Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1. Bez kā nav iedomājami gada nogales svētki?
Lai arī gada nogalē teātrī parasti ir īpaši daudz darba – koncerti, izrādes, mēģinājumi –, man ir svarīgi Ziemassvētku brīvdienās arī atrast iespēju atvilkt elpu un atpūsties kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Ir trīs reizes gadā, kad apzināti atsakos no dažādiem mazajiem papilddarbiņiem ārpus teātra – Jāņi, pirmā augusta svētdiena, kad Alūksnē ir kapusvētki, un Ziemassvētku brīvdienas. Tad vienmēr esmu kopā ar ģimeni savā dzimtajā Alūksnē.
Tagad uz turieni braucu ar savu mašīnu, bet atceros, kā man patika arī garais ceļš no Rīgas autobusā – braucot piecas stundas, jutu, ka pamazām norimstu un domās it kā kaut kur aizlidoju.
Lai arī neesmu kristīts un iesvētīts un ikdienā baznīcā neeju, Ziemassvētkos man patīk noskaņa Alūksnes skaistajā luterāņu baznīcā. Svētkos tur parasti ir ļoti daudz cilvēku, un, ejot ārā no baznīcas, visi atsveicinās un novēl cits citam priecīgus Ziemassvētkus – tas dod drošību un mieru.
Ziemassvētki man absolūti saistās ar manu vecmammu Veltu Celmu, jo šajos svētkos jau kopš bērnības vienmēr esmu pie viņas. Omīte ir mūsu ģimenes karsti pulsējošais motors. Viņai ir 86 gadi, bet joprojām tik žiperīga! Omīte ar katru aprunājas un ir par katru padomājusi – teātra valodā runājot, viņa vada skatu, tā uzturot dzīvespriecīgu un sirsnīgu noskaņu. Lielajā istabā ir izpušķota eglīte, sagādāts svētku mielasts un dāvaniņas – es ļoti priecājos par viņas adītajām zeķēm vai cimdiem. Pats omītei dāvinu grāmatas – pērn tā bija Ulda Pūcīša Dienasgrāmatas. Skolas laikā kopā ar brāli un māsu vecmāmiņas svētkiem parasti bijām sagatavojuši muzikālus priekšnesumus. Mēs viņai esam vienīgie mazbērni. «Mani bērniņi,» tā viņa mums vienmēr saka. Arī tagad katrreiz izdziedam skaistākās Ziemassvētku dziesmas, kuras iesāk tieši omīte. Mani pašu visvairāk aizkustina Es skaistu rozīt’ zinu. Šajā dziesmā ir kaut kas tik skaists…
2. Bez kā savukārt svētku laikā mierīgi var iztikt?
Varu iztikt bez televizora un arī bez sniega. Tik bieži dzirdēts, ka cilvēki saka: viss jau būtu labi, ja tikai nebūtu tāds laiks – ja nebūtu tik silts; ja nebūtu tik auksts; ja nebūtu tādi dubļi; ja būtu sniegs. Man ir pilnīgi vienalga – ārā ir dubļi vai ledains trotuārs, man netraucē, ja Ziemassvētkos uz koku zariem nav sakritis sniegs. Domāju nevis par to, kā nav, bet rūpējos, lai manai ģimenei kopā ar mani būtu patīkami svētki. Esmu ne tikai fiziski brīvs no darba, bet arī nedomāju par to, toties rūpīgi ieklausos, ko man stāsta brālis, māsa vai citi tuvinieki.
Gatavoties svētkiem nozīmē padomāt arī pašam par sevi. Nav jāierodas un visi jābaksta: esi priecīgs, esi priecīgs!
Tā vietā pašam jābūt tādam, lai citiem kopā ar tevi ir patīkami un lai tu nebojā citiem garastāvokli.
3. Mani neaizmirstamākie svētki..
Jauno gadu parasti sagaidu kopā ar draugiem – šiem svētkiem ir citāda noskaņa nekā Ziemassvētkiem. Gadumijā gaisā ir pavisam cita enerģija, tāpēc Jaungadam piestāv bohēma un karnevāla noskaņa, un noteikti ir jālej laimes. Atceros kādu Jauno gadu, kad kopā ar draugiem aizbraucām uz laukiem Ēdoles pusē, – sniega kupenas milzīgas, jākurina krāsns. Sākumā visi bijām saspiedušies vienā mazā istabiņā, bet tad iekustējāmies – kurinājām pirti, devāmies pārgājienā, tas bija tik forši! Citu gadu biju norunājis, ka sagaidīšu jauno gadu pie kāda kursabiedra Rīgā un tad kaut kur iesim. Taču 31. decembrī manā dzīvoklī gāzes apkures katls tā saniķojās, ka vairs nebija iedarbināms. Sapratu, ka pa svētkiem neviens manu apkures katlu arī nemainīs. Dzīvoklis kļuva arvien vēsāks, turklāt laika prognozes solīja bargu salu. Man bija tik slikts garastāvoklis, ka biju jau nolēmis – nekur nebraukšu, nopirkšu kādu garšīgu dzērienu, sēdēšu te viens pats kažokā, skatīšos sienā un vērošu savu dvašu. Bet tad tomēr pateicu sev stop – tā vietā, lai sēdētu bedrē, ir jāvelk sevi no tās ārā! Devos pie kursabiedra, kur bija priecīgi draugi. Izstāstīju viņiem savu kreņķi, un – dalīta bēda ir pusbēda –, mums bija varen jautra ballīte.
4. Labākā vieta svinēšanai
Noteikti nevajag palikt vienatnē! Ir jādraudzējas ar citiem un jāsvin kopā. Ejiet ārā, ejiet ielās – Vecgada naktī Rīga ir pavisam cita pilsēta nekā parasti! Lai arī gaiss ir drēgns, tomēr tajā nepārprotami jaušama jautra bezrūpība. Tas tik labi sader kopā!
5. Kā noticēt brīnumam?
Es tiem ticu – ticu, ka vienmēr var sākt no jauna, jo pats ik pa laikam apņemos kaut ko savā dzīvē mainīt, darīt uzmanīgāk vai pavisam citādi. Vēlme mainīties ir vērtība, jo tā ir zīme, ka cilvēkam rūp sava dzīve. Turklāt tā ir vērtība pat tad, ja kāda apņemšanās neizdodas. Gan izdosies!
Citu slavenību svētku laiku atziņas lasi žurnālā IEVA:
