Vai kāds, lūdzu, man var paskaidrot, kāda vaina ir precīzajam un daudz demokrātiskajam apzīmējumam mājsaimniece, ko Tēzaurs.lv laipni definē kā “sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā”?
Mājsaimniece latviešu valodā ir dzīvojusi gadu desmitiem, un Latvijas laikā tas bijis pat cildinošs termins (domājot par Kaucmindes absolventēm u.tml.). Padomju laikos šis vārds ieguvis neglītu konotāciju ar vienādības zīmi “sliņķe”, kas nedara neko, lai “lielais darbs uz priekšu iet”.
Protams, savu artavu ir devusi arī amerikāņu kultūra, kas mājsaimnieci attēlo kā garlaikotu, dzīves nomāktu, strādāt-negribošu parazītu, kas to tik vien dara, kā lako nagus un dzer vīnu pirms pusdienslaika.
Taču, dāmas, jums ir neierobežotas iespējas vārda nozīmei piešķirt pozitīvāku auru!
Arī reklāmā vienkāršākais veids, kā risināt problēmu, ir nosaukt produktu jaunā vārdā, piedēvēt tai fenomenālas īpašības, radīt analoģijas un pilnībā izpausties ar metaforām. Tas šobrīd acīmredzami tiek darīts ar jauno apzīmējumu pilnas slodzes mamma, raisot asociācijas ar pilnas slodzes darbu, aizņemtību, godīgu pelnīšanu u.tml.
Taču vai godājamās pilnas slodzes mammas, kas bravūrīgi sev karina pie krūtīm šo medaļu gluži kā mūsdienu 9. maija kara veterāni promenādē ar saviem apbalvojumiem pie krūtīm, ir kaut uz mirkli padomājušas, cik diskriminējoša šī frāze ir attiecībā pret sievietēm, kas dažādu apstākļu dēļ ir spiestas vai labprātīgi izvēlas strādāt? Arī viņas, arī es, esmu tikpat “pilnas slodzes mamma”, jo šī vārgā metafora nespēj aptvert mammas statusa uzliktos neskaitāmos pienākumus un “darba laiku”.
Arī darbā ofisā, arī rakstot projektus turpat mājās, kamēr aiz sienas kāds šņāc un krāc, arī tad mēs esam “pilnas slodzes mammas” tikpat pilnasinīgi kā jūs, kas dažādu apstākļu vai izvēles dēļ nestrādā oficiālu algotu darbu.
Lūdzu, atgriezīsimies pie daudz precīzākā termina mājsaimniece, kas ietilpina visus tos miljons darbus, ko dara sieviete mājās, un strādāsim, lai celtu godā šo apzīmējumu. Lūdzu, nediskriminēsim mammas, kas mācās vai strādā un daļu savu miljons pienākumu deleģē tētim, omei vai auklei (lai gan, to be honest, tāpat lielāko daļu padara pati sieviete). Abas izvēles ir vienlīdz labas un vienlīdz vērtīgas – bet runāsim skaidru valodu!