– Tu vienmēr stāsti, cik svarīga ir harmonija. Ar sievu Ivonnu kopā esat nodzīvojuši jau 37 gadus. Vai arī jums bijušas krīzes, kad liekas – viss, jāšķiras?
Nekad. Tas arī ir brīnums. Un abpusējs darbs. Mēs gribam, lai viss ir labi, un tāpēc cenšamies – ikdienā iemīlēties viens otrā vēlreiz, izbrīnīt viens otru. Izbrīnīt gan es vairs nevaru, viņa mani pazīst kā raibu suni, – bet iemīlēties varu. Kādreiz prātā nāk muļķības vai gadās situācijas, kad kādai sievietei liekas, ka viņa varētu man būt labāka. Bet kā tad es varu pamest daļu savas miesas? Mēs esam viena miesa, kā Bībelē teikts. Es nevaru nogriezt vienu roku un piešūt vietā citu. Tas nav iespējams.
– Reizēm liekas – nu kā tā var notikt, ka tu pasaulē satiec tieši savu īsto – to vienīgo – cilvēku?
Tas gan ir brīnums. Tas ir apzināts darbs, kad tur augšā mūs bīda kopā. Atceros savu un Ivonnas pirmo tikšanos – it kā nejauši, sākumā it kā nekas nesanāca, nebija tādas kaisles kā Romeo un Džuljetai. Bet pēc tam man vienkārši iestājās liels miers. Mute pati vērās vaļā, un es lūdzu: kļūsti mana sieva! Jā. Brīnišķīgi, viss kārtībā. Toreiz vēl mācījos pēdējā kursā Medicīnas institūtā.
– Filoloģe un psihiatrs – gandrīz kā Meistars un Margarita. Kas, tavuprāt, vispār ir mīlestība – tas neparastais, kas kādam turpinās 40 un vairāk gadu, kādam trīs gadus?
Sākumā 36 mēnešus valda hormoni, pēc tam, ja nav bijis abpusēja darba, lai šo harmoniju saglabātu, hormoni beidzas, viss beidzas, un sākas dzīve, kas nepatīk nevienam.
Bet tā tiešām ir sajūta, ka esam viena miesa.
Viens otru saprotam no pusvārda vai abiem ienāk prātā viens un tas pats vārds, un tad mums jāsmejas.
Mīlestība dod spēkus un uzlabo visas kognitīvās funkcijas, kā tagad saka. Ja kāds apgalvo, ka mīlestība ir briesmīga, ka tā ir slimība, kuras dēļ pazūd miegs, tad tā droši vien nav īsta mīlestība, tā ir kaisle. Hormoni.
Esmu lasījis mietpilsoniskās atziņas, ar kurām pilns feisbuks: mīlestību grūti atrast un nav iespējams aizmirst! Tā nav jāmeklē, tā atnāks pati. Ja nevari to aizmirst, lai gan attiecības beigušās, tad kaut kas nav pabeigts, kāda karma nav izpildīta.
Visu sarunu ar Igoru Kudrjavcevu lasiet žurnāla IEVA jaunākajā numurā!