Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā izvairīties no īsziņu kakla
- Limitē laiku, ko pavadi pie datora un ar telefonu rokās. Strādājot ieturi pauzes, piecelies, izkusties, nepaliec vienā pozā ilgstoši. Organisms diezgan veiksmīgi tiek galā ar jebkuru kaitīgu faktoru, ja tas ir īslaicīgs. Ja tu sev kaitē ilgstoši, tas beigās pārvēršas par slimību.
- Konsultējies ar ergoterapeitu – viņš izstāstīs, kā pareizi sēdēt pie datora, kādā augstumā jānoregulē galds, ekrāns utt.
- Ja darba dēļ daudz laika jāpavada pie datora, konsultējies ar fizioterapeitu, vēl pirms sākušās sāpes kakla daļā. Speciālists izvērtēs, ko tu dari nepareizi, iemācīs vingrinājumus. Nevajadzētu vingrinājumus kaklam meklēt internetā, jo stāja katram ir individuāla un, mēģinot vingrot uz savu galvu bez speciālista padoma, sliktuma var būt vairāk nekā labuma..
- Iespējams, fizioterapeits tev ieteiks pavalkāt mīksto porolona kakla apkakli – tā mazina vertikālo slodzi kakla diskiem, uz laiku atbrīvojas arī savilktie muskuļi. Taču ar apkakles valkāšanu nedrīkst pārspīlēt – tā noder tikai kā palīgmetode uz stundu divreiz dienā, jo var izraisīt pieradumu – muskuļi paši vairs negribēs strādāt.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība?
Pie ģimenes ārsta jādodas, ja fizioterapija un citi sākotnējie pasākumi nepalīdz un sāpes kakla rajonā pieaug, parādās arī nakts sāpes, tirpšanas sajūta rokās, ja ilgāk nekā divas nedēļas sāpes ir tik stipras, ka regulāri jālieto pretsāpju zāles. Ģimenes ārsts izvērtēs sūdzības un veiks sākotnējo izmeklēšanu.
Nākamais solis ir vizīte pie neirologa, vertebrologa, kas, visticamāk, tevi norīkos veikt izmeklējumus. Visprecīzākais izmeklējums kakla daļai ir magnētiskā rezonanse, taču ne vienmēr tā ir nepieciešama. Savukārt kodolmagnētiskā rezonanse visprecīzāk parādīs nervu struktūras, diskus, mīkstos audus, iekaisumus, taču maz ko pavēstīs par stāju kopumā un biomehāniku mugurkaulā. Lai izvērtētu visu mugurkaulu kopumā, it sevišķi biomehāniku, visnoderīgākais būs rentgena izmeklējums visam mugurkaulam stāvus pozīcijā. Izmeklējumi, protams, jāizvērtē speciālistam šajā jomā.
Kad noliektais kakls ir nopietnu slimību pazīme
Ir vairākas slimības, kad cilvēks vairs nemaz nevar galvu noturēt citādi, tāpēc kakls ieņem piespiedu stāvokli jeb formu.
- Reimatiskās slimības. Tās bojā kakla skriemeļu locītavas un saites. Visbiežāk tiek skarti pirmie divi kakla skriemeļi, kas nodrošina 90 procentus rotācijas kustību kakla daļā. Līdz ar to šiem pacientiem ir izteikti sāpīgi vai pat neiespējami pagriezt galvu.
- Behtereva slimība jeb ankilizējošais spondilīts, kad pastāvīgs iekaisums samērā strauji rada mugurkaulā izteiktu stīvumu un deformāciju pat gados jauniem cilvēkiem. Mugurkauls kļūst stīvs, galva noliecas. Izmaiņas stājā jau ir tik lielas, ka nedabisks kakla stāvoklis tiek ieņemts, lai vispār varētu normāli paskatīties uz priekšu.
- Audzēji gan muguras skriemeļos, gan nervu struktūrās, kas rada sāpes un kakla piespiedu stāvokli.
- Iedzimtas mugurkaula deformācijas, kas rada vizuālus stājas defektus.
- Infekciozi iekaisumi – spondilīti jeb spondilodiscīti. Iekaist nevis muskuļi, bet disks, kur parādās baktērijas, strutas, radot stipras sāpes, un galva, kakls ir piespiedu stāvoklī. Tas ir dzīvībai bīstams kaula iekaisums.
- Saspiests centrālais nervs – ļoti bīstams stāvoklis, kad cilvēkam kļūst vājas rokas un/vai kājas. Sākumā var būt tikai viegls notirpums rokās vai kājās, nemanāmi parādās arī vājums. Nereti cilvēki to izskaidro ar novecošanu, bet patiesībā tas ir nopietns signāls, ka muguras smadzenes ir nospiestas tik ļoti, ka atsakās rokas un kājas.
Raksta turpinājums:
