Kā dzīvot, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu

– Vai, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, ir izredzes nesaslimt ar cukura diabētu?

– "Pie 2. tipa cukura diabēta ļoti liela loma ir ģenētiskajai nosliecei – ja cilvēkam gēnos iekodēti cukura vielmaiņas traucējumi, tie attīstās līdz diabētam. Bet no dzīvesveida atkarīgs, vai tas notiks agrāk vai vēlāk un vai vispār. Ja cilvēkam nav fizisko aktivitāšu, ja viņš ēd visu pēc kārtas un ja ir jau liekais svars, tad vielmaiņa ir vēl sliktāka un diabēts ieradīsies agrāk. Savukārt, ja cilvēks dzīvo pēc iespējas veselīgāk, pastāv iespēja savu diabētu attālināt," stāsta daktere Fokina.

– Vai tieviem cilvēkiem arī mēdz būt diabēts?

Citi lasa

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

– Jā, protams! Lai gan 2. tipa cukura diabēts slaidiem cilvēkiem ir ļoti reti.

– Kurā vecumā jāsāk sekot līdzi savam cukura līmenim? Kādas ir cukurslimības pazīmes?

– Pie 2. cukura diabēta, lēnām paaugstinoties cukura līmenim asinīs, nekādu sūdzību par veselību nav. Cukuram jābūt pietiekami augstam, lai cilvēkam sāktu slāpt un lai viņam būtu biežāka vajadzība iet uz tualeti pačurāt, kas ir tipiskās diabēta sākumpazīmes.

– Cik augsts cukura līmenis asinīs saistīts ar cukurslimības simptomu parādīšanos?

– Kad cukurs ir jau virs 10 mmol/l, tad tas sāk no organisma izdalīties kopā ar urīnu, un tad var parādīties biežāka čurāšana. Bet ne slāpes! Savukārt pie biežākas čurāšanas cilvēks pierod un nepievērš tai uzmanību, noraksta uz visu ko – «Saēdos ogas…», «Vasara, karsts laiks, es daudz dzēru, daudz čurāju, man tas likās loģiski…» un tamlīdzīgi. Viens vēl īpašāks signāls varētu būt, ka naktī jāiet čurāt. Bet arī tam atrodas izskaidrojums: «Vakarā sadzēros daudz tējas…» Jā, vienreiz tā var gadīties, bet, ja katru nakti pa vairākiem lāgiem jāiet uz tualeti, tad gan labāk būtu nekavējoties uztaisīt cukura analīzes.

Biežāka vajadzība čurāt un slāpes ir pirmās cukura diabēta jūtamās izpausmes.

– Kādā vecumā visbiežāk sākas slimošana ar cukura diabētu?

– Agrāk cukura diabēts skaitījās vecu cilvēku slimība, tagad es teiktu, ka pēc piecdesmit jāsāk uzmanīties, pat pēc četrdesmit pieciem. Un ir arī pavisam jauni cilvēki ar 2. tipa cukura diabētu.

– Vai mūsdienīgā pārtika un tuklums ir cukurslimības galvenie cēloņi?

– Nē, nē, visiem cilvēkiem ar lieko svaru nemaz nav paaugstināts cukura līmenis asinīs! Tā kā tuklums šeit nav kritērijs. Liekais svars spēlē lomu tad, ja ir ģenētiskā nosliece uz diabētu. Ir arī citi aptaukošanās varianti, kuri neiet roku rokā ar diabētam raksturīgajām vielmaiņas problēmām, un līdz ar to šiem  cilvēkiem nebūs cukura diabēta.

Pacientu ar 2. tipa cukura diabētu paliek aizvien vairāk un aizvien jaunāki.

– Kas tad ir diabēta cēlonis?

– Sarežģīts jautājums. 2. tipa cukura diabētam viena vainīgā cēloņa, uz kuru varētu norādīt ar pirkstu un teikt: «Re, kur viņš ir!», nav. Kā jau sacīju, zināma loma ir ģenētikai. Ir ģimenes, kurās diabēts parādās no paaudzes paaudzē. Ģenētikai uzslāņojas pārējie vides faktori – dzīvesveids, aptaukošanās… Svarīga ir attiecība starp to, cik daudz cilvēks apēd un cik maz viņš kustas. Katrai ģeogrāfiskajai vietai ir savas ēšanas tradīcijas, un mums šeit cieņā ir diezgan sātīgs, trekns ēdiens, tas bagātīgi satur arī ogļhidrātus, bet – agrāk cilvēki daudz fiziski smagi strādāja, tas viss tika iztērēts enerģijā un nekādu problēmu ar cukuru asinīs nebija. Savukārt tagad mums vēsturiski garšo viss tas pats, bet mēs daudz sēžam un to enerģijas daudzumu neiztērējam.

– Vai psihe var ietekmēt vielmaiņu bioķīmiskā līmenī?

– Tam gan neticu, ka, sevi iedvesmojot, iespējams mainīt vielmaiņu. Cilvēks var noskaņoties uz to, ka viņš ir gatavs mainīt savu dzīvesveidu, ēšanas stilu, un tad, ja viņš rezultātā novājē, vielmaiņa jau ir labāka. Ne teicama, bet tā noteikti labojas.

– Vai dzīvesveida maiņa vienādi uzlabo vielmaiņu, ja cilvēks sver gan astoņdesmit, gan simtu divdesmit kilogramus?

– Astoņdesmit kilogrami vēl neliecina par to, ka ir slikta vielmaiņa. Astoņdesmit kilogrami var liecināt par to, ka cilvēks daudz ēd un nekustas. Jo, ja ir laba vielmaiņa, bet viņš ir palaidies, vai arī viņam radušies apstākļi, kuru dēļ kļūst mazkustīgs, tad viņš var uzaudzēt svaru, bet pēc tam mobilizējoties arī diezgan viegli nomest. Ja vielmaiņa ir slikta, tad novājēšana ir ļoti grūta.

Ja insulīna izdalās par maz, organisms glikozi, kas pēc ēšanas nonākusi asinīs, nespēj izmantot, un līdz ar to cukura līmenis asinīs paaugstinās un analīzēs ir virs normas.

– Kas vispār ir slikta vielmaiņa? Tie paši procesi notiek lēnāk vai citādi?

– No vienas puses, lēnāk, no otrs puses… Medicīniski tas nozīmē, ka cilvēka šūnas ir nejutīgas vai mazjutīgas pret insulīnu, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Būtībā aizkuņģa dziedzeris saražo insulīnu pietiekamā daudzumā, bet tas nav spējīgs pilnvērtīgi veikt savu darbu, jo šūnas to neņem par pilnu. Tā ir visa ķermeņa problēma, līdz ar to kardināli kaut ko izlabot nav iespējams. Cilvēks var lietot zāles, kas uzlabo vielmaiņu, tikmēr vielmaiņa ir labāka, bet, tiklīdz zāles vairs nelieto, vielmaiņa atgriežas savās vecajās sliedēs.

Kad noteikti jātaisa cukura līmeņa analīzes?

Reizi gadā pārbaudi cukura līmeni asinīs, ja:

• tev ir 45 gadi un vairāk;
• tev ir liekais svars;
• kādam asinsradiniekam ir diabēts;
• tev ir paaugstināts asinsspiediens – 140/90 mm/Hg;
• tu smēķē;
• tev sliktā jeb zema blīvuma holesterīna līmenis ir augstāks par normu, tātad virs 3 mmol/l;
• labā jeb augsta blīvuma holesterīna līmenis ir zemāks par normu – zem 1,2 mmol/l sievietēm un zem 1,0 mmol/l vīriešiem;
• triglicerīdu līmenis ir paaugstināts, virs 1,7 mmol/l.