Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
AIVA: Skatoties uz tevi, gribas ticēt, ka 50 ir jaunie 30.
JOLANTA: Bet tā arī ir! Man gan ir tikai 48, bet jau tagad domāju par vecumu – negribu, lai man būtu veselības problēmas. Mūsu augumu jau nenes mugurkauls, bet muskuļi, kuri to balsta. Ar vecumu tie izzūd, tāpēc savējos trenēju jau laikus. Protams, arī mana profesija uzliek par pienākumu rūpēties par sevi, jo cilvēkiem tomēr patīk, ka viņi var baudīt ne tikai skaņu, bet arī vizuālo tēlu uz skatuves.
Tavas vizuālās pārmaiņas nevar nepamanīt – tās ir patiešām fantastiskas. Kā tu tās panāci?
Kad piedzima mana jaunākā meitiņa Jasmīna, ļoti ilgi nevarēju atkopties – nevarēju tikt atpakaļ savā pierastajā ādā. Biju izmēģinājusi visādas diētas, bet katrreiz tik, cik dabūju nost, tik dubultā atnāca atpakaļ. Beigās man vienkārši apnika ar to cīnīties un es sāku meklēt citu ceļu – sportošanu.
Ļoti spilgti atceros, kā iegāju veikalā Zara, lai sev kaut ko nopirktu, un ārā iznācu tikai ar jaunu šallīti ap kaklu, jo man nekas nederēja. Es ne pēc kā neizskatījos!
Tas bija pagrieziena punkts, sapratu – tālāk tā vairs nevar!
Ar sportošanu aizrāvos ļoti stipri. Tie bija augstas intensitātes treniņi, kur bija gan joga, gan TRX – piekares sistēmas treniņš, kurā galvenais slodzes elements ir paša cilvēka ķermeņa svars, kaut kas līdzīgs krosfitam. Aktīvi sportoju, kamēr nogāja greizi ar veselību, – biju pārcentusies. No viena grāvja biju nonākusi otrā. Tomēr pa šo laiku jau biju pazaudējusi diezgan daudz liekās ķermeņa masas un kļuvusi fiziski stipra. Pastaigāju pa ārstiem, ļoti daudz ko uzzināju par savu veselības stāvokli. Pēc tam pusgadu apmeklēju fizioterapeitu un sapratu, ka man vislabākais variants būtu lēnām, mierīgi izpildīt vingrinājumus kopā ar treneri. Un tā es jau pusotra gada stingrā trenera uzraudzībā nodarbojos ar bodybuilding – dedzinu taukus un to vietā veidoju muskuļus – un esmu nokļuvusi atpakaļ savā foršajā ķermenī. Kādā brīdī sapratu, ka man vairs nav ko vilkt mugurā, jo visas kleitas kļuvušas par lielu. Daļu atdevu draudzenēm, daļu izpārdevu, un tagad man jau ir jauna kolekcija.
Nu jau būs pieci gadi, kopš aktīvi sportoju – cītīgi trīs reizes nedēļā eju uz sporta zāli. Un šajos gados ne reizi neesmu slimojusi, ja nu vienīgi iesnas pāris bijušas. Pirms tam man regulāri bija angīna, bieži sāpēja galva.
Kā tu atrodi laiku tik regulārai sportošanai?
Man ir ļoti daudz darba, bet es apzinos savas prioritātes. Plānotājā ir atzīmētas dienas, kad eju uz treniņiem, un, ja kādreiz paredzētajā laikā netieku, uzreiz meklēju alternatīvu.
Diezgan daudz arī pārvietojos kājām un ar riteni. Savus pieradumus jau mēs ikviens varam mainīt. Katram tik jāatrod savs ceļš.
Un tiešām – nekādu diētu?
Pamatā ir zināšanas par pareizu uzturu kā tādu. Tagad ēdu visu, bet pareizi, apzināti iemācījos iekļaut ēdienkartē vairāk olbaltumvielu – olas, vistas un tītara fileju. Vajadzīga ir arī rupjmaize – lai būtu spēks. To gan neēdu katru dienu, bet balto miltu izstrādājumus neēdu gandrīz nemaz. Bet tas nav stingrs aizliegums. Tas ir tik interesanti, kā, pareizi ēdot, organismā viss mainās! Man vairs negribas dzert vīnu, nekārojas kafijas, vairs negribas saldumus, pēc kuriem agrāk biju kā traka, – vēlme pēc ogļhidrātiem ir pazudusi. Ja ļoti gribēšu to kūciņu, apēdīšu, bet man vairs nav atkarības.
Mana trenere vienmēr atgādina, ka cukurs ir redzams sejā – cilvēks, kurš ēd daudz saldumu, visu laiku izskatās noguris. Sports iekustina vielmaiņu, un tā ir asinsrite, savukārt uzturs nosaka, kā tu jūties un izskaties. Āda gan man arī ģenētiski ir laba. Daudzi cilvēki domā, ka esmu sašpricēta, bet tā nav.
Vairāk par to, kā dzīvo un attiecības veido Jolanta Gulbe-Paškeviča lasi šīs nedēļas žurnālā Ieva.
