Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētniecības stipendija
Pēc trim mācību gadiem Maskavā Sigma atgriezās Latvijā ar plānu izveidot Austrumu pētniecības institūtu Latvijā. Ideja neguva atsaucību. Tā nu viņa pievērsās Rietumiem. Proti, Universitātes Svešvalodu fakultātē lasīja lekciju kursus par Viljamu Šekspīru, angļu viduslaiku un renesanses literatūru un Anglijas kultūras vēsturi, kā arī rakstīja savu otro – doktora – disertāciju par salīdzinošo mitoloģiju: indiešu, latviešu, angļu un ķeltu. Arī šī disertācija ir pārtapusi grāmatā – vispirms 2000. gadā publicēta ar nosaukumu Vai Lāčplēsis bija karalis Artūrs?, bet pēc sešiem gadiem tā izdota papildinātā izdevumā Lāčplēsis, karalis Artūrs un svētais Grāls.
Tomēr Austrumu motīvs profesores dzīvē atgriezās!
Pati Sigma Ankrava par to stāsta tā: «Pēc ilgiem gadiem es savu disertāciju par Sarodžīni Naidu papildināju un ieliku grāmatā Dzeja un politika Indijā: pirmsneatkarības periods, ko izdeva Latvijas Universitāte. Pēc grāmatas publicēšanas pieteicos uz Indijas valsts pētniecisko stipendiju. 2012. gadā Indijas Kultūras pētniecības padome man to piešķīra, un tā bija ļoti krāšņa stipendija. Vispirms nodzīvoju pusgadu valsts dienvidos, Čennai, un strādāju Madrasas Universitātē. Taču stipendija bija tik laba, ka varēju arī nākamajā gadā tur pavadīt vienu semestri, turklāt daļu stipendijas vēl izmantot, lai organizētu starptautisku ekspedīciju Pa dzintara ceļu Indijā.»
Te atļaušos piebilst, ka Sigmas rīcība var iedvesmot tos, kam pāris piecdesmit, uzdrošināties arī doties pasaulē. Tā nav tikai jaunu cilvēku priekšrocība. Profesore Ankrava saka: «Tagad šad un tad brīnos, kāpēc diezgan daudzi jaunie kolēģi laiž garām izdevību pastrādāt citās valstīs. Padzīvot, papētīt, pastrādāt un paskatīties, kā citur funkcionē pasaule. Jo mums dzīve Āzijā, Austrumos, ir kā uz citas planētas, kur koncepti ir pavisam citi, tie strādā un darbojas citādi.
Tev ir jāzina, kā jārunā un jāuzvedas Indijā, kā – Kambodžā, Japānā vai Ķīnā. Tāda pasaules apguve un izpēte ir ļoti interesanta. Man joprojām ir par ko brīnīties. Un pasaule ir tik skaista!
Vēl mums jāapzinās, ka pasaule kļūst aizvien mazāka, un mums jāmācās tajā orientēties. Arī mana grāmata zināmā mērā palīdzēs. Grāmatas ievadā es mēģinu ieskicēt tās mūsdienu tendences un problēmas, kas ir Indijā. Tam, kas prot lasīt arī mazliet starp rindām, būs viela pārdomām. Grāmata var noderēt gan lasītājiem, kurus interesē citu tautu mitoloģija, gan tiem, kuri brauks uz Indiju vai citām Dienvidāzijas valstīm, jo hinduisma senākie tempļi ir Kambodžā, Angkorvatā. Tas ir viens no tūristu apmeklētākajiem centriem pasaulē. Arī Šrilankā, Singapūrā, Taizemē, Indonēzijā ceļotāji atradīs hindu dievu atstātās pēdas – tempļus, slavenas alas un citas interesantas lietas.
Indijā vispirms valdzina klimats. Es runāju par Dienvidindiju jeb Dekānu, kur cauru gadu temperatūra ir no 30 līdz 38 grādiem, un okeāna ūdens temperatūra daudz neatšķiras. Ārkārtīgi krāšņā daba ir tik atvērta cilvēkam, ka tas ir īsts Ēdenes dārzs, bet diemžēl arī dabas piesārņojums ir milzīgs. Dienvidindijā valda sevišķi košas krāsas, it īpaši sieviešu tērpos. Te sievietes neizies no mājas, ja matos nebūs iesprausti ziedi.»
Intervijas turpinājums:
