• Klimatam draudzīgas ikdienas izvēles

    Dzīvesveids
    Latvijas Dabas fonds
    Helēna Rozalinska
    Helēna Rozalinska
    17. jūnijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Freepik
    Lietot plastmasas vai papīra maisiņus? Braukt ar kuģi vai lidot? Izmantot papīra vai auduma maisiņus? Pareizas un ilgtspējīgas ikdienas rīcības palīdzēs cīņā ar klimata izmaiņām.

    Klimata pārmaiņu problemātika skārusi mūs visus. Katra mūsu ikdienas izvēle ir viens gājiens kopīgajā spēlē – cīņā ar klimata pārmaiņām – un var ietekmēt tās iznākumu. Izvēlies būt dabai draudzīgs, lai neradītu draudus nākamajām paaudzēm.

    Mazgā veļu ar Indijas ziepju riekstiem

    Nepālas un Indijas iedzīvotāju vidū Indijas ziepju rieksti ir iecienītākais veļas mazgāšanas līdzeklis, kuru var izmantot arī trauku un rotaslietu spodrināšanai. Tas nerada ūdens piesārņojumu un tā piegāde ir videi draudzīga. Savukārt Latvijā ražots parasts veļas mazgāšanas līdzeklis patērē daudz fosilos resursus un rada emisijas.

    Izvēlies videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, kuri sniedz tikpat patīkamu tīrības sajūtu.

    Tie satur netoksiskas sastāvdaļas, piemēram, fosfonātus, kuri ir ļoti viegli izskalojami un nerada alerģijas risku.  Šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi neuzkrājas auduma šķiedrās un ir saudzīgi veļas mašīnām, jo pilnībā izšķīst ūdenī. Atšķirība ir tāda, ka tie neputojas tik labi, kā parastie veļas pulveri, bet tas nekādi neietekmē mazgāšanas kvalitāti. 

    Iepērcies beziepakojuma veikalos

    Iepirkšanās beziepakojumu veikalos ļauj samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, kas nāk par labu videi un klimatam. Taču, ja beziepakojuma veikals ir tālu no tavas dzīvesvietas, labāk ir iepirkties vietējā lielveikalā, kur var izvēlēties bioloģiskos produktus, kas ir audzēti, saudzējot un aizsargājot vides tīrību un dabas daudzveidību.

    Dodies uz veikalu ar savu produktu somu. 

    Piemēram, auduma maisiņu var lietot vairākkārtīgi un uzšūt no nevajadzīgām drēbēm vai cita auduma, kas ir sen aizmirsts un atrodas mājās. Tas ir ērti salokāms un līdzi pārnēsājams, turklāt daudz izturīgāks un no daudzo produktu svara nepārplīsīs ielas vidū. Neizvēlies plastmasas maisiņus, jo tie nesadalās dabā, un ir grūti pārstrādājami. Papīra maisiņi arī nav labākais variants, jo to ražošanā tiek patērēti koksnes resursi, kas ir drauds bioloģiskai daudzveidībai. 

    Samazini gaļas patēriņu uzturā

    Gaļa ir viens no globālās sasilšanas iemesliem, jo tās audzēšanas procesā izdalās ogļskābā gāze, radot siltumnīcefektu. Šī efekta iespaidā katru gadu planētas temperatūra vidēji paaugstinās par 1,5C.

    Freepik
    Freepik
    Tā vietā ēd pupas, zirņus, pākšaugus, riekstus vai jūras veltes, kas  lieliski aizstāj gaļu un satur daudz olbaltumvielas. Graudi un pākšaugi satur vērtīgās aminoskābes, bet tumši zaļās krāsas dārzeņos ir daudz dzelzs, kas tik ļoti nepieciešams organisma normālai darbībai. 

    Brauc ar kuģi nevis lidmašīnu

    Pārvietošanās ar kruīza kuģi izraisa desmitkārt mazāku piesārņojumu nekā gaisa transporta izmantošana. Kuģojot, uz vienu pasažieri kilometrā izdalās 0.018738 kg CO2, taču lidojot – 0.18078 kg. Alternatīva lidojumiem ir arī sauszemes transports, piemēram, autobuss, ar kuru ērti var nokļūt kaimiņvalstīs. Ja tomēr lidojums ir neizbēgams, tad izvēlies ekonomisko klasi, jo lidojuma oglekļa izmeši uz vienu pasažieri ir 9 reizes mazāk nekā biznesa klasē.

    Samazini enerģijas lietojumu mājās

    Mājās jābūt pēc iespējas taupīgākiem gan ar enerģijas patēriņu, gan ar izmantoto ūdens daudzumu.

    Vienkārši paņēmieni, kā taupīt enerģijas patēriņu mājās:

    • Izslēdz pēc sevis gaismu istabā.
    • Aizskrūvē ūdeni, kad tīri zobus.
    • Izspraud visas elektroierīces no kontaktligzdām.
    • Samazini boilera ūdens uzkarsēšanas temperatūru, kad neatrodies mājās.
    • Unsplash
      Unsplash
      Izvēlies pareizo elektroenerģijas piegādātāju, kas iegūst elektrību no atjaunojamiem resursiem (vēja, saules, gāzes, ūdens).

      Paņem digitālās pauzes!

      Piekop minimālistisko dzīves veidu. Pēc iespējas mazāk izmanto internetu, jo tā lietošana rada ogļskābo gāzi. Tā vietā dodies pastaigās, lasi grāmatas, aplaisti savus iekštelpas augus.

      Dodies pēc ziediem uz pļavu

      Pļavā ievāktie ziedi ne tikai izrotās māju, bet arī būs lietojami uzturā. No pienenēm var pagatavot medu, bet pārejos pļavas ziedus var sakaltēt un izvārīt no tiem tēju jebkurā gadalaikā.

      Ziedu veikalos pārdodas puķes ievestas ar lidmašīnu vai ar auto piegādātas no Nīderlandes un to transportēšana kaitīgs videi. Tikpat nelabvēlīgs ir arī mākslīgais audzēšanas process, kurā izmanto ķimikālijas – pesticīdus un herbicīdus. 

      Pixabay
      Pixabay
      Pēc Pasaules dabas fondā pieejamās informācijas Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5 tonnas CO2 , bet pieļaujams ir ne vairāk kā 3 tonnas. Ir vērts aizdomāties par savām ikdienas izvēlēm. 

      Aprēķini, cik lielu klimata pēdu tu atstāj un kā tas ietekmē klimatu. Pasaules dabas fonda mājaslapā ir pieejams speciāls kalkulators: http://www.pdf.lv/klimats/

      Materiāls sagatavots kopā ar Latvijas Dabas fondu un projektu "Game ON: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!"

       

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē