• Anna Peipiņa: Neredzamā drosme

    Dzīvesveids
    Ieva
    Ieva
    Anna Peipiņa
    Anna Peipiņa
    8. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Anna Peipiņa, Annas Psiholoģijas galvenā redaktore raksta par lieliem un maziem jautājumiem, ko ik pa brīdim mums uzdod dzīve.

    Nesen satiku sievieti, kura ļoti nopietni nodarbojas ar alpīnismu, dodas mēnesi un pat divus garās ekspedīcijās, ir uzkāpusi arī pasaules augstākajā virsotnē. Tā ir Olga Kotova, uzņēmēja un mentore. Ļoti mērķtiecīga būtne, kura nebaidās sapņot un agrāk vai vēlāk arī panāk savu sapņu piepildījumu – gan biznesā, gan personīgajā dzīvē. Loģiski, ka mūsu saruna ievirzījās par drosmi. Skaidrs, ka kalnos bez drosmes nav ko iesākt – to saprot pat no alpīnisma ļoti tāls cilvēks. Pat ja kalnā kāpējs ir rūpīgi gatavojies un arī uz komandas biedriem var paļauties, kalni gluži vienkārši mēdz parādīt raksturu – ar nogruvumiem, lavīnām un viltīgām aizām.

    Taču Olga teica, ka dažkārt lielāku drosmi vajag, nevis lai uzkāptu, bet gan lai… neuzkāptu. Lai pieņemtu lēmumu pateikt sev un citiem, ka tu šoreiz tālāk neiesi.

    Iemesli jau var būt dažādi, un ne vienmēr tās ir, piemēram, nopietnas veselības problēmas, kad citu variantu vienkārši nav – jāatgriežas lejā. Iemesli nereti no malas nav redzami – pat tik ciešā kolektīvā, kāda ir ekspedīcijas komanda. Taču šis lēmums vienmēr esot smags un tieši tāpēc pelnījis cieņu – jo neviens jau uz kalniem nebrauc tāpat vien, skaistus skatus pavērot un svaigu gaisu paelpot. Ir ieguldīts laiks un nauda, un galvenais, atgriežoties mājās, taču būs jāstāsta, ka neuzkāpi. Un jāskaidro, kāpēc. Jāvēro klausītāju acīs varbūt līdzjūtība, bet varbūt pat maskēts izsmiekls, sak, nu, ko, izgāzies gan. Un tikai retais teiks – galvenais, ka atgriezies. Galvenais, ka dzīvs. Tāpēc lēmums pateikt nē un īstajā brīdī atkāpties arī prasa drosmi. Un tas attiecas ne tikai uz kalniem. Uz dzīvi parasto arī. Šajā nemitīgās sacenšanās laikā, kur visi mērās ar to, kas nu kuram ir lielāks, ir grūti pateikt sev, ka šoreiz izstāsies. Nekāpsi kalnā, jo tev mājās mazs zīdainis un tu tikai tagad pēkšņi saprati, ka viņš bez tevis neizaugs, bet kalnā šoreiz ir nopietni lavīnas draudi (reāls gadījums no Olgas pieredzes). Izstāsies no maratona tuvu finišam, jo jutīsi – šoreiz labāk nevajag. Atteiksies no vilinošas karjeras iespējas, par kuru saproti, ka tā nesaskanēs ar tavām vērtībām. Tā ir tāda neredzamā drosme. Kā neredzamā tinte, kuras vēstījums varbūt atklāsies tikai ilgu laiku pēc uzrakstīšanas.

    • “Es ilgi dzīvoju pēc mietpilsoņu standartiem - labklājība, ģimene, suns, māja... Bet kad beidzot viss ir - saproti, ka esi sācis tam kalpot. Un tad ņem un salauz savu dzīvi.” Kulta fotogrāfs Valts Kleins par savām dzīves atklāsmēm.
    • spilgtā un intriģējošā uzņēmēja Olga Kotova par kāpšanu Everestā, burāšanu pa Vidusjūru kopā ar mazajiem dvīņiem un savu sapņu realizēšanu.
    • Psiholoģe ar noslēpumaino dārzu – Kristīne Maka
    • Dzīve putnu būrī jeb skaudrs stāsts par alkohola atkarību un līdzatkarību
    • Vācu psihoterapeite Stefānija Štāla par jauno grāmatu Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas
    • Vai ir vērts apmeklēt psihoterapiju pusmūžā?
    • Mazā psiholoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca
    • Helingera metode – kas tā ir un kad vērts pielietot?
    • Latviešu varoņstāsti – trīs pašmāju režisori un viņu daiļrade tuvplānā
    • Tīģeris manī – iepazīsti savu iekšējo agresiju
    • Pašai nospiest baudas podziņu jeb sarunas par pašapmierināšanos
    • Aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane par saviem skaistuma un iekšējās labsajūtas stūrakmeņiem
    Annas Psiholoģija nr05

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē