršo. Tajā Arnicāni raksta ne tikai par to, kā atteikties no plastmasas. Daudzi ieraksti ir veltīti tam, kā šo vienkāršības filozofiju savā ikdienā izvērst plašāk, piemēram, rūpīgi plānojot iepirkumu sarakstu un pārtiku visai nedēļai iegādājoties vienā reizē, tādējādi vairākas dienas veikaliem metot līkumu. Tas ļauj ietaupīt ne tikai dārgo laiku, bet arī līdz pat 40% pārtikas izdevumu. Kādam varbūt šķitīs – kas gan tā par vienkāršību, ja viss ir tik ļoti jāplāno? Taču Arnicānu pieredze liecina, ka tas ātri vien izveidojas par ieradumu, kas atvieglo ikdienu. Turklāt soli pa solim jaunā pilsētnieku ģimene jau nonākusi pie apziņas, ka līdz šim viņu dzīvē bijis ļoti daudz liekā, bez kā lieliski var iztikt. «Visām lietām, kas mums pieder, būtu jārada prieks, bet cilvēki mūsdienās patērē mantas, kas to nerada. Ļoti daudz cilvēku lasa mūsu blogu, un viņi to laikam dara tāpēc, ka ir noguruši no dzīves riteņa, kur nekad visa nav gana. Tu nekad nevari nopelnīt pietiekami, tikai ej uz priekšu, un atkal priekšā ir nākamais kalns, jo tev ir jaunas vajadzības. Liekas, ka dabūšu vēl tikai šo un tad būs gana, bet tas ir melnais caurums, no kura nevar izkļūt,» tā Laura.
Zaļi un videi draudzīgi var dzīvot arī galvaspilsētas centrā
Arnicānu vienkāršības filozofijas ir visaptverošāka, nekā pirmajā mirklī varētu šķist. Mazāk lietu nozīmē arī plašāku un elpojošāku mājokli, bet tas savukārt – brīvāku prātu un mazāk stresa ikdienā. Tā arī pamazām nobrieda doma par pārcelšanos no Rīgas centra dzīvokļa uz lauku māju Cēsu pusē – tuvāk dabai un vienkāršībai, tālāk no liekā un nemiera. Cēsis Arnicāni ir nolūkojuši tādēļ, ka tās ir pietiekami tuvu un vienlaikus tālu no Rīgas. Turklāt tā ir viena no skaistākajām Latvijas vietām. «Mēs strādājam mājās un esam sapratuši, ka Rīgu izmantojam ļoti maz. Tik daudz, cik mums tā ir nepieciešama, mierīgi varētu izbraukāt no Cēsīm,» atklāj Laura. Andis sievu papildina, sakot, ka viņi vēlas nomainīt dzīves proporciju: «Lai dzīves pamats ir miers ārpus pilsētas un uz Rīgu var aizbraukt tikai pēc tā, ko vajag. Šobrīd mums ir otrādi.»
Apņēmīgā ģimene ar savu dabai draudzīgo dzīves stilu ir lielisks paraugs ne vien daudziem citiem pilsētniekiem, bet arī lauciniekiem. Nav noslēpums, ka it kā pašsaprotamā videi draudzīgā darbošanās dažviet laukos mūsdienās tāda romantiska ilūzija vien ir. Joprojām ir lauku sētas, kurās videi kaitīgus atkritumus vienkārši norok zemē, nemaz neaizdomājoties par to, ka pašiem vien būs jāēd tajā izaugušie produkti. Ir arī dzirdēts par tādiem lauciniekiem, kas, mūslaiku iespēju izlutināti, kartupeļu mizas met atkritumu konteinerā. Pēc tam smagais auto tās vizina uz vairākus desmitus kilometru tālo poligonu… Arnicāni, kuri pagaidām vēl ir savas lauku mājas meklējumos, pierāda, ka zaļi un videi draudzīgi var dzīvot arī galvaspilsētas centrā. Tiem, kuriem sapnis par lauku īpašumu jau piepildīts, attaisnojumu nav. Lai zaļa dzīvošana!
9 Arnicānu pārbaudītās lietas. Tās patiešām strādā! Pamēģini arī tu!
1. Atsakies no plastmasas maisiņiem!
Laura novērojusi, ka vairumu plastmasas atkritumu cilvēki saražo vienkārši slinkuma vai pieraduma dēļ. Viņi sāka ar atteikšanos no plastmasas maisiņiem iepērkoties. «Tas nenozīmē, ka tu vairs nevari spontāni iet uz veikalu un nopirkt divus ābolus. Es tos nopērku un ielieku kabatās,» saka Laura. Andis norāda, ka sākumā būtiskākais ir pavērot savus ieradumus un apzināties, no kā var atteikties visvienkāršāk: «Piemēram, varbūt tu veikalā liec pāris gurķīšu un tomātu katrus savā maisiņā. Kad saproti, ka to var nedarīt, šīs izvēles kļūst vienkāršas. Arī mans tētis ir sācis uz tirgu iet ar grozu – nosver, cik nepieciešams, un ieliek visu tajā.»
2. Izvēlies iepakojumu!
Nākamais solis bija lūkot pēc iepakojumiem, kas nav no plastmasas. Arnicāni uz veikaliem pēc sveramajiem produktiem sāka doties ar savu tukšo taru, un tā viņi dara arī, apmeklējot Rīgas lielās lielveikalu ķēdes, – piemēram, pērkot biezpienu, lūdz to iesvērt savā no mājām paņemtajā burciņā. «To mierīgi ar pārdevējām var sarunāt, nav nekādu problēmu. Tā ir atgriešanās mums tik nesenos laikos, tāpēc latviešiem tam vajadzētu būt viegli. Citās valstīs cilvēki no tā ir aizgājuši tik tālu, ka nespēj to iedomāties, bet mums tā nav – savulaik taču visi gāja uz veikalu ar savu taru un arī maiņas stikla pudelēm.»
3. Izmanto organiskos atkritumus!
Vēlāk Arnicānu mājās parādījās speciāls trauks kompostam, jo viņi uzzināja, ka parastā atkritumu poligonā mizas un tamlīdzīgas ēdiena atliekas sadalīties nespēj. Turklāt, pārvēršot tās kompostā, tiek iegūts vērtīgs mēslojums, un pēc iespējas jēgpilnāka un ilgāka produktu izmantošana Arnicāniem jau bija kļuvusi par azartu. Piemēram, Laura ir atklājusi, ka ar avokado miziņām un kauliņiem var krāsot audumu vai dziju, iegūstot glītu maigi rozā toni, bet no ūdenī noturētām banānu mizām sanāk labs mēslojums istabas puķēm, kas īpaši patiks tropiskajiem augiem. Laura atzīst, ka sākumā, pievēršoties zaļajam dzīvesveidam, komposta trauks centra dzīvoklī viņai likās pārāk traka ideja. Taču ar laiku arī tas izveidojās par ērtu ieradumu – visas kompostam derīgās ēdienu atliekas viņi ved uz Anda tēta dārzu Pierīgā. Ja sakrājušos kompostu reizēm nav laika līdz turienei nogādāt, Arnicāni to uzglabā saldētavā un aizved vēlāk.
4. Mazgāšanās līdzekļus gatavo pats!
Daudzi ikdienas paradumi Laurai un Andim nu ir tādi, ka daļa no vecās dzīves atkritumiem viņu mājās vairs vienkārši netiek ražoti. Piemēram, zobupastu, sauso šampūnu, dezodorantu, sejas eļļu un pat ziepes Laura gatavo pati. Viņa ir sapratusi, ka starojošu ādu var iegūt arī bez desmit dažādiem līdzekļiem – pietiek ar ziepēm, tonizējošu ziedūdeni un sejas eļļu. Šad tad ādu var palutināt ar kafijas biezumu skrubi. Ienākot Arnicānu vannasistabā, pirmajā mirklī šķiet, ka šo telpu īsti neapdzīvo, jo nav ierasto plauktu ar tūbiņām, burciņām utt. Arī ķīmiskos mājas uzkopšanas līdzekļus viņi vairs neiegādājas, jo lieliski tiek galā ar etiķi un sodu. Tagad katru reizi, iegādājoties ko jaunu, pāris iepriekš divreiz apdomā, vai šī lieta tiešām ir vajadzīga un cik ilgi tā kalpos. Līdz ar to skaisti nieciņi bez praktiska lietojuma vai nekvalitatīvs apģērbs, kas ātri nolietojas, viņu iepirkumu sarakstā vairs nav atrodams. Vienīgie nepraktiskie pirkumi, ar ko ģimene sevi regulāri lutina, ir ziedi – jo tie sniedz lielu prieku.
5. Dārzeņu atlieku buljons
Viens no jaunākajiem Arnicānu atklājumiem ir buljons, ko gatavo no dažādu dārzeņu miziņām un neizmantotajiem zaļumu kātiem. Lai sanāktu gana daudz izejmateriāla, to krāj pamazām, liekot saldētavā. Buljonā var izmantot dažnedažādas miziņas un zaļumu kātiņus pēc katra vēlmēm, vienīgais Lauras ieteikums – tiem jābūt bioloģiskas izcelsmes vai pašu audzētiem. Tie, kuri daļu laika pavada pilsētā, saldētavā var uzglabāt arī ēdiena pārpalikumus, kas paredzēti kompostam laukos.
6. Audums plastmasas vietā
Plastmasas maisiņus ērti var aizvietot ar auduma maisiņiem, kas der gan visu iepirkumu pārnešanai mājās, gan sveramajiem produktiem. Arnicāni tos izmanto arī tādiem produktiem, kas maisiņus sasmērē, piemēram, kartupeļiem. Pēc tam tos iemet veļasmašīnā un lieto atkal. Maisiņus var šūt pats, bet pirms tam ieteicams izrevidēt savu saimniecību – kāda auduma kulīte mājās atradīsies katram.
7. Kokvilnas drāniņas ar bišu vasku
Lielu daļu plastmasas atkritumu cilvēki saražo, pērkot produktus, kas tajā ir iepakoti. No tā var izvairīties, vairāk iegādājoties sveramos produktus, īpaši dažādus pākšaugus un graudaugus, ko var ielikt auduma maisiņā, kādā kārbiņā vai burciņā. Laba, dabai draudzīga alternatīva ir arī Latvijā ražotās vairākkārt lietojamās bišu vaska un kokvilnas drāniņas Bee in, kas paredzētas gan dažādu produktu ietīšanai, gan bļodiņu pārklāšanai, lai ēdiens ilgāk saglabātos svaigs.
7. Dabisks atsvaidzinātājs
Izsmidzināms atsvaidzinātājs no dabiskām sastāvdaļām ir labs aizvietotājs ķīmiskajiem aerosoliem. Lai to pagatavotu, nepieciešami 100–150 ml degvīna, apmēram 30 pilieni ēteriskās eļļas pēc paša izvēles, ūdens un 1 l tilpuma pudele ar izsmidzinātāju. Sākumā pudelē ielej degvīnu, pievieno ēterisko eļļu un kārtīgi sakrata. Degvīns izšķīdinās eļļu, un tā nekur neatstās traipus. Pēc tam pielej pilnu pudeli ar ūdeni, visu vēlreiz sakrata un sāk lietot. Laura šādu atsvaidzinātāju izmanto arī, gludinot drēbes, – ar lavandas aromātu iesmaržinātā gultasveļā miegs būs īpaši salds.
8. Brīnumlīdzeklis – etiķis
Etiķis ar lielisks mājas uzkopšanas līdzeklis. Ar to var gan tīrīt virsmas, gan berzt izlietni un tualetes podu. Specifisko aromātu iespējams nomākt ar ēterisko eļļu vai arī dažādu citrusaugļu mizām – piepilda ar tām apmēram pusi burkas, atlikušo tilpumu aizpilda ar etiķi, notur divas nedēļas, ik pa laikam sakratot, pēc tam nokāš un sāk tīrīt visu, kas nepieciešams. Laura tīrīšanai izmanto arī pārraudzētu tējas sēni, kas sagājusi etiķī, un no ābolu mizām un serdēm gatavotu etiķi. To var pagatavot šādi – kilogramu ābolu atlieku pārlej ar 1,2 l silta ūdens, pievieno apmēram 200 g medus vai cukura un 10 g sausā rauga. Etiķi ērti raudzēt burkā, bet jāpielūko, lai līdz tās malai atliek vismaz 10 cm brīvas vietas rūgšanai. Burku neaizvākotu tur siltā vietā apmēram 10 dienas, divas trīs reizes katru dienu apmaisot. Pēc tam to nokāš un uz katru litru šķidruma pievieno apmēram 50–100 g medus vai cukura. Pārlej visu tīrā traukā un tumšā vietā raudzē vēl 50–60 dienas, līdz masa vairs neburbuļo un kļūst dzirda.
9. Kārtošanas rokasgrāmata
Lauru ļoti iedvesmo Marijas Kondo grāmata Kārtošanas maģija, kurā sniegti noderīgi padomi par to, kā efektīvi uzturēt kārtībā māju, atbrīvoties no liekā un līdz ar to – turēt mierā prātu.
