Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Alise izskatās pēc fejas – sievišķīga un maiga. Tomēr jau pirms mūsu tikšanās es zinu, ka viņa spēlē hokeju un savos trīsdesmit jau paspējusi sarakstīt un izdot grāmatu par uzturu, lasa lekcijas studentiem un vada LIDO Uztura skolu. Tātad – cīnītāja un darītāja. Ieraugot viņu dzīvē, nesaprotu, kur šī maigā būtne tur savus ieročus, jo pēc hokejistes viņa neizskatās.
Pēc karjeristes – nedaudz vairāk. Izrādās, esam dzimušas ar četru mēnešu starpību un mūsu dzīvesstāstos ir kopīgas nianses, tāpēc viņas pieredze šķiet vēl jo vērtīgāka un barojošāka arī man. Sēžot baltos dīvānos, runājām ne vien par uzturu un hokeju, bet arī par skaistiem auskariem, vīriešiem un dzīvi.
Ēdiens un psiholoģija
Alisei ir maģistra grāds uztura zinātnē, un savā grāmatā Ar ēdienu uz tu viņa pievēršas tādai tēmai kā uztura psiholoģija. To, ka psiholoģijas terminu liek klāt visam, biju pamanījusi, bet to, ka psiholoģija tiek savienota ar pārtiku vienā zinātnē, – krietni retāk. «Pārtikas jeb uztura psiholoģija ir zinātne, kura Latvijā nav daudz pētīta un analizēta, bet pašlaik pasaulē tā ir populāra tēma, jo ēdiens un psiholoģija ir ļoti tuvas jomas,» pastāsta Alise. «Pārtikas psiholoģija pēta, kāpēc tas, ko zinām par pārtiku un ēšanu, ne vienmēr atbilst patiesībai.»
Tas ir – kas ir tie apstākļi, kas traucē cilvēkam sasniegt viņa mērķi, darbojoties pēc visiem priekšrakstiem.
Alise turpina: «Nereti, kad cilvēki nāk pie manis uz konsultāciju, viņi uzreiz saka, ka visu jau zina un ēd veselīgi, bet viņiem tik un tā nesanāk. Man gribējās rakt dziļāk un saprast, kur ir problēma, sākot ar cilvēka bērnību un to, kā veidojusies viņa izpratne par ēdienu, un beidzot ar priekšstatu par savu ķermeni. Ja tu nemīli sevi, tad, visticamāk, arī ēdīsi ļoti slikti.
Teiciens, kas man ļoti iekritis sirdī: mīlēt sevi tikai tad, kad esi labākajā formā, ir tieši tas pats, kas mīlēt bērnu tikai tad, kad viņš labi uzvedas.
Sava ķermeņa mīlēšana ir tad, kad, nostājoties pretim spogulim, vari pateikt, ka tev patīk tas, ko redzi. Protams, gandrīz visiem gribas kaut ko mazāk, vairāk vai pakoriģēt, bet galvenais ir mīlēt to, ko redzi atspulgā. Esmu novērojusi, ka cilvēkiem lielākoties diemžēl nav šīs mīlestības sajūtas pret sevi.
Cilvēki savu ķermeni vairāk sāk pieņemt līdz ar vecumu. Lietas, kas padsmit gados liekas nepieņemamas, ap 30 vai 40 gadiem nešķiet tik būtiskas. Tā ir vērtību un prioritāšu maiņa. Tas ir briedums un saprašana, ka vizuālais ķermenis pilnībā neatspoguļo to, kāds cilvēks tu esi. Ar gadiem cilvēki vairāk pieņem, ka svars ir tikai gravitācijas skaitlis, nevis personības iezīme. Pie manis nāk dažādi cilvēki.
Nāk mammas ar savām mazajām meitām – liekais svars bērnu vidū mūsdienās jau saucams par pandēmiju.
Bērnu aptaukošanās līmenis ir ļoti augsts.
Liela daļa no manām klientēm ir ap astoņpadsmit gadu vecas – viņām ir jaunības maksimālisms, un strādāt ir grūtāk, bet ļoti interesanti. Nāk modeles, balerīnas, sportisti ar dažādiem mērķiem un interesēm.
Man patīk strādāt ar psiholoģiski nobriedušām dāmām, kurām sasniegts zināms viedums, jo tad varam ķerties klāt tiešām svarīgām vērtībām un prioritātēm. Ar šādām dāmām vieglāk ir runāt un izvirzīt konkrēti sasniedzamus mērķus,» Alise man vienā elpas vilcienā pastāsta.
Intervijas turpinājums:
